Par 1. slimnīcu KNAB ziņots jau daudzkārt, bet iepriekšējās pārbaudes beigušās ar čiku
PIETIEK16.04.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirmdien Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veica kratīšanas gan Rīgas pašvaldības SIA Rīgas 1. slimnīca, gan tās valdes locekļa Genādija Sevastjanova dzīvesvietā, trīs cilvēkus arī aizturot saistībā ar kriminālprocesu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dokumentu viltošanu. Taču patiesībā informāciju par šajā pašvaldības SIA notiekošo KNAB bija saņēmis jau gadiem ilgi, taču nebija adekvāti reaģējis. Pietiek šodien atkārtoti publicē kāda lasītāja sniegto informāciju, pēc kuras saņemšanas KNAB pirms diviem gadiem sāka kārtējo formālo pārbaudi, kura tradicionāli beidzās ar čiku, - zīmīgi, ka jau toreiz šajā informācijā figurēja tas pats Savostjanovs:
„Jau ilgāku laiku spēkā ir prasība uz valdes locekļu amatiem rīkot konkursus kapitālsabiedrībās, kur pašvaldības vai valsts kapitāldaļas ir vairāk par 50%. Rīgas dome šīs prasības ievēro pēc saviem ieskatiem, piemēram, Rīgas 1. slimnīcā no pagājušā gada valdes priekšsēdētāja ir I. Zlobina, bet informācija par rīkotu konkursu nav pieejama.
Rīgas 1. slimnīcas valdē ievēlēti A.Pavārs un RD deputāts no Saskaņas G.Sevastjanovs. G.Sevastjanovs ir N.Zlobinas tēvs, kurš vienlaikus ir arī uzņēmumu Medasko un X dental īpašnieks. Kā rāda deklarācija, G.Sevastjanovs kā ārsts konsultants strādā savā uzņēmumā Medasko par konsultantu.
Uzņēmumu mājas lapas liecina, ka abi nodarbojas ar zobārstniecību bērniem un pieaugušajiem, zobu higiēnu, ķirurģiju, implantiem un protezēšanu. Kopš 2013. gada Rīgas 1. slimnīces sastāvā tika iekļauta Bērnu zobārstniecība, kas arī nodarbojas ar visa veida zobārstniecību.
Bet tas G. Sevastjanovam netraucē atrasties slimnīcas valdē, kaut viņš ir līdzīgu uzņēmumu īpašnieks, turklāt arī strādā vienā no tiem par konsultantu, - vai varbūt 3 gadus Rīgas domes kapitāldaļu turētājas nav to pamanījis un ticis maldināts? Varbūt arī nezina, ka bez konkursa ieceltā N.Zlobina ir G. Sevastjanova meita?
Rīgas dome ir pārsteidzoši nekaunīga, savu uzņēmumu valdēs un amatos bez konkursa ieceļot savus partijas biedrus, kas profesionāli ne tuvu neatbilst prasībām, un tam žurnālisti jau sen nepievērš uzmanību.
Taču dīvaini, ka Veselības ministrija, Nacionālais veselības dienests (NVD) un Veselības inspekcija ar savu milzīgo ierēdņu armiju palaiž garām šādas lietas, tikai runājot par izmaksu efektīvu veselības aprūpes sistēmu, godīgu konkurenci, kvalitāti.
Esot Rīgas 1. slimnīcas valdē, Sevastjanovu ģimene tieši spēj ietekmēt zobārstniecības nodaļas darbu slimnīcā, noteikt cenrādi, lemt par aparatūras iegādi, algām un to piemaksām, kā arī attīstības perspektīvām, jaunām metodēm.
Turklāt diezgan dīvainā veidā Rīgas 1. slimnīcā darbojas dienas stacionārs, kur gan tiek veiktas tik sarežģītas manipulācijas, ka tās liedz pacientiem doties vakarā mājās un tiek piedāvāts izīrēt gultu pa nakti. Nav gan atrunāts vai šai īrē ietilpst arī mediķu uzraudzība, medikamenti un ārkārtas palīdzība kritiskās situācijās un kā tā tiek sniegta. Par tādām lietām gan pacienti parasti neaizdomājās.
Rīgas 1. slimnīcā vairs nav savas diennakts laboratorijas, rentgendiagnostikas vai citas diagnostikas, tādēļ adekvātas neatliekamās palīdzības sniegšana pa nakti paliekošiem pacientiem ir stipri apšaubāma.
Interesanti, ka Rīgas 1. slimnīca atteicās no savas labi aprīkotās plaša profila laboratorijas, tā vietā atvēlot telpas Recipe koncernam piederošajai SIA Centrālā laboratorija, kas nu ieguva ekskluzīvas telpas pašā Rīgas centrā un garantētu pasūtījumu no Rīgas 1. slimnīcas un tās teritorijā esošiem veselības uzņēmumiem.
Pēc privāto laboratoriju datiem, to peļņa svārstās robežās no 10 līdz 30% no apgrozījuma, bet Rīgas 1. slimnīcas menedžments šis peļņas iespējas ir atdevis citiem ar valdes lēmumu.
Par šādu dienas stacionārā pārtapšanu “īstā” stacionārā nekādu interesi neizrāda Veselības inspekcija. Arī NVD, slēdzot līgumus, nenosaka, kādi darbības principi vai manipulāciju apjomi ir pieļaujami, un to, ka, atļaujot nakšņot Rīgas 1. slimnīcas telpās, faktiski tiek apdraudēta pacientu drošība un veselība, vispār neievēro.
Rīgas domei pieder arī Rīgas 2. slimnīcas kapitāldaļas, kur valdē darbavietu atradusi Saskaņas biedre B.Rozentāle. Viņa skaitās darbā Rīgas Austrumu slimnīcā, ir docētāja medicīnas augstskolā RSU un vēl paspēj būt padomes locekle Rīgas plānošanas reģionā un valdē nevalstiskās biedrībās.
Saskaitot kopā visus darba laikus, sanāk ap 24 stundām diennaktī, turklāt visur B. Rozentāle saņem labu algu. Vislielākā alga ir valsts slimnīcā, kur alga par 2015. gadu ir 37 065 eiro, vairāk nekā 3000 eiro mēnesī, gandrīz kā valdes loceklim. Reti gan kurš sastop B.Rozentāli darbavietā parastajā darba laikā...
Valsts finansē veselības aprūpi, un Veselības ministrija nemitīgi pieprasa papildu līdzekļus, bet kad VM ubeidzot sāks sekot līdzi tam, kas notiek nozarē, cik liela ir darba efektivitāte un kur paliek milzīgie līdzekļi?”
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.