Par „kapu tramvaja” uzraudzīšanu „Delna” cer saņemt „līdz 356 731 eiro”

„Integritātes pakts nodrošina Delnai piekļuvi visai ar projekta īstenošanu saistītajai informācijai, lai uzraudzītu projekta gaitu un neatbilstību gadījumā ziņotu atbildīgajām institūcijām (līguma punkti 5.1.-5.13.). Par Integritātes pakta projektu Delna no EK četru gadu laikā saņems līdz 356 731 eiro, ko izmantos juridisko un būvniecības ekspertu piesaistei, organizēs vairākas publiskās diskusijas un citus pasākumus, lai informētu sabiedrību par projekta attīstības gaitu, kā arī segs citus ar projekta uzraudzību saistītos izdevumus,” – tā savu darbību un gaidāmos finansiālos labumus Delna raksturo savā jaunākajā ziņu biļetenā.

Pagaidām šī finansējuma apgūšana gan aprobežojusies ar „Integritātes pakta atklāšanu”, ko Delna savā biļetenā apraksta šādi: „Delna organizēja publisku tikšanos par projekta iepirkumu procedūrām un projekta īstenošanas uzraudzību. RS pārstāvis Edmunds Zivtiņš prezentēja Skanstes tramvaja līnijas attīstības plānu, EK pārstāve Ingūna Kramiņa iepazīstināja ar starptautisko pieredzi Integritātes paktu ieviešanā. Paneļdiskusijā piedalījās pārstāvji no Finanšu ministrijas, Satiksmes ministrijas, Rīgas Domes un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras.”

Pietiek jau ir aprakstījis Delnas reālo finansiālo situāciju, - nauda par Rīgas domes iecerētā Skanstes „kapu tramvaja” projekta uzraudzīšanu organizācijai ir izmisīgi vajadzīgi tās eksistencei un „Delnas komandas” apmaksai.

Kā rāda Lursoft datu bāzē atrodamais Delnas 2015. gada darbības pārskats, jau pērn organizācija no saviem ikdienišķajiem ienākumiem sevi un savus darbiniekus nav spējusi uzturēt: kā rāda tās gada pārskats, Delna gada laikā biedru maksājumos ir saņēmusi tikai 812 eiro, bet ziedojumos - 28 346 eiro, kas nozīmē, ka pat savu algu saņemšanai (tai nepieciešami aptuveni 50 tūkstoši eiro) Delnas vadībai nebūtu pieticis līdzekļu.

Tiesa, pērn Delnu finansiāli paglāba Pietiek aprakstītais organizācijas telpu pārdošanas darījums, kas radīja bažas par nodokļu apiešanas shēmas izmantošanu, kā arī neatšifrēti „ieņēmumi no projektiem”. Taču arī tie pērn bija krasi sarukuši – no 191,7 tūkstošiem eiro gadu iepriekš līdz 79,7 tūkstošiem eiro.

Šajā situācijā Delna, kā rāda tās gada pārskats, ir kļuvusi aizvien neizvēlīgāka ziedotāju izvērtēšanā, - pērn organizācijas lielākie ziedotāji ir bijuši tādas kompānijas kā Ventspils nafta termināls ar 15 000 eiro un miljonāra Daumanta Vītola uzņēmums Nordic Partners ar 5000 eiro.

Delnas pārskats arī rāda, ka šajos būtiski samazinātā finansējuma apstākļos organizācija ir bijusi spiesta veikt skarbus taupības pasākumus faktiski visos izdevumu posteņos.

Tostarp ir pamatīgi „apcirptas” arī Delnas darbinieku algas, - vēl 2014. gadā to kopapjoms ir bijis 95,5 tūkstoši eiro, kas nozīmē, ka gada laikā algu fondu nācies samazināt gandrīz par pusi vai par vairāk nekā 45 tūkstošiem eiro.

Gada pārskats arī apliecina, ka Delna ļoti tiešos izteikumos pārmetusi valstij, ka tā nepietiekami finansē šo organizāciju, kurai tieši valsts nauda esot vitāli nepieciešama. Kā organizācijas darbu kavējošos faktorus Delna minējusi:

„1. Nepietiekams valsts finansiālais atbalsts NVO, īpaši Delnas darbības jomā „korupcijas ierobežošana” un interešu pārstāvniecībā.

2. Augsts administratīvais slogs biedrībām un nodibinājumiem neatkarīgi no to apgrozījuma vai citiem darbības intensitātes kritērijiem.

3. Vidēji pārāk zems administratīvo un cilvēkresursu izdevumu limits Sabiedrības integrācijas fonda īstenotajās projektu programmās.

4. Ļoti daudz NVO, kuras darbojas individuāli un lobē šauru interešu intereses. Trūkst saliedētības NVO sektorā.

5. Nav izstrādāts līdzdalības regulējums (Integrity pact).”

Nekādus plašākus Delnas vadības komentārus par organizācijas finansiālo stāvokli un izredzēm bez „kapu tramvaja” finansējuma Pietiek pagaidām nav izdevies saņemt. Kā zināms, Delna vienmēr ir vēlējusies klusēt par saviem pašas finanšu jautājumiem.

Novērtē šo rakstu: