Par klaju tiesību ignoranci* Lembergam sniegt liecības krimināllietā
Aivars Lembergs13.09.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šodien Rīgas apgabaltiesa piemēroja man kārtējo procesuālo sankciju, kā arī aizliedza turpināt liecību sniegšanu, kategoriski nosakot, ka visas liecības krimināllietā ir jāpabeidz sniegt turpmākajās trīs tiesas sēdēs.
Sniedzot liecības par apsūdzībā inkriminētajām “slēptajām īpašuma tiesībām” kompānijā BRISKLY Ltd., es norādīju: “Vēlos liecināt, ka nekad neesmu piedalījies un pēc mana rīkojuma neviena persona mani nav pārstāvējusi akcionāru sapulcē kompānijā ar nosaukumu BRISKLY Ltd. Mani pilnvarnieki nekad nav saņēmuši uzdevumu šādai pārstāvībai, kā arī snieguši atskaites, ka būtu veikuši šādu pārstāvību uz jebkāda pilnvarojuma pamata.”
Pēc šo divu liecības teikumu izrunāšanas tiesa pārtrauca liecību sniegšanu, norādot, ka liecības netiekot sniegtas par lietas apstākļiem, faktiem un palīgfaktiem, bet gan notiekot lietas nepamatota vilcināšana.
Šādi rīkojoties, tiesa ierobežo un pēc būtības atņem man iespēju sniegt liecību par manu iespējamo saistību ar apsūdzībā minēto kompāniju. Liecinot to, ka es nekad neesmu piedalījies kompānijas akcionāru sapulcēs, kā arī devis šādu uzdevumu saviem pilnvarniekiem, es liecināju par faktiem, kuriem ir būtiska nozīme patiesības noskaidrošanā, jo dalība akcionāru sapulcēs ir viena no akcionāra īpašuma tiesību raksturojošām pazīmēm.
Neļaujot man sniegt liecības par faktiem, kuriem ir būtiska nozīme krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam, kā arī ierobežojot termiņu, līdz kuram jābeidz liecību sniegšana, tiesa acīmredzami demonstrē savu negatīvi noskaņoto attieksmi pret mani, tādējādi radot pamatotas šaubas par tiesībām uz taisnīgu tiesu ievērošanu.
Šāda tiesas attieksme ir saprotama, jo tiesvedība lietā ilgst jau 9 gadus un visu šo gadu garumā ir pratināti pārsvarā apsūdzības liecinieki, savukārt aizstāvības tiesības šos lieciniekus pratināt ir tikušas regulāri ierobežotas. Tāpat tiesa ir atteikusi uzaicināt un uzklausīt daudzus aizstāvības lieciniekus.
Ir saprotams, ka ļaujot man sniegt liecību par apsūdzībā minētajiem faktiem, apsūdzība tiktu soli pa solim atspēkota jau pašreizējā procesuālajā stadijā. Tādējādi, lai nedotu iespēju man ar savām liecībām atspēkot apsūdzību, iespēja liecināt tiek liegta vispār, ko tiesa arī īsteno, sistemātiski piemērojot procesuālās sankcijas, kā arī ierobežojot liecību sniegšanas kārtību un nosakot trīs tiesas sēdes liecību sniegšanai par visu man celto apsūdzību.
Turpmākajās trīs tiesas sēdēs man ir jāspēj sniegt liecības par inkriminētajām slēptajām īpašuma tiesībām 23 ārvalstu kompānijās, apsūdzībā par dokumentu viltošanu, vairāk nekā pirms 23 gadiem notikušu kukuļa izspiešanu no eksprokurora Valentīna Kokaļa, SWH grupas un Aināra Gulbja, kā arī citām apsūdzības epizodēm.
Šāda tiesas rīcība ir nesamērīga ar prokuroriem sniegtajai visplašākajai iespējai pratināt apsūdzības lieciniekus. Šveices advokātu Rudolfu Meroni prokurori pratināja 36 tiesas sēdēs, bet tikai 6 tiesas sēdēs aizstāvībai tika dota iespēja uzdot savus jautājumus lieciniekiem. Kopumā tiesā tika pratināti 100 apsūdzības uzturētāju pieteiktie liecinieki un tikai 4 no aizstāvības pieteiktajiem 100 lieciniekiem. Aizstāvībai vispār netika dota iespēja pratināt nedz Aināru Gulbi, nedz Jūliju Krūmiņu, uz kuru liecībām tiek balstīta apsūdzība. Tāpat aizstāvībai regulāri netiek dota iespēja iesniegt lietā pierādījumus, paust savu viedokli par lietā svarīgiem jautājumiem. Man tiek liegta iespēja tiesas sēdēs atbilstoši Kriminālprocesa likumam pieteikt lūgumus un nolasīt to pamatā esošo motivāciju un argumentāciju. Aizstāvības pieteiktie lūgumi lielākoties netiek nedz izskatīti, nedz izlemti, kā arī uz tiem atbildes bieži vien netiek sniegtas vispār.
Ir acīmredzami, ka lietas iztiesāšana nenotiek objektīvā un neatkarīgā tiesā, jo procesā arvien vairāk un vairāk tiek nesamērīgi ierobežotas manas tiesības uz taisnīgu tiesu, kas ir pretēji Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6.panta prasībām.
* Iespējams, autors domājis „ignorēšanu”
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
