Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šī gada 8. septembrī Jums, ekonomikas ministr Ašeradena kungs, tika iesniegti Saeimas deputātu jautājumi ar lūgumu iesniegt Jūsu veiktos aprēķinus, balstoties uz kuriem, tika sagatavots Ekonomikas ministrijas priekšlikums par obligātās iepirkuma komponentes (OIK) diferencēšanu un tā sagaidāmo ietekmi uz lietotāju grupām.

Diemžēl, lai arī savā atbildē Jūs atsaucaties uz aprēķiniem, kuri esot tikuši veikti, tomēr paši šie aprēķini nav iesniegti.

1. Atkārtoti lūdzam Jūs iesniegt šos Jūsu veiktos aprēķinus.

Savā atbildē Jūs informējat, ka tiks izmainīts OIK piemērošanas princips - Ekonomikas ministrija piedāvā turpmāk OIK izmaksas sadalīt divās daļās – “mainīgajā” un “fiksētajā” - un attiecināt tās uz lietotājiem pēc analoģiska principa, kā kopš 2016. gada 1. augusta tas tiek īstenots ar AS „Sadales tīkls” tarifiem, kā rezultātā atkarībā no pieslēguma jaudas izmantošanas efektivitātes mainīsies OIK maksājuma apjoms elektroenerģijas lietotājam.

Kā var spriest no Jūsu atbildē sniegtās informācijas, tās samazināsies tiem juridiskajiem lietotājiem, kuru pieslēguma jaudas izmantošanas efektivitāte pārsniedz 13% - 16% (atkarībā no pieslēguma vietas sadales tīklā), kā, piemēram, apstrādes rūpniecības uzņēmumi.

Savā atbildē Jūs informējat, ka Ekonomikas ministrija ir izvērtējusi dažādu uzņēmumu provizoriskās ietekmes piemērus uz dažādiem lietotājiem, ieviešot diferencētu OIK. Lai gan šī tabula satur piemērus no dažādām tautsaimniecības nozarēm, no šīs tabulas nav iespējams spriest, kuras tautsaimniecības nozares un uzņēmumi būs lielākie ieguvēji no šīs Jūsu piedāvātās diferenciācijas, un kuri būs lielākie zaudētāji.

Ir zināms, ka jaunā AS Sadales tīkli tarifu diferenciācija, kura veikta pēc tāda paša principa, kā Jūs piedāvājat veikt OIK izmaksu diferenciāciju, ir nozīmīgi ietekmējusi lauksaimniecības uzņēmumus (piemēram, pienkopības zemnieku saimniecības) – nozīmīgi sadārdzinot to elektroenerģijas izmaksas.

2. Atkārtoti lūdzam Jūs sniegt savu vērtējumu, kuras tautsaimniecības nozares visvairāk ietekmēs jūsu piedāvātā OIK diferenciācija. Un aprēķinus, ja tādi ir tikuši veikti. Ja nav – tad kādā veidā jūs esat noteikuši šo ietekmes apmēru?

3. Kā ir paredzēts kompensēt Jūsu piedāvātās OIK diferenciācijas negatīvo efektu uz to tautsaimniecības nozaru uzņēmumiem, kur objektīvi nav iespējama augsta pieslēgumu jaudas izmantošanas efektivitāte (piemēram, lauksaimniecības uzņēmumi, kas nodarbojas ar pienkopību), lai tie nezaudētu savu konkurētspēju šādas OIK diferenciācijas rezultātā?

4. Kā tas ir secināms no atbildē sniegtās informācijas, vislielākie ieguvēji no Jūsu piedāvātās OIK diferenciācijas būs lielākie elektroenerģijas patērētāji. Lūdzu Jūs uzskaitīt, kuri konkrēti uzņēmumi būs vislielākie ieguvēji no šīs OIK diferenciācijas. Cik liels būs šo uzņēmumu sagaidāmais ieguvums?

5. Vai Jūs esat apzinājuši uzņēmumus, kuri būs vislielākie zaudētāji no šīs Jūsu piedāvātās OIK diferenciācijas? Lūdzu, sniedziet to uzskaitījumu.

Kā jau Jūs to esat norādījis savā atbildē, ar likumu ir paredzētas prasības lielajiem elektroenerģijas patērētājiem īstenot energoefektivitātes pasākumus. Tādēļ lūdzām Jūs sniegt savu izvērtējumu par šo pasākumu ietekmi, kas izriet no Jūsu pašu ministrijas savulaik sagatavotā likumprojekta, kurš nosaka, kā Latvijas uzņēmumiem būs jāīsteno energoefektivitātes pasākumi, lai izpildītu Latvijas uzņemtās saistības energoefektivitātes jomā, kas pēc savas ietekmes apjoma var izraisīt ne mazāk graujošu iespaidu uz Latvijas uzņēmumu konkurētspēju kā savulaik Ekonomikas ministrijas piekoptā politika attiecībā uz atbalsta shēmām vietējiem elektroenerģijas ražotājiem, kas radīja nozīmīgu OIK maksājuma pieaugumu elektroenerģijas patērētājiem.

Lai būtu iespējams pārliecināties, ka Jūsu sagatavotais priekšlikums saistībā ar OIK diferencēšanu nav kārtējais tuvredzīgais Ekonomikas ministrijas risinājums, kas būs bezjēdzīgs, jo tik un tā tas nenodrošinās šiem uzņēmumiem nepieciešamo konkurētspēju, jo tie nebūs spējīgi nodrošināt savai darbībai nepieciešamo darbības efektivitāti, īstenojot  Ekonomikas ministrijas paredzētos energoefektivitātes pasākumus, savukārt citi uzņēmumi (piemēram, lauku saimniecības, kuras nodarbojas ar pienkopību), īstenojot šo Jūsu piedāvāto OIK diferenciāciju,  tiks apgrūtināti ar papildus OIK maksājumiem, tādejādi samazinot to konkurētspēju un padarot dārgākus to sniedzamos pakalpojumus un preces,

6. atkārtoti lūdzam Jūs atbildēt, vai Ekonomikas ministrija, izstrādājot savu priekšlikumu par OIK diferencēšanu, lai tā rezultātā atsevišķiem uzņēmumiem nodrošinātu tiem nepieciešamo konkurētspēju, ir ņēmusi vērā sagaidāmo ietekmi, kādu radīs uz šiem uzņēmumiem tās paredzēto energoefektivitātes pasākumu ieviešana, kuri savukārt šo konkurētspēju atkal var nozīmīgi samazināt?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...