Par Latvijas enerģētisko pašnodrošinājumu un reģionālu attīstību

Ar šo Latvijas Republikas Satversme nosaka Latvijas tautsaimniecības attīstību kā obligātu priekšnosacījumu valsts pastāvēšanai. 

Ja Latvijas valsts mērķis nav valsts neatkarību balstīt tikai uz ievestiem energoresursiem, nerūpējoties par savu energopašnodrošinājumu, tad ir jārada sava, pašpietiekama un ilgtspējīga energoapgāde.

Ja Latvijas valsts mērķis nav samazināt ekonomisko izaugsmi, sabojājot investīciju klimatu Valstī, tad nedrīkst veikt retro-aktīvus grozījumus normatīvajos aktos, kā arī pēc investīciju veikšanas ražotājus apgrūtināt ar jauniem nodokļiem un peļņas normas ierobežojumiem, ar mērķi pasliktināt investoram iepriekš solītos investīciju atmaksas apstākļus.

Daži fakti par atjaunojamo enerģiju Latvijā:

- Bez 3 lielajām hidroelektrostacijām Latvijā darbojas 305 elektrostacijas, kuras elektroenerģiju ražo no biomasas, biogāzes, vēja un ūdens,

- Šo 305 elektrostaciju kopējā uzstādītā elektriskā jauda ir 224 MW un 2015. gadā tās saražoja gandrīz 1 milj. MWh elektroenerģijas, kas ir aptuveni 14% no visa Latvijas elektroenerģijas patēriņa,

- Tās gandrīz visas atrodas novados, nodrošinot kliedētas elektroenerģijas ražošanu tuvu patērētājiem,

- 305 elektrostacijas tieši un netieši nodrošina darba vietas vairākiem tūkstošiem novadu un pagastu iedzīvotāju, tādā veidā atturot tos ar savām ģimenēm no dzīvesvietas maiņas vai izbraukšanas no Latvijas,

- Visbiežāk šie elektroenerģijas ražotāji vienlaikus ir arī lauksaimnieki, lopkopji vai rūpnieciskās produkcijas ražotāji,

- Visi šie ražotāji budžetā dažādos nodokļos ik gadu samaksā vismaz 50 miljonus eiro,

- Atjaunojamās elektroenerģijas ražotāji samazina zudumus sadales tīklos par 2%, kas ir ekvivalents 130 GWh elektroenerģijas jeb 5,2 milj. EUR visiem patērētājiem Latvijā.

Ar šo rezolūciju mēs, atjaunojamās enerģijas konferences dalībnieki, vēršamies pie Latvijas valsts vadītājiem un plašsaziņas līdzekļiem un prasām atbilstoši saviem pienākumiem un kompetencei:

VEICINĀT REĢIONU ATTĪSTĪBU UN TAUTAS LABKLĀJĪBU;

ATTĪSTĪT UN ATBALSTĪT VIETĒJĀS ENERĢIJAS RAŽOŠANU, PATIESU ENERGONEATKARĪBU UN PAŠPIETIEKAMĪBU:

- lai attīstītu un atbalstītu vietējās enerģijas ražošanu, par nozari atbildīgajam ministram, pirms pieņemt jebkādus sasteigtus lēmumus,

a) Veikt pieņemamo lēmumu ilgtermiņa seku analīzi,

b) Nodrošināt normatīvo aktu izstrādes procesu caurspīdīgumu, atbilstoši OECD dalībvalstīs pieņemtajai praksei, iesaistot nozares pārstāvjus, nevis šo procesu turēt noslēpumā no nozares dalībniekiem un sabiedrības, kā tas tiek darīts šobrīd,

c) Apzināties savu atbildību pret tiem nozares dalībniekiem, kuri, paļaujoties uz politiķu pieņemtajiem lēmumiem, jau ir iesaistījušies un nākotnē iesaistīsies nozares attīstībā, sakārtot un nodrošināt prognozējamu likumdošanu, līdz ar to pilnībā pārtraukt praksi pieņemt lēmumus ar atpakaļejošu ietekmi,

- pārtraukt lobēt importēto fosilo energoresursu izmantošanu,

- visīsākajā laikā izstrādāt un apstiprināt Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kas noteiktu atjaunojamās elektroenerģijas pilnīgu atbalsta atsaistīšanu no dabasgāzes cenas;

PĀRTRAUKT DEZINFORMĀCIJAS IZPLATĪŠANU UN ATJAUNOJAMĀS ENERĢIJAS NOMELNOŠANAS PROPAGANDU   

- lai Latvijā tiktu apturēta atjaunojamās enerģijas nomelnošanas propaganda politiķu un valsts amatpersonu runās, kā arī mediju informācijā, un tautsaimniecībai nepieciešamie līdzekļi netiktu izšķērdēti „vīru spēlēs” ar nepietiekami argumentētiem faktiem.

Patiesībā 61% no OIK rodas dabas gāzes koģenerācijas stacijās. 100 miljonus EUR no šīs naudas pagājušajā gadā saņēma valsts uzņēmums Latvenergo.

Patiesībā Latvijā atbalsts zaļās elektrības ražošanai ir tikai 1 eirocents no katras Latvijā nopirktās kilovatstundas, un tas ir viens no mazākajiem atbalstiem visā Eiropā. 

Novērtē šo rakstu: