Iesaki rakstu: 
Apstiprinājusies Pietiek vakar publiskotā informācija, ka par jauno Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāju kļūs jau kārtējais medikamentu tirgotājs – farmācijas uzņēmuma SIA GlaxoSmithKline Latvija valdes loceklis un Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes loceklis Valts Ābols (attēlā pa labi), kurš amatā stāsies 24. martā.
„Jaunais kandidāts, kas varētu būt izpelnījies veselības ministres Andas Čakšas uzticību, līdzīgi kā iepriekš Dins Šmits strādā GlaxoSmithKline, bet nevienu dienu medicīnā un vēl jo vairāk slimnīcā. Dins Šmits jau sevi apliecināja kā pagalam neveiksmīgs vadītājs Stradiņos, jo kā zāļu pārdevējs gluži vienkārši nepārzina veselības aprūpi, bet lai jau veicas!” – tā Pietiek situāciju trešdien aprakstīja kāds informācijas avots.
Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka kā kandidāts uz bērnu slimnīcas vadītāja amatu izskatīts arī Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis Roberts Fūrmanis, taču šo biedrības vadītāja Pētera Apiņa atbalstīto kandidatūru noraidījusi pati veselības ministre.
Kā zināms, iepriekš bērnu slimnīcas vadītāja krēslā bija tagadējā veselības ministre, kura „spēja” šo posteni savienot arī ar amatu Stradiņu slimnīcā. Decembra beigās tika izsludināts konkurss uz bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētāja vietu, kura rezultāti oficiāli līdz pat šim nebija paziņoti.
Saskaņā ar konkursa prasībām pretendentiem bija jābūt ar augstāko izglītību medicīnā, ekonomikā vai vadībzinībās, vismaz trīs gadu pieredzi vadošā amatā un ar praktisku darba pieredzi tādu jautājumu risināšanā, kas attiecas uz kapitālsabiedrības attīstību, darbības stratēģijas īstenošanu, administratīvo un pārmaiņu vadību.
Tāpat kandidātiem bija jābūt izpratnei par bērnu slimnīcas darbības stratēģijas realizēšanu, kā arī nevainojamai reputācijai.
Foto no amcham.lv
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.