Iesaki rakstu: 
Bezkompromisa tiesiskums laikam saprot tikai vārdu “bezkompromisa”. Nekāda kompromisa, lai sasniegtu sev vēlamo. Kur tiesiskums – tas jau nav svarīgi.
Pērnā gada vasaras sākumā J. Bordāns nāca klajā ar paziņojumu, ka Tieslietu ministrijā (TM) notiks reformas.[1] Iesākumā bija pagrūti saprast, par kādām reformām tiek runāts, jo nereti redzamās reformas parasti ir aizsegs citām. Tomēr, paejot kādam laikam, viss ir kļuvis daudz redzamāks. Reizēm ir vērts paskatīties uz notikumiem hronoloģiskā kārtībā:
1. Kopš 2020. gada 27. decembra ir brīva Patentu valdes direktora amata vieta.
2. 2021. gada 20. septembris – pēdējā darba diena TM valsts sekretāra vietniecei tiesību politikas jautājumos Lailai Medinai.
3. 2021. gada 15. oktobris – pēdējā darba diena Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniecei Ilonai Spurei.
4. 2021. gada 30. decembris – pēdējā darba diena TM valsts sekretāram Raivim Kronbergam.
Laikam tā ir bijusi tikai sakritība, ka ilgstoši tika turēta vakanta Patentu valdes direktora vieta, kura visžēlīgi tika atvēlēta R. Kronbergam[2]. Tomēr ne viss notiek, kā ieplānots, - tā laimīgu apstākļu sakritību dēļ R. Kronbergs ieguva amatu atbilstoši savām spējām.[3]
Piekritīsiet, ļoti maz ticams, ka par sakritību jāuzskata arī L. Medinas amata atstāšana. Reti kurš nezina, ka tieši L. Medina un R. Kronbergs bija tie, kuri spēja noturēt Tieslietu ministriju attiecīgā līmenī un viņiem nereti bija atšķirīgi viedokļi ar J. Bordānu.
Arī I. Spures vēlme doties prom no amata sākotnēji izklausās nevainīgi, ja nepaskatās kopsakarībā ar to, ka tieši šiem cilvēkiem it kā ir bijuši citādāki viedokļi saistībā ar Liepājas cietuma būvniecību.
J. Bordāna nepatika pret Augstākās tiesas priekšsēdētāju A. Strupišu plašākai sabiedrībai jau sen kā nav nekāds dižais noslēpums. Tās patiesais iemesls visticamāk tā arī paliks starp abiem kungiem, bet kaut kā šķiet, ka A. Strupišs nav vēlējies iet J. Bordāna pavadā.
Nereti gadās, ka starp cilvēkiem ir kāda nesaderība, bet, ja tāda ir ar visiem apkārtējiem, tad tas jau ir interesanti. Nevar nepieminēt J. Bordāna konfliktu ar iepriekšējo ģenerālprokuroru Ē. Kalnmeieru. Jau tad kuluāros runāja par J. Bordāna vēlmi mainīt prokuratūras neatkarību. Kādu laiku šis jautājums bija pieklusis, bet, kā tiek runāts – pašlaik jau ir atkal aktualizējies.
Bez personāliju izmaiņām un jau pieminēto prokuratūras neatkarības jautājuma J. Bordāns ir pievērsies arī atsevišķiem normatīvā regulējuma jautājumiem.
Jau 2020. gada sākumā tika aktualizēts jautājums par viltus ziņu izplatīšanu, precīzāk, panikas un trauksmes radīšanu sabiedrībā (Saeimas deputātu izstrādāts likumprojekts Nr.572/Lp13), kas Juridiskajā komisijā netika tālāk virzīts.[4]
Vēlāk diskusijas par viltus ziņu izplatīšanas sodīšanu tika aktualizētas periodiski gan dažādās Saeimas komisijās, gan IeM, gan TM. Bet kopumā tiesību eksperti un juristi konsekventi ir pauduši viedokli, ka esošais KL 231.pants “Huligānisms” ir pietiekams, lai šādu viltus ziņu un dezinformācijas izplatītājus sauktu pie kriminālatbildības. To apliecina esošā prakse.
2021. gada 9. novembrī tiek publiskots, ka Noziedzības novēršanas padomes augstāko amatpersonu apspriedes forumā tiks diskutēts par viltus ziņu apkarošanu.[5] J. Bordāna ideja – viltus ziņu izplatīšanu tiek piedāvāts noteikt ārpus huligānisma tvēruma un atbildību noteikt, ja ir būtisks kaitējums.
No vienas puses, ja neiedziļinās, varētu paust sajūsmu par centieniem, bet tika noklusēta, visticamākais, svarīgākā lieta – veicot šādu pagriezienu, visi līdzšinējie procesi būtu izbeidzami. To jau nu vajadzētu saprast jebkuram.
Savdabīga izpratne par tiesiskumu, radot normas, kuras atbrīvos daudzus no atbildības. Varbūt kādus konkrētus. Arī sekas – būtisks kaitējums - daudzos gadījumos būs apšaubāmas. Bezmaz vai rodas sajūta, ka J. Bordāna un viņa padomnieku mērķis ir it kā pacelt karogu par to, ka atbildība viltus ziņu izplatītājiem būs bargāka, bet, paskatot, ko sevī ietver jēdziens “būtisks kaitējums”, kas minēts likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23.pantā[6], vairāk rodas pārliecība, ka procesa virzītājiem būs lielas iespējas pieņemt lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, jo nav konstatējamas attiecīgās sekas.
Nereti rodas jautājums – kā pārējie politiskie spēki pieļauj atsevišķu darboņu darbošanos, kura nereti pārkāpj nekaunības robežas?
Atbilde man radās šodien, braucot ar 7. tramvaju un izdzirdot vienu no pieturas nosaukumiem – “Centrāltirgus”. Par ko varētu būt tirgus? Paskatām visus jau vakantos amatus vai tos, kuri drīzumā kļūs vakanti, un atbildes varētu kļūt skaidras.
[1] https://juristavards.lv/doc/278952-ogad-sagaidamas-reformas-ari-tieslietu-ministrija/
[2] https://jauns.lv/raksts/zinas/476447-nomainis-tieslietu-ministrijas-valsts-sekretaru
[3] https://www.zm.gov.lv/presei/zemkopibas-ministrijas-valsts-sekretara-amata-valdiba-apstiprina-raivi?id=12716
[4] https://www.tvnet.lv/7133835/tm-kriminallikuma-nevajag-jaunu-pantu-par-viltus-zinu-izplatisanu
[5] https://lvportals.lv/dienaskartiba/335640-noziedzibas-noversanas-padomes-augstako-amatpersonu-foruma-diskutes-par-sabiedribas-iesaisti-korupcijas-apkarosana-2021
[6] https://likumi.lv/ta/id/50539-par-kriminallikuma-speka-stasanas-un-piemerosanas-
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
