Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Daigas Avdejanovas (attēlā) vadītās Datu valsts inspekcijas rīcība, prettiesiski aizturot kādas fiziskās personas mobilo telefonu, nodokļu maksātājiem izmaksājusi 100 eiro, - ir stājies spēkā administratīvās tiesas spriedums, ar kuru šāda kompensācija par labu cietušajam samaksājama no valsts budžeta līdzekļiem. Pietiek šodien publicē spēkā stājušos tiesas spriedumu šajā lietā.

Pēdējā laikā aizvien biežāk parādās ziņas par to, kā šī institūcija, kuras uzdevums it kā būtu personu datu aizsardzības uzraudzība, pati aizvien biežāk ir iesaistīta apšaubāmā rīcībā. Tagad šīm ziņām klāt nākusi arī informācija par gadījumu, kad Datu valsts inspekcijas rīcību par prettiesisku atzinusi tiesa.

Tā kā šajā gadījumā ir fiksēta konkrētas iestādes amatpersonu rīcība, ko tiesa atzinusi par prettiesisku un kuras rezultātā valsts ir cietusi konkrētus zaudējumus (kompensācijas summu), Pietiek jau ir nosūtījis Datu valsts inspekcijai pieprasījumu izvērtēt amatpersonu atbildību un regresa kārtībā piedzīt no tām valsts ciestos zaudējumus.

Pagaidām nav saņemta atbilde ne uz šo iesniegumu, ne arī uz informācijas pieprasījumu saistībā ar iepriekšējo Datu valsts inspekcijas (DVI) „sasniegumu”, - šī iestāde ir noslepenojusi vairs ne tikai konkrētu personu datus, bet pat savu darbinieku amata aprakstus, jo tie esot „paredzēti ierobežotam personu lokam”.

„DVI norāda, ka DVI amatpersonu amata apraksti atbilstoši Informācijas atklātības likuma 5.panta otrās daļas 2.punktam ir uzskatāmi par ierobežotas pieejamības informāciju,” – šādi iestādes vadītāja Avdejanova oficiāli atbildējusi kādam interesentam, kurš vēlējies iepazīties ar divu konkrētu inspekcijas darbinieku amata aprakstiem.

Šie divi darbinieki ir bijuši inspekcijas „drošības pārvaldnieks” Aleksandrs Novickis un Personu datu apstrādes uzraudzības nodaļas juriskonsulte Marina Skutele.

Avdejanovas vadītā iestāde tās darbinieku amata aprakstus ir pasludinājusi par ierobežotas pieejamības informāciju, uzskatot, ka tas, kādi pienākumi jāpilda tās darbiniekiem, uzskatāms par „informācija, kura ir paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu” un „paredzēta un noteikta iestādes iekšējai lietošanai”.

Pietiek jau daudzkārt aprakstījis spilgtākās Datu valsts inspekcijas aktivitātes, kuru vidū ir izcēlušās mēnešiem ilgās neatlaidīgās, kaut neveiksmīgās rūpes, lai no Pietiek publikācijām pazustu ziņas par Satversmes aizsardzības biroja direktora Jāņa Maizīša „ofšordzīvokli” Rīgā, Ģertrūdes ielā 39. Kā zināms, tās beigu beigās ir novedušas pie tā, ka administratīvā rajona tiesa sākusi pret inspekciju administratīvo lietu.

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese S.Audzere,

piedaloties pieteicējam Sergejam Buividam, pieteicēja tiesību un tiesisko interešu aizstāvja biedrības “Latvijas Pilsoniskā Cilvēktiesību Komisija” pārstāvim Nikolajam Buividam, kā arī atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Datu valsts inspekcijas pilnvarotajam pārstāvim Jānim Kāršeniekam,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc biedrības “Latvijas Pilsoniskā Cilvēktiesību Komisija” Sergeja Buivida vārdā iesniegtā pieteikuma par morālā kaitējuma 1500 euro un personiskā kaitējuma 87 euro atlīdzināšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējs Sergejs Buivids vērsās Datu valsts inspekcijā ar lūgumu atzīt par prettiesisku Datu valsts inspekcijas faktisko rīcību, laika posmā no 2015.gada 2.jūnija līdz 28.augustam aizturot pieteicēja telefonu, un atlīdzināt morālo kaitējumu 1500 euro apmērā, kā arī personisko kaitējumu 87 euro apmērā.

Ar Datu valsts inspekcijas 2016.gada 28.jūnija lēmumu Nr.N-2-1/1285 atzīts, ka iestādes faktiskā rīcība, no 2015.gada 27.jūnija līdz 21.augustam glabājot pieteicējam piederošo telefonu, bija prettiesiska un nolemts atlīdzināt morālo kaitējumu par prettiesisko faktisko rīcību, atvainojoties. Laika posmā no 2015.gada 2.jūnija līdz 27.jūnijam pieteicēja telefons Datu valsts inspekcijā atradās tiesiski, bet 2015.gada 21.augustā tika nodots Valsts policijas Iekšējās kontroles birojam.

Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[1.1] Pieteicējs 2015.gada 27.maijā tika aizturēts Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Latgales iecirknī par iespējams nelikumīgām darbībām ar fizisko personu datiem, par ko tika sastādīts administratīvās aizturēšanas protokols, ar kuru izņemts mobilais telefons. 2015.gada 2.jūnijā Datu valsts inspekcijā no policijas tika saņemti lietas materiāli un kartona kaste ar telefonu, kas aizzīmogots ar drošības lenti. Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.1panta pirmo daļu, Datu valsts inspekcija 2015.gada 8.jūnijā (trīs darba dienu laikā no materiāla saņemšanas dienas) pieņēma lēmumu par lietas materiālu pārsūtīšanu pēc piekritības. 2015.gada 9.jūnijā lietas materiāli un telefons tika pārsūtīti Latvijas Republikas Prokuratūrai, bet 2015.gada 19.jūnijā saņemti atpakaļ Datu valsts inspekcijā. 2015.gada 27.jūnijā Datu valsts inspekcija pieņēma lēmumu par atteikšanos uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību. Tātad pieteicēja telefons Datu valsts inspekcijā atradās īsu laika posmu (no 2015.gada 2.jūnija līdz 8.jūnijam un no 2015.gada 19.jūlija līdz 27.jūlijam), kas bija nepieciešams, lai izvērtētu administratīvā pārkāpuma lietas materiālus un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa noteiktajā kārtībā un termiņā pieņemtu atbilstošu lēmumu. Tātad laika posmā no 2016.gada 2.jūnija līdz 2015.gada 27.jūnijam pieteicējam piederošais telefons Datu valsts inspekcijā atradās tiesiski, bet no 2015.gada 27.jūnija līdz 2015.gada 21.augustam (dienai, kad telefons tika nodots Valsts policijas Iekšējās kontroles birojam) Datu valsts inspekcijai nebija tiesiska pamata glabāt pieteicējam piederošo telefonu.

[1.2] Konkrētajā gadījumā ir konstatējams morālā kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats – pieteicēja tiesību uz īpašumu aizskārums, tomēr pieteicēja tiesību aizskārums nav smags un atlīdzinājums par morālo kaitējumu nav nosakāms naudā. Iestādes faktiskā rīcība nebija apzināti ļaunprātīga (iestādei nebija nolūka ļaunprātīgi ierobežot pieteicēja īpašuma tiesības), bet gan izrietēja no normatīvo aktu interpretācijas, kuru iestāde atzīst par kļūdainu. Atbilstīgs atlīdzinājuma veids par pieteicējam nodarīto morālo kaitējumu, kas nav vērtējams kā smags, ir iestādes rakstveida atvainošanās. Līdz ar to iestāde par tās prettiesisko faktisko rīcību rakstveidā atvainojas.

[2] Biedrības “Latvijas Pilsoniskā Cilvēktiesību Komisija” Sergeja Buivida vārdā iesniedza tiesā pieteikumu par morālā kaitējuma 1500 euro un personiskā kaitējuma 87 euro atlīdzināšanu. Pieteikumā norādīts, ka rakstveida atvainošanās nav samērīgs un taisnīgs atlīdzinājums par morālo un personisko kaitējumu, kas radīts ar iestādes prettiesisku faktisko rīcību, ierobežojot pieteicēja īpašuma tiesības uz telefonu. Šāds atlīdzinājums nenovērš iespēju līdzīgai situācijai atkārtoties nākotnē. Pieteicējs laikā, kad nevarēja izmantot telefonu, vairākkārt vērsās Datu valsts inspekcijā, norādot uz iestādes prettiesisko faktisko rīcību un lūdzot to pārtraukt, tomēr iestāde pieteicēja norādījumus neņēma vērā līdz Latvijas Republikas tiesībsarga atzinuma saņemšanai. Iestāde ierobežoja pieteicēja cilvēktiesības, pat nemēģinot šo ierobežojumu pamatot ar tiesību normām. Pieteicējam ir radušās bažas par turpmāku cilvēktiesību ievērošanu no iestāžu un institūciju puses.

[3] Datu valsts inspekcija paskaidrojumā atsaucas uz Lēmumā minētajiem apsvērumiem, papildus norādot turpmāk minētos argumentus.

[3.1] Pieteicējs nav pierādījis personiskā kaitējuma pamatu un apmēru.

[3.2] Latvijas Republikas Prokuratūra vai Valsts policijas Iekšējās kontroles birojs, pēc materiālu saņemšanas par policijas darbinieku, iespējams, prettiesisku rīcību, veicot amata pienākumus vai kriminālprocesa ietvaros Kriminālprocesa likumā noteiktos pasākumus, varēja pieprasīt papildus informāciju (dokumentus un citus pierādījumus, tostarp, telefonu), kas apstiprina iespējamo policijas darbinieka prettiesiskās rīcības faktu un var kalpot kā pierādījums pārbaudes veikšanai, tāpēc Datu valsts inspekcija glabāja saņemto telefonu kā lietisko pierādījumu līdz brīdim, kad Valsts policijas Iekšējās kontroles birojs paziņoja par tālāko rīcību.

[3.3] Pieteicējs vairākkārt tika informēts par telefona glabāšanas nepieciešamību un pamatotību.

[4] Tiesas sēdē biedrība “Latvijas Pilsoniskā Cilvēktiesību Komisija” prasījumu uzturēja, balstoties uz rakstveidā izteikto argumentāciju. Papildus paskaidroja, ka, ierobežojot pieteicēja tiesības rīkoties ar telefonu (sakaru līdzeklis, attēla un skaņas ieraksta līdzeklis, u.c. funkcijas), tika ierobežotas arī citas pieteicēja tiesības, piemēram, tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi, autortiesības, kā arī nodarīti materiālie zaudējumi. Kā saziņas līdzeklis pieteicējam bija arī cits telefons, bet kā ierīce, ar ko pieteicējs pelna sev iztiku – tā bija svarīga ierīce (pieteicējs ir video operators). Darbība bija acīmredzami prettiesiska. Administratīvajā lietā, kurā Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme”, nelikumīgi apstrādājot personas datus, uz personas adresi nosūtīja divas anketas, kas saturēja viņa personas datus, tiesa personai nolēma izmaksāta kompensāciju 100 latu apmērā, savukārt inspekcija uzlika Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” sodu – 3000 latus. Izskatāmajā lietā kaitējums ir smagāks. Inspekcijas amatpersonām nav vēlēšanās laboties un nožēlot prettiesisko rīcību. Tāpēc inspekcijas rakstveida atvainošanos nevar atzīt par pietiekamu un samērīgu kompensāciju. Rakstveida atvainošanās nekalpos arī tam, lai līdzīga prettiesiska faktiskā rīcība neatkārtotos nākotnē. Pieteicējs norādīja, ka viņu neinteresē, kā to nosaukt – personisko kaitējumu vai mantiskiem zaudējumiem, viņš tikai zina, ka saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi (turpmāk – Satversme) ir ierobežotas viņa tiesības uz īpašumu.

Datu valsts inspekcijas pārstāvis paskaidroja, ka iestāde prettiesisko faktisko rīcību laikā no 2015.gada 28.jūnija līdz 2015.gada 21.augustam atzīst. Tāpat iestāde atzīst, ka pārkāpums ir bijis ilgstošs. Pārkāpumu saistīts ar kļūdainu tiesību normu (Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa, Krimināllikuma), prokuratūras un Valsts policijas drošības biroja kompetences interpretāciju. Inspekcija uzskatīja, ka telefons varētu būt pierādījums kriminālprocesa uzsākšanai, un gaidīja atbildi gan no policijas, gan prokuratūras, lai izlemtu, ko darīt ar telefonu. Šo jautājumu vairākkārt tika lūgts izskatīt paātrinātā procesā. Lai nepieļautu šādu situāciju atkārtošanos, konkrētais gadījums ir analizēts un pārrunāts. Pieteicējam ir tiesības uz morālā kaitējuma atlīdzinājumu. Iespējams, pieteicējam ir tiesības uz atlīdzinājumu naudas izteiksmē.

Motīvu daļa

[5] Pieteicējs vēlas morālā kaitējuma atlīdzinājumu par prettiesisku telefona aizturēšanu 1500 euro apmērā.

Datu valsts inspekcija uzskata, ka morālais kaitējums atlīdzināms atvainojoties, savukārt tiesas sēdē pieļāva iespēju, ka pieteicējam ir tiesības uz atlīdzinājumu naudas izteiksmē.

Ņemot vērā minēto, lietā ir jānoskaidro morālā kaitējuma atlīdzinājuma veids un apmērs.

[6] Satversmes 92.panta trešais teikums noteic ikvienas personas tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu nepamatota personas tiesību aizskāruma gadījumā. Attiecībā uz administratīvo procesu šīs personas tiesības ir konkretizētas Administratīvā procesa likuma 92.pantā, savukārt to īstenošanas kārtība ir noteikta Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā (turpmāk - Zaudējumu atlīdzināšanas likums).

Atbilstoši Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 14.panta pirmajai daļai, nosakot morālā kaitējuma atlīdzinājumu, ir jāņem vērā vairāki apstākļi: 1) tiesību un ar likumu aizsargāto interešu nozīmīgums; 2) konkrētā aizskāruma smagums; 3) iestādes rīcības tiesiskais un faktiskais pamatojums un motīvi; 4) cietušā rīcība un līdzatbildība; 5) citi konkrētajā gadījumā būtiski apstākļi (sk. Augstākās tiesas 2010.gada 16.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-104/2010 (A42466905) 12.punktu).

Neatkarīgi no personas tiesību aizskāruma rakstura morālā kaitējuma atlīdzinājumam vienmēr ir jāatbilst nodarītajam kaitējumam. Tādējādi, jo nopietnāks kaitējums, jo ievērojamākam jābūt atlīdzinājumam. Tas attiecas gan uz Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 14.pantā noteikta atlīdzinājuma veida izvēli (iestādes atvainošanās vai atlīdzinājums naudā), gan atlīdzinājuma apmēru, ja izvēlēts atlīdzinājums naudā (sk. Augstākās tiesas 2010.gada 16.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-104/2010 (A42466905) 13.punktu). Atbilstoši Augstākās tiesas judikatūrai, lai atlīdzinājums būtu atbilstīgs Satversmes 92.panta izpratnē, tam ir jābūt efektīvam tiesiskās aizsardzības līdzeklim. Jēdziens “atbilstīgs atlīdzinājums” nozīmē, ka atlīdzinājumam ir jābūt taisnīgam. Atlīdzinājumam ir jāsniedz gandarījums personai, kuras tiesības ir tikušas aizskartas. Ar atlīdzinājumu var arī atturēt iestādi no līdzīgu aizskārumu izdarīšanas nākotnē. Turklāt jāņem vērā, ka, nosakot atlīdzinājumu, tiesa pauž valsts nostāju par aizskarto tiesību un paša tiesību aizskāruma nozīmīgumu. Tādējādi atlīdzinājums demokrātiskā un tiesiskā valstī nedrīkst būt nesamērīgi mazs (sk. Augstākās tiesas 2015.gada 14.augusta sprieduma lietā Nr.SKA-266/2015 (A420470112) 5.punktu un tajā norādīto judikatūru).

Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 9.pantā ir noteikts, ka morālais kaitējums šā likuma izpratnē ir personiskais kaitējums, kas izpaužas kā fiziskās personas ciešanas, kuras tai izraisījis būtisks šīs personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu prettiesisks aizskārums.

Ar Datu valsts inspekcijas 2016.gada 28.jūnija lēmumu Nr.N-2-1/1285 atzīts, ka iestādes faktiskā rīcība, no 2015.gada 27.jūnija (tiesas sēdē tika precizēts, ka rīcība bija prettiesiska no 28.jūnija (lietas 97.lapa)) līdz 21.augustam glabājot pieteicējam piederošo telefonu, bija prettiesiska (lietas 20.-23.lapa).

Prettiesiski aizturot pieteicēja telefonu, ir aizskartas pieteicējam Satversmes 105.pantā garantētās tiesības uz īpašumu, tāpēc šo tiesību aizskārums ir uzskatāms par nozīmīgu, nevis nebūtisku vai mazsvarīgu.

Atbilstoši Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 11.panta trešajā daļā noteiktajam morālā kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats uzskatāms par pierādītu, ja ir pierādīts fiziskās personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums.

Tātad konkrētajā gadījumā ir tiesisks pamats morālā kaitējuma atlīdzinājumam.

[7] Atlīdzināms naudā ir vienīgi būtisks morālais kaitējums, tāds, kuru ar prasītā labuma piešķiršanu vairs nevar nedz juridiski, nedz faktiski atlīdzināt. Proti, papildu atlīdzinājums būtu pieļaujams tikai tad, ja pastāvētu kādas īpaši būtiskas un ar stāvokļa atjaunošanu nenovēršamas morālas ciešanas (sk. Augstākās tiesas 2012.gada 16.aprīļa rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-479/2012 (A420464111) 7.punktu).

Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 14.panta trešajā daļā ir noteikts, ka morālā kaitējuma atlīdzinājumu nosaka apmērā līdz 4268,62 euro. Ja nodarīts smags morālais kaitējums, atlīdzinājumu var noteikt apmērā līdz 7114,36 euro, bet, ja nodarīts kaitējums dzīvībai vai sevišķi smags kaitējums veselībai, maksimālais atlīdzinājuma apmērs var būt līdz 28 457,44 euro. Atbilstoši minētā panta ceturtajā daļā noteiktajam, ja iestāde vai tiesa, izvērtējot konkrētā gadījuma apstākļus, konstatē, ka privātpersonas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums nav smags, personiskā kaitējuma, tai skaitā morālā kaitējuma, patstāvīgs vai papildu atlīdzinājums var būt iestādes rakstveida vai publiska atvainošanās.

Tātad tiesai ir jānoskaidro kaitējuma būtiskums.

Konkrētajā gadījumā Datu valsts inspekcija atzīst telefona prettiesisku aizturēšanu laika posmā no 2015.gada 28.jūnija līdz 21.augustam. Līdz 2015.gada 27.jūnijam, kad Datu valsts inspekcija pieņēma lēmumu Nr.2-1/5435 par atteikšanos uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību (lietas 62.lapa), telefona aizturēšana ir atzīta par tiesisku. Atbilstoši Datu valsts inspekcijas norādītajam, procesuālais dokuments par iepriekš minētā telefona glabāšanu netika pieņemts.

Tātad telefons tika prettiesiski aizturēts vismaz 55 dienas, kas ir salīdzinoši ilgs laiks.

No administratīvās lietas materiāliem izriet, ka Datu valsts inspekcijas 2015.gada 7.jūlija vēstulē Nr.2-1/5716 Latvijas Republikas Prokuratūrai tika lūgts pēc iespējas ātrāk sniegt viedokli, vai Valsts policijas rīcība, Sergeju Buividu ielaižot un atļaujot viņam uzturēties telpā, kurā notika darbs ar kriminālprocesa dokumentiem, resoriskām pārbaudēm, ir uzskatāma par atbilstošu, un informēt, vai nepieciešamas nosūtīt lietas materiālus, lēmumu par atteikumu uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību un mobilo telefonu (lietas 63.-64.lapa). Ar Latvijas Republikas Prokuratūras Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta 2015.gada 10.jūlija vēstuli Nr.3/2-7-118-15/2071 minētā vēstule tika pārsūtīta Valsts policijai (lietas 69.lapa). Datu valsts inspekcijas 2015.gada 6.augusta vēstulē Nr.2-1/6533, lai lemtu jautājumu par izņemtā mobilā telefona atgriešanu tā īpašniekam vai nodošanu Valsts policijai pārbaudes veikšanai par iespējamo policijas darbinieku prettiesisko rīcību, Valsts policija lūgta līdz 2015.gada 20.augustam norādīt, vai Valsts policijai ir nepieciešams dienesta pārbaudes veikšanai administratīvās aizturēšanas kārtībā izņemtais mobilais telefons, kas varētu kalpot kā pierādījums Valsts policijas pārbaudes veikšanai (lietas 72.lapa). Ar Valsts policijas Iekšējā drošības biroja 2015.gada 5.augusta vēstuli Nr.20/4-24029 (Datu valsts inspekcijā saņemta 10.augustā) Datu valsts inspekcija informēta, ka Valsts policijas Iekšējā drošības biroja Kontroles un analīzes nodaļā ir uzsākta pārbaude par Datu valsts inspekcijas 2015.gada 7.jūlija vēstulē Nr.2-1/5716 fiksētajiem faktiem, kā arī lūgts nosūtīt lietas materiālus (lietas 76.lapa). Ar Valsts policijas Iekšējā drošības biroja 2015.gada 10.augusta vēstuli Nr.20/4-24529 Datu valsts inspekcija lūgta nosūtīt arī administratīvās aizturēšanas kārtībā izņemto telefonu (lietas 74.lapa). Ar Datu valsts inspekcijas 2015.gada 13.augusta vēstuli Nr.2-1/6740 lietas materiāli un mobilais telefons nosūtīts Valsts policijas Iekšējās drošības birojam (lietas 77.lapa). Ar Valsts policijas Iekšējā drošības biroja 2015.gada 18.augusta vēstuli Nr.20/4-25300 administratīvās aizturēšanas kārtībā izņemtais mobilais telefons nosūtīts atpakaļ Datu valsts inspekcijai lēmuma pieņemšanai par tā atdošanu atpakaļ īpašniekam, jo veicot tā apskati, ne telefona aparātā, ne telefona atmiņas kartē netika konstatētas datnes, kas saturētu informāciju saistībā ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Latgales iecirknī iespējams veikto video ierakstu 2015.gada 27.maijā (lietas 78.lapa). Ar Datu valsts inspekcijas 2015.gada 21.augusta vēstuli Nr.2-1/6958 mobilais telefons atkal nosūtīts Valsts policijas Iekšējās drošības birojam, norādot, ka telefons nebija jāsūta atpakaļ Datu valsts inspekcijai, lēmums par mobilā telefona atgriešanu īpašniekam jāpieņem Valsts policijas Iekšējās drošības birojam (lietas 79.lapa).

Pieteicējs apstiprina, ka mobilais telefons pieteicējam ir atgriezts 2015.gada 28.augustā (lietas 7.lapa). Līdz ar to tiesiskā situācija ir atjaunota.

Pieteicējs tiesas sēdē, pamatojot morālo kaitējumu, atzina, ka aizturētais mobilais telefons nav vienīgais pieteicēja telefons, tomēr uzsvēra, ka aizturētā telefona funkcijas ir plašākas, kā tam, kas bija pieteicēja rīcībā.

Tiesa ņem vērā, ka laika posmā, kad telefons tika prettiesiski aizturēts, tas ir sūtīts no vienas iestādes uz otru, lai noskaidrotu, vai ir uzsākama lieta, kurā telefons varētu tikt izmantots kā pierādījums. Iestāde šādu rīcību pamatoja ar tiesību normu interpretāciju, ko vēlāk atzina par kļūdainu. Līdz ar to nav konstatējama iestādes rīcība, kas apzināti vērsta tieši pret pieteicēju, tomēr iestādes norādītais pamatojums nekādā veidā neattaisno prettiesisku telefona aizturēšanu un nemazina tās rezultātā pieteicējam radītos pārdzīvojumus. Turklāt pat tad, kad kļuva skaidrs, ka lieta netiks uzsākta, telefons netika nekavējoties atgriezts īpašniekam, bet iestāžu starpā turpinājās diskusija par to, kurai iestādei telefons jāatgriež, par ko iestādes nekavējās informēt arī pieteicēju.

Būtiski, ka pieteicējs līdz brīdim, kad telefons tika atgūts, ir bijis aktīvs savu tiesību aizsardzībā – vairākkārt centās risināt jautājumu par telefona atgūšanu (lietas 65.-66., 67., 70.lapa). Tāpat par Datu valsts inspekcijas rīcību, neatgriežot telefonu, pieteicējs ir vērsies ar iesniegumiem pie Latvijas Republikas tiesībsarga (lietas 9.-12.lapa).

Administratīvā apgabaltiesa 2013.gada 14.novembra spriedumā lietā Nr.A420553611, izvērtējot atlīdzinājuma apmērus lietās saistībā ar īpašuma tiesību ierobežošanu, secinājusi, ka īpašuma tiesību aizskāruma gadījumā, ja tiek atjaunota tiesiskā situācija, kāda tā bija pirms prettiesiskā administratīvā akta pieņemšanas (atcelts pienākumu uzliekošs administratīvais akts, izdots personas prasītais administratīvais akts, atmaksātas nepamatoti piedzītās summas un atcelti iepriekš noteiktie ierobežojumi), morālā kaitējuma atlīdzinājums vispār nav ticis piešķirts vai arī tikusi noteikta iestādes rakstveida atvainošanās. Atlīdzinājums naudā ir ticis noteikts, ja pastāvējuši īpaši kvalificējoši apstākļi – tiesību aizskāruma ilgums, iestādes apzināta prettiesiska rīcība, personas motivēta norāde uz īpašiem ciešanas radošiem apstākļiem.

Apkopojot minēto, tiesa secina, ka pieteicējam nodarīts morālais kaitējums nav smags, tomēr tiesiskā stāvokļa atjaunošana un atvainošanās konkrētajā gadījumā nav pietiekama, jo tiesiskā stāvokļa atjaunošana notika ar būtisku kavēšanos, neskatoties uz pieteicēja iebildumiem par iestādes rīcības prettiesiskumu un lūgumiem telefonu atdot.

Salīdzināmas lietas, kurās ierobežotas personas īpašuma tiesības uz mobilo telefonu, nav. Salīdzinot gadījumus, kur ir spriests par morālā kaitējuma atlīdzinājumu nekustamā īpašuma tiesību aizskāruma gadījumos, tiesa konstatē, ka 500 lati līdz 3000 lati (711,44 euro līdz 4268,62 euro) piespriesti lietās, kurās pašvaldības ir ilgstoši liegušas personām realizēt to tiesības uz dzīvokļu privatizāciju (lieta Nr.A42293506; Nr.A42241805; Nr.A42390706; Nr.A42308105; Nr.A42479405; Nr.A42323906; Nr.A42423607), 3000 lati (4268,62 euro) piespriesti lietā Nr.A42550708, kur pašvaldība atteikusi pieteicējai atļauju atdalīt no pieteicējas nekustamā īpašuma zemes gabalus atsavināšanai, 300 lati (426,86 euro) piespriesti lietā Nr.A42731508 par pašvaldības bezdarbību, nenovēršot patvaļīgo būvniecību.

Ņemot vērā minēto, tiesību aizskāruma raksturu un ilglaicību, tiesas ieskatā konkrētajā gadījumā taisnīgs un atbilstīgs atlīdzinājums par pieteicējām nodarīto morālo kaitējumu ir 100 euro.

[8] Pieteicējs lūdz atlīdzināt personisko kaitējumu.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 8.panta pirmajā daļā noteikto personiskais kaitējums šā likuma izpratnē ir kaitējums, kas ar iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību nodarīts fiziskās personas dzīvībai, fiziskajai integritātei, veselībai, brīvībai, godam un cieņai, personiskam un ģimenes noslēpumam vai komercnoslēpumam, autortiesībām vai citām nemantiskajām tiesībām vai ar likumu aizsargātajām interesēm.

Tā kā minētā norma paredz nemantiska labuma aizsardzību pret nepamatotu aizskārumu, pieteicēja norādītais tiesību uz īpašumu ierobežojums nevar būt pamats personiskā kaitējuma atlīdzinājumam. Tiesību uz īpašumu kā mantiska rakstura tiesību ierobežojums var radīt tiesības uz zaudējumu atlīdzinājumu, bet ne atlīdzinājumu par personisko kaitējumu, proti, nemantisku tiesību aizskārumu (sal. sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2016.gada 27.aprīļa lēmums lietā Nr.SKA-226/2016 13.punktu).

Pieteicējs ir norādījis arī uz citiem pamatiem personiskā kaitējuma atlīdzinājumam - kaitējumu tiesībām uz privāto un ģimenes dzīvi, kā arī autortiesībām.

Atbilstoši minētā likuma 11.panta otrajā daļā noteiktajam personiskā kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats tiek pierādīts ar Administratīvā procesa likumā noteiktajiem pierādīšanas līdzekļiem. Privātpersonai ir pienākums norādīt personiskā kaitējuma atlīdzinājuma apmēru un to pamatot.

Tātad kaitējums tiesībām uz privāto un ģimenes dzīvi, kā arī autortiesībām un citām nemantiskajām tiesībām ir jāpierāda.

Konkrētajā gadījumā personiskā kaitējuma tiesiskais pamats nav pierādīts. Tiesa sēdē pieteicējam izskaidroja tiesisko regulējumu personiskā kaitējuma atlīdzinājumam, tomēr pieteicējs palika pie uzskata, ka ar tiesību aizskārumu ir pietiekami.

Tā kā personiskais kaitējums nav pierādīts, tad pieteikums šajā daļā ir noraidāms.

[9] Apkopojot minēto, tiesa atzīst, ka ir apmierināms pieteikums daļā par morālā kaitējuma atlīdzinājumu 100 euro apmērā. Pārējā daļā pieteikums par morālā un personiskā kaitējuma atlīdzinājumu ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-290.pantu, tiesa,

nosprieda:

daļēji apmierināt biedrības “Latvijas Pilsoniskā Cilvēktiesību Komisija” Sergeja Buivida vārdā iesniegto pieteikumu daļā par morālā kaitējuma atlīdzināšanu.

Uzlikt pienākumu Latvijas Republikai viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas atlīdzināt Sergejam Buividam (personas kods  - , dzīvesvieta  , Rīga, LV- ) 100 euro par nodarīto morālo kaitējumu.

Noraidīt biedrības “Latvijas Pilsoniskā Cilvēktiesību Komisija” Sergeja Buivida vārdā iesniegto pieteikumu par personiskā un morālā kaitējuma atlīdzināšanu pārējā daļā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Administratīvās rajona tiesas tiesnese S.Audzere

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai Latvijas nekustamā īpašuma tirgū ar likumu tiek iedibināts monopols?

FotoPar likumprojekta "Nekustamā īpašuma (NĪ) aģentu darbības likums" neatbilstību Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā minētām vērtībām un pamatprincipiem, Līgumam par Eiropas Savienības darbību, ES un arī Latvijā akceptētā standarta LVS EN15733:2010 “Nekustamā īpašuma aģenti – prasības nekustamā īpašuma aģentu pakalpojumu sniegšanai” prasībām un par nepieciešamību apturēt Likumprojekta virzību Saeimas 1. lasījumam.
Lasīt visu...

21

Par ko nevēlēt 13.Saeimas vēlēšanās - partiju apskats: „Progresīvie”

FotoPirmais, ko viņiem varētu pārmest, - izkaisīšanās sīkumos. Protams, vākt atkritumus, nodot pudeles un palīdzēt večiņām pionieru laikos ir mācīts katrs, un tas ir visnotaļ labs darbs. Tikai samērā bezjēdzīgs, jo savākt tik atkritumu un politiskā brāķa, cik saražojusi koalīcija pa šiem gadiem, nespētu pat visas Latvijas minoritātes, strādājot 24/7 veselu piecgadi.
Lasīt visu...

21

Pretrunīgā Vispasaules diena

FotoJa turpinātu iznākt starptautiskajā komunistiskajā kustībā slavenais latviešu laikraksts „Cīņa”, tad maijā kāda numura ievadraksta pirmais teikums skanētu šādi: „Visa progresīvā cilvēce 21.maijā atzīmē Vispasaules dienu „Kultūru daudzveidība dialogam un attīstībai”.”*
Lasīt visu...

6

Veselības ministrei būs jāatbild par saviem apgalvojumiem saistībā ar „e-veselības” projektu

FotoDiskusijās par veselības ministres demisijas pieprasījumu ministre Andai Čakša, lai gan bija pieteikusies debatēs, nespēja sniegt atbildes ne uz vienu manis uzdoto jautājumu saistībā ar saviem apgalvojumiem un darbībām veselības aprūpes nozarē, kas tieši norāda uz to, ka vai nu Čakšai pietrūkst kompetences par konkrētām problēmām veselības nozarē, vai arī viņa apzināti cenšas maldināt sabiedrību.
Lasīt visu...

10

Kāpēc es izstājos no "KPV LV"

FotoPrincipā nevēlos to gari komentēt, nedz arī ieslīgt paskaidrojošās detaļās, taču, rēķinoties ar iespējamām spekulācijām par tēmu, tomēr mēģināšu šim manas dzīves posmam veltīt dažus noslēdzošos vārdus.
Lasīt visu...

15

Kad sievietes sāk valdīt...

FotoDivtūkstošo gadu pašā sākumā Boriss Grebenščikovs teica, ka ir iestājies Ūdensvīra laikmets, tāpēc ir neizbēgama matriarhāta restaurācija. Vai ir vērts politiskā plānošanā ņemt vērā arī viedokli, ko izsaka nevis politologs, sociologs vai ekonomists, bet gan mags, okulto zinātņu doktors un vizionārs? Domāju, ka jā. Kurš šaubās, lai paskatās uz Rietumiem – matriarhāts tik tiešām iestājas. Sievietes pārņem varu.
Lasīt visu...

12

JKP rosina Rīgā pilnīgu azartspēļu zāļu aizliegumu, izņemot luksus klases viesnīcas

FotoLai ierobežotu pieejamību vislielākajai azartspēļu sērgai – spēļu automātiem, spēļu zāles būs atļauts ierīkot tikai luksus klases viesnīcās, paredz Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Rīgas domes frakcijas iesniegtie priekšlikumi izskatīšanai Rīgas pilsētas attīstības komitejā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ko nesīs "jaunie viduslaiki" Latvijai?

Zvaniņi, kas klusām iezvanījās pāris mēnešus atpakaļ, nupat pārvērtušies zvanu koncertā un ir jābūt ļoti īpašai galvaskausa konstrukcijai, lai izliktos neko...

Foto

Valsts kontroles komentārs par Ministru prezidenta Māra Kučinska publiskajiem izteikumiem

Valsts kontrole pauž neizpratni par valdības vadītāja Māra Kučinska medijiem pausto viedokli par Valsts kontroles secinājumiem...

Foto

Politikas heteronomija

Tiekamies ar smalku izdarību. Smalkām izdarībām ir vajadzīgi smalki jēdzieni. Bez smalku jēdzienu klasiķa Kanta palīdzības neiztikt. Imanuels Kants par heteronomiju (atvasinājums no sengrieķu heteros un nomos;...

Foto

Hokeja skola “Rīga” apmāca bokserus vai hokejistus?

Jau ierasts, ka pavasaris ir ļoti darbīgs un emocijām piesātināts laiks Latvijas hokeja saimniecībā. Nesen kā Dānijā sācies Pasaules...

Foto

Recidīvists Valsts prezidenta tronī

Pēc planetāri diženā banku skandāla Latvijas nāciju un tajā ietilpstošo latviešu tautu var apsveikt ar jaunu globālu sasniegumu – LR Valsts prezidents...

Foto

Izglītības un zinātnes ministrijas izglītības reforma ir rekets pret pedagogiem un pašvaldībām

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) lepojas ar to, ka arvien mazāk paliekot skolu, kur...

Foto

Sabiedriskā medija rīcība ar apšaubāmu pamatojumu

Kā viens no viltus ziņu veidiem ir apzināta manipulācija ar faktiem un puspatiesībām. Šādas rīcības mērķi var būt dažādi, bet...

Foto

Izdzīvos ātrākais: ABLV no “Cepļa” līdz “Pie bagātās kundzes”

Jo augstāka ir bijušās bankas bijušā darbinieka kvalifikācija, jo mazāk viņam iespējas pārkvalificēties, jo lielāks risks noripot...

Foto

Ārstēšana vai nogalināšana valsts svētku gaismā

04.05.2018.g. Latvijā – valsts svētki, kas, piedodiet, man vairs nav svētki. Jo līdzīgā valsts svētku dienā šajā valstī, Kuldīgas reģionālajā...

Foto

Eskorta meiteņu iesaistīšana 9.maija pasākumos?

Labdien, ceru uz sapratni, bet viss kas notiek Latvijas partijās un politiskajās organizācijās, reizēm ir pārāk zemiski un amorāli! Portālā ruspol.net (Русское Информационное...

Foto

Mans redzējums par Latvijas Valsts nākotni

PSRS impērijas laikā skatījos dokumentālu filmu par ''neatkarīgo, suverēno'' Latvijas laiku no 1918. līdz 1940. gadam. Vienā no sižetiem bija...

Foto

Latvija ģeopolitiskajās krustcelēs 14+ laikmetā

Aprīļa sākumā Krievijas Federācijas prezidenta palīgs Vladislavs Surkovs publicēja rakstu “Jaukteņa vientulība (14+)”, kurā apgalvo, ka Krievija līdzinās Āzijas un Eiropas...

Foto

Noklusētā patiesība

Mūsdienu sabiedrībā noklusēt patiesību nav grūti. Tie spēki, kuriem pieder politiskā vara un masu komunikācijas līdzekļi, patiesību viegli noklusē. Tagad mediji sabiedrību informē tikai...

Foto

Uzsaukums visiem Latvju Dēliem, Meitām un Latvijas Patriotiem

Draugi! Teiksim godīgi. Ja Tēvzemei un Brīvībai un LNNK būtu pieticis drosmes un atbildības savas Tautas priekšā strādāt Saeimā jau...

Foto

Saeimas un NVO 12.forums. 2.daļa. Priekšlikumi formas maiņai, jeb ko darīt, lai forums nebūtu tukšmuldēšana ar fotografēšanos

Latvijas sabiedrības informētības līmenis, politiskā aktivitāte un attieksme pret...

Foto

Valsts pārvaldē nedarbojas „copy – paste” princips

Pavisam nesen Saeimas Juridiskā komisija, piekrītot Valsts prezidentam, saglabāja strīdīgo normu tiesu varas likumā, kas paredz, ka viena un...

Foto

Daži priekšlikumi likumam „Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums”

Pirmkārt, lai uzsāktu zemes izpirkuma likuma pieņemšanu, likumdošanā (šajā likumā vai citos) vajadzēja:...

Foto

Aktualizētās situācijas sakarā nav veikts dalījums, ņemot vērā rezidentu vai nerezidentu uzņēmumus

Finanšu ministrija ir iepazinusies ar elektronisko vēstuli, kurā tiek lūgts sniegt komentāru - kā...

Foto

Nepastāv garantijas pret amatpersonu patvarīgu rīcību, sakaru līdzekļu kontroles gaitā iegūstot informāciju par personai sniegtās juridiskās palīdzības saturu

Tiesībsargs saņēma iesniegumu, kurā persona cita starpā norādīja,...

Foto

Ducis jautājumu prezidentam Raimondam Vējonim

Jo vairāk lasu juridisko literatūru un iedziļinos mūsu lietu niansēs, jo labāk saprotu, cik neadekvāta, netaisnīga un arī prettiesiska ir bijusi...

Foto

Mums, "sabiedriskajam medijam", ir dažādi sižeti un dažādi žanri

Latvijas Radio uztur un nostiprina vietu Latvijas vadošo plašsaziņas līdzekļu vidū kā uzticams ziņu avots, sabiedrības dienaskārtības...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: identitātes degradācija

Pasliktināšanās, pagrimums, panīkums (respektīvi, degradācija) civilizācijas norietā ir normāla parādība. Naivi ir cerēt civilizācijas norietā masveidā tikties ar pretējo – uzlabošanos,...

Foto

Reformas vajadzība bez vajadzības?

Esmu vairākkārt kritiski izteicies par tā saucamo kompetenču pieeju mācību saturā. Kur ir problēmas sakne? Izglītības satura reformai nav pamatojuma, kāpēc tā...

Foto

Es vairs nevaru saprast, kur beidzas ZZS un sākas “Vienotība”, jo viss saplūdis vienā sistēmā

“Vienotība” kādreiz bija Latvijas tautas cerību, taisnīguma un godīgas politikas iemiesojums....

Foto

Neveiklais riņķa dancis ap “ofšoriem”

Kopš februāra sākuma, kad “daudziem” par lielu izbrīnu Saeima nobalsoja par priekšlikumu aizliegt publiskajos iepirkumos piedalīties ārzonu kompānijām, ofšoru tēma ir...

Foto

Kasparam Gorkšam pastāv iespējams interešu konflikts, ja viņš kļūs par LFF prezidentu

Kaspars Gorkšs pēdējā laikā publiskajā telpā aktīvi runā par ētikas un morāles normām Latvijas...

Foto

Atbalsts futbolam – sabiedriskā indulgence

Pat cilvēkam, kurš atrodas vairāk nekā tālu no Latvijas Futbola federācijas funkcionāru savstarpējam intrigām (piemēram, man), kļūst skaidrs: sevis un sporta...

Foto

Pieci jautājumi ekonomikas ministram par nolaidīgo OIK politiku

Pirms nedēļas uzzinājām, ka, lai risinātu problēmas ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmu, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens piedāvā...

Foto

Atklāta vēstule-feļetons Zbigņevam Stankevičam: nu, Stankevič, PAGAIDI

Godātais kungs Stankevič! Par Saeimas un Zinātņu akadēmijas mietpilsoņu kacināšanu Jūs bar brašie pediņu un lesbiešu atbalstītāji. Tagad Jūs...

Foto

Jaunās Aprīļa tēzes

Sakarā ar kārtējo vēlēšanu tuvumu piedāvāju pirms 100 gadiem publicēto Aprīļa tēžu atjaunotu variantu, kas varbūt noder šodienas Latvijas izkļūšanai no nelielās stagnācijas....

Foto

Dezinformācija: sensenais un modernais

Pašlaik politiskajā modē ir dezinformācija. Par dezinformāciju visvairāk (ja ne vienīgie) uztraucas politiķi jauna tipa valstīs bez jebkādas suverenitātes. Jaunā tipa valstīm...

Foto

Datu aizsardzības neizprotamie noteikumi radīs haosu

Latvijas valdība un Saeima vēl tikai raksta vairākus likumus, kuriem jānodrošina, lai Latvijā jau no šā gada 25. maija tiktu...

Foto

Musulmanisms: mīti un patiesība

2010. gada vasarā Vācijas pilsētā Diseldorfā, piektdienas rītā tikos ar musulmaņu mošejas mullu jeb priesteri. Sarunājamies vācu valodā, jo mulla pēc tautības ir...

Foto

Jaunā „veiksmes stāsta” sākums

Straujiem soļiem iet uz galu Latvijas sapnis par banku paradīzi, šobrīd sijājot tā saucamās čaulas kompānijas, būtiski sarūk bankās noguldītais naudas apjoms,...

Foto

Es nesvinēšu Latvijas simtgadi

Esmu nodzīvojis gana ilgu mūžu, lai spētu izprast notiekošo un izteiktu par to savu attieksmi. Esmu piedzimis tālajā 1937.gadā. Protams, ka par...

Foto

Saeimas un NVO forumam jābūt nevis tukšmuldēšanai ar fotografēšanos, bet kopīga risinājuma meklēšanai reālām problēmām

Mani sauc Kristina Blumberga. Esmu biedrības “ProBonoPublico.Latvia” valdes priekšsēdētāja. Kopš 2017.gada...

Foto

Lemberga vedējtēvs vai liecinieks – kurš īsti nosaka dzelzceļa attīstību?

Pateicoties Aivaram Lembergam, Latvijā ir pienācis pavasaris. Gājputni ir atlidojuši, jo Aivars Lembergs tiem nav patraucējis....

Foto

„Proksīkandidāts”: sakām KG – domājam MM?

Drīzās pārmaiņas Latvijas futbola «politiskajā» vadībā raisa iesaistītajos kandidātos un viņu atbalstītājos tādas emocijas, kas – ja ne mērogu, tad...

Foto

„Providus” paziņojums saistībā ar Nacionālās apvienības izteikumiem

Reaģējot uz Nacionālās apvienības pēdējās nedēļās pret domnīcu Providus izvērsto kampaņu, vēlos domnīcas vārdā paust mūsu nostāju....

Foto

“Madam President”, vainīgais ir rokā, pats atzinās (par lūzeriem, feisbukiem un dundukiem)

Facebook šefa Marka Cukerberga Zakerberga uznācienā ASV Kapitolijā viena epizode tika iztiražēta džiljards reižu, kad viņam bija...

Foto

Mums nav ne vēlmes, nedz tiesību tēvam kaut ko pārmest

Šajās dienās mēs saņemam daudz atbalsta apliecinājumu un izturības vēlējumu no mūsu tēva Valērija Maligina draugiem,...

Foto

Idiotija ap valsts valodu

Idiotija liecina par prāta un kompetences trūkumu. Valsts valoda nevar izvairīties no idiotijas. Valsts valoda ir sistēmas elements, un valsts valoda nevar...

Foto

“Providus” maldinājusi sabiedrību un skolas

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (NA) publiski paustās bažas par nevalstiskās organizācijas “Providus” nepieņemamajiem centieniem imigrāciju propagandējoša satura iekļaušanā mācību...

Foto

Mežs ir...

"Dodu visiem gaismu," sacīja saule. "Visus sasildu," teica saule. "Tāpēc ikviens mani sauc savā vārdā." (No multfilmas "Skudriņa Tipa".) Lai gan šīs rindiņas šķita...

Foto

Kāda diaspora ir vajadzīga Latvijas valstij?

Par diasporu pēdējos gados mūsu valsts ir runājusi un rakstījusi daudz un atzinusi, ka tā ir daļa no mūsu tautas...

Foto

VDI, neknosies, palīdzi VID

Pieminot ēnu ekonomikas apkarošanu un tajā (ne)sasniegtos rezultātus, nez kāpēc visi skatieni uzreiz pievēršas tikai un vienīgi Talejas ielas “zikurātam”. It kā...

Foto

„Dzīvnieku brīvības” fanātisms robežas ar sektantismu

Pēc organizācijas Global Witness datiem 2017. gadā visā pasaulē par zemes un apkārtējās vides interešu aizstāvēšanu nogalināti 197 aktīvisti, Latvijas vārds šajā...

Foto

Par sabiedriskā medija pārstāvja Leitāna atklāsmēm un dubulto morāli

Dārgais Ivo Leitān no sabiedriskā medija! Ir bezgala interesanti lasīt Jūsu atklāsmes (skat. attēlā) un piedzīvot patiesības...

Foto

Valda Dombrovska valdības hibrīdkarš pret Latvijas tautu

Jau vairākus gadus sabiedriskajiem medijiem un klikšķu ziņu portāliem modē ir runāt un rakstīt par Kremļa agresiju, hibrīdkaru, propagandu...

Foto

Nauda, sabiedrotie un smakas IV

Rakstiņš, kas bija iecerēts kā atgādinājums par gaismas spēku divkosīgo sašutumu sakarā ar ABLV mākslas projektu sponsorēšanu, izvērsies par garu ekskursu...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: pagātnes cilvēks

Civilizācijas noriets var turpināties gadsimtiem ilgi. Cilvēces vēsturē tā tas ir bijis daudzas reizes. Nav ticams, ka Rietumu civilizācijas noriets būs...

Foto

Ko „Vienotības” deputāti jums nestāsta

Izvēlējos Kustību Par!, jo redzēju dibinātāju - domubiedru grupā daudz talantīgu, labu izglītību ieguvušu, veiksmīgu karjeru uzsākušu cilvēku, kuru vienīgais mērķis bija...

Foto

Kad žurnāliste pārvēršas par “vadošo biedru” stabuli

Otrdienas rīts pār Latviju uzausa ar spožu pavasara sauli, un skumja vēsts pāršalca latvju žurnālistikas druvu. Kādreizējā brīvās domas...

Foto

„Kustība Par!” nav kļuvusi pietiekami atpazīstama, un es no tās aizeju

“Lai iegūtu atpazīstamību un mediju uzmanību Latvijas politikā, vajadzīga vai nu liela nauda, vai liels...

Foto

Valsts "atbalsts" uzņēmējiem vārdos un darbos

Regulāri runās un diskusijās cilājot aktuālo jautājumu par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, lai piesaistītu gan vietējās, gan ārvalstu investīcijas, gan valsts...

Foto

Arhibīskapa vēstījums 2018. gada Lieldienās

Kristus ir augšāmcēlies! Viņš patiesi ir augšāmcēlies! Bībeles lappusēs par to uzzinām no aculiecinieku liecībām. Pirmā no tām ir Marijas Magdalēnas...

Foto

Kas ir mežs?

Dažādi notikumi pēdējā laikā atkal likuši aizdomāties par to, cik dažādi tiek saprasts, ko nozīmē "mežs", un kārtējo reizi izgaismojuši to, kāpēc tik...

Foto

Šokolādes kūka Latvijas vēlētājiem jeb liberāļu ofensīva

Šoreiz pakavēsimies pie liberālā spārna politiskā piedāvājuma un pavērosim, kas jauns tiek gatavots uz velēšanām šajā rudenī, ātri apskatot...