Iesaki rakstu: 
Šucmaņi – oficiāli sardzes dienests – Otrā pasaules kara laikā bija tāda pretīga kolaboracionistu pasuga, kuras pārstāvjus vācieši sūtīja uz īpaši derdzīgiem darbiņiem, kas pašiem nebija pa prātam.
Sūtīt varēja droši, - šucmaņi bija vēl gatavāki skriet pa priekšu lokomotīvei nekā mūsdienu Latvijas ierēdņi. Viņi lieliski zināja, ko un kā dara jaunā okupācijas vara, taču bija entuziasma un enerģijas pārpilni palīdzēt tai pilnīgi visā, lai tik viņu nopelnus pamanītu un atzīmētu.
Varas mainījās, bet šucmanisms palika. Tautas partijas varas laikos iesauku „šucmaniete” izpelnījās tās pārstāve Vineta Muižniece, - viņa savu fīreru dēļ tik ļoti bija gatava uz pilnīgi visu, ka jau kā Satversmes tiesnese stājās tiesas priekšā par dokumentu viltošanu un no augstā amata izlidoja kā Gobzems no partijas.
Nekā citādi kā par šucmaņiem un šucmanietēm es nevaru nosaukt tos spalgos indivīdus, kuri otrdienas pēcpusdienā piebrēca interneta telpu ar savu sašutumu par to, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, lūk, ieradies valdības ēkā un atļaujas izteikt savu viedokli nodokļu jautājumos.
„Šis cilvēks sēž nepareizā vietā un degradē Latvijas tiesiskumu! Viņam ir jāsēž vai nu tiesā uz apsūdzēto sola, vai mājās, bet ne Ministru kabinetā!” savu gluži vai strīķisko pārliecību izkliedza viena šucmaniete.
„Premjers Kariņš klausās, kā kukuļņemšanā apsūdzētais Rimšēvičs kritizē valdības darbu! Varas impotence visā nožēlojamībā! Neesam pietiekami lepni un nobrieduši, lai premjers pateiktu: nē, Rimšēviča kungs, jūs esat apsūdzēts korupcijā, mēs neklausīsimies jūsu lekciju, sēdieties!” sprediķoja otra. Un tā tālāk, un tā tālāk.
Visiem tiem, kuri šajā mirklī sadomās ierunāties par šo rindu autoru, kuru plaši pazīstamais kukuļņēmējs Rimšēvičs noteikti tādā vai citādā veidā ir uzpircis, es atgādināšu viegli pārbaudāmo.
Tai laikā, kad tagadējās šucmanietes dziedāja Rimšēvičam slavas dziesmas un viņu kolēģi – tādi kā Pauls Raudseps – barojās no viņa rokas, es viņu sūdzēju tiesā par Latvijas Bankas trekno algu slēpšanu un šajās tiesas prāvās uzvarēju.
Ar vārdu sakot, Ilmārs Rimšēvičs manās acīs jau pirms daudziem gadiem bija nekam nederīgs un iedomīgs parazīts, kurš savus 100 un vairāk tūkstošus gadā no valsts kabatas izgrāba par bikšu deldēšanu un tukšu gaisa tricināšanu, un šo viedokli es vienmēr esmu skaidri paudis.
Savukārt, kas attiecas uz ietekmes tirgošanu, kukuļu izspiešanu un tamlīdzīgām lietām, kurās, cik var noprasts, pašlaik tiek turēts aizdomās (un ne vairāk – krimināllieta vēl nav nonākusi pat tiesā, un kas to var pateikt, kad īsti nonāks) augsto amatu ieņemošais parazīts, neko nevaru teikt.
Ir acīmredzams, ka līdz šim atklātībā nonākusī informācija Rimšēviča lietā ir bijusi fragmentāra un truli manipulatīva.
Varbūt mums jāgaida tiesas prāvas sākums, varbūt kriminālprocesa materiālu noplūde, bet varbūt Indriķa Latvieša jaunā grāmata, - kā var spriest no mājieniem sociālajos tīklos, tajā varētu tikt publicētas „viscaur izdomātas” viesu namā „Spāres” notikušas sarunas.
Kad kaut kas no tā – vai, cerams, viss – nāks dienas gaismā, tad arī varēs izdarīt secinājumus par to, kāds tieši kukuļņēmējs, korumpants, ietekmes tirgotājs un vēl viss kas ir šis Ilmārs Rimšēvičs. Bet pagaidām – pagaidām nekā no tā nav. Nav – un viss. Ir profesionālu manipulatoru pamestas informācijas driskas.
Tas, kas ir neapstrīdami, - ir cilvēks, kurš ir spējis starptautiskajā tiesā izmantot savas tiesības un godīgā lietas izskatīšanā uzvarēt Latvijas valsts „tiesībsargāšanas” iestāžu kalnmeierveidīgos grūtgalvjus.
Šīs uzvaras rezultātā viņš ieņem Latvijas Bankas prezidenta amatu ar visām tā pilnvarām, pa pakaļu dabūjušie „tiesībsargi” nekādus jaunus ierobežojumus viņam nav pat mēģinājuši noteikt, un arī, lai kā gribētos šucmanietēm, nekādās kukuļnemšanās un korupcijās oficiāli apsūdzēts viņš nav.
Līdz ar to aicinājumi aizbāzt muti amatā esošam Latvijas Bankas prezidentam un izmest viņu no valdības ēkas, kad šī Saeimas amatā apstiprinātā un neviena neatceltā amatpersona vēlas izteikties savu pilnvaru ietvaros, ir vienkārši piedauzīgi. No jebkāda tiesiskuma tajos nav ne smakas.
Otrā pasaules kara laikā šucmaņi centās būt īstāki nacisti par pašiem nacistiem. Kā redzams, arī modernajām šucmanietēm nav vajadzīgi nekādi pierādījumi, nekāda skaidrība, nekādi fakti, - viņām jau viss ir skaidrs.
Tas, ka ikdienā šīs šucmanietes mēģina uzdoties par pētnieciskām, analītiskām, objektīvām un vēl visādām žurnālistēm, kontrastu starp šo fasādi un bļāvieniem „metiet draņķa korumpantu Rimšēviču ārā no valdības ēkas!” padara tikai uzskatāmāku.
Un vai tā varētu būt tikai sagadīšanās, ka pirms dažiem gadiem tieši viena no šīm šucmanietēm aizrautīgi liecināja Drošības policijai pret mani safabricētā kriminālprocesā, kuru tai pēc gadu ilgām pūlēm nācās izbeigt, neraugoties uz šucmanietes izpalīdzīgumu? Nedomāju. Šucmaņi un šucmanietes – tieši tādi viņi arī ir.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
