Pietiek :: Par nesakārtotajām ielām jēkabpilieši var pateikties Salcevičam
Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izrādās, par faktiski visām nebūšanām ar ielu segumu Jēkabpilī pilsētas iedzīvotāji var pateikties ilggadējam mēram Leonīdam Salcevičam, kura pilnvaru laikā tika pieļauti būtiski pārkāpumi ielu uzturēšanas darbu organizācijā un kontrolē. Arī iepirkums Bebru mikrorajona ielu remontdarbiem, kuru kvalitātes nepilnības un iespējamo šmaukšanos ar asfalta biezumu atklāja Latvijas Televīzijas raidījums Aizliegtais paņēmiens, veikts laikā, kad pilsētas galva vēl bija Salcevičs.

Jau 2014.gadā Valsts kontrole revīzijā konstatēja, ka Jēkabpils pašvaldības darbība, pārvaldot ielu infrastruktūru, ne vienmēr nodrošina finanšu līdzekļu ekonomisku ielietojumu, jo pašvaldība nav ņēmusi vērā pašvaldībā ekonomiski un sociāli nozīmīgos objektus, līdz ar to arī ielu ekonomisko un sociālo nozīmību, turklāt 74% ielu uzturēšanas klases vispār nav noteiktas.

“2014.gadā pašvaldība ir iegādājusies ielu grants segumu remonta un atjaunošanas darbus, izlietojot 243 124 eiro. Pašvaldības izveidotās kontroles procedūras nenovērš risku, ka šie ielu uzturēšanai paredzētie līdzekļi varēja tikt izmantoti nelietderīgi un pakalpojumu sniedzēju rēķini varēja tikt izrakstīti un samaksāti par uzturēšanas darbiem, kas faktiski nav veikti, nav veikti nepieciešamajā apjomā vai kvalitātē, jo nepilnīgi tiek dokumentēta ielu apsekošana pirms un pēc uzturēšanas darbiem,” teikts Valsts kontroles revīzijas ziņojumā.

Jēkabpils pašvaldības Attīstības programmā, nosakot ielas vai to posmus, kuros ir jāuzlabo brauktuves segums, nav ņemta vērā pašvaldībā noteiktā ielu nozīmība, tajā skaitā, vai ielas nodrošina tranzīta satiksmi, līdz ar to ne visa pašvaldības plānotā darbība ir vērsta uz to, lai nodrošinātu nacionālās attīstības plānošanas dokumentos noteikto mērķu sasniegšanu, secināja Valsts kontrole.

Tāpat Valsts kontrole norādījusi, ka pašvaldība nav nodrošinājusi attīstības plānošanas un budžeta plānošanas savstarpējo sasaisti, pašvaldības budžetu plānojot attīstības plānošanas dokumentos noteikto aktivitāšu īstenošanai, kā to paredz attīstības plānošanas sistēmas normatīvie akti. Turklāt ielu ikdienas uzturēšanai, kam tiek izlietoti 12% no Pašvaldības ielu infrastruktūrai piešķirtajiem finanšu līdzekļiem, plānošanas dokumentos aktivitātes un to izpildes rādītāji nav noteikti.

Iedzīvotāju aptaujā 48,2% respondentu bija norādījuši, ka viņus visvairāk pilsētā neapmierina ielu un trotuāru stāvoklis, tāpat kā nepietiekama tika minēta ietvju un veloceliņu pieejamība, secināja Valsts kontrole. Gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji norādījuši uz vienīgo tiltu pāri Daugavai kā transporta infrastruktūras problēmu. Tas nav ērts gājēju un velosipēdistu lietošanai, tāpat tas ir nepietiekams, lai nodrošinātu ērtu pilsētas sasniedzamību ar autotransportu.

Valsts kontrole arī norādījusi uz nepilnībām paveikto darbu apjoma un kvalitātes kontrolē. “Tā kā Attīstības programmas daļā „Investīciju programma” aktivitāšu īstenošanai ir noteikts plašs termiņš, piemēram, “2015. – 2020.gads”, tad revīzijas laikā nebija iespējams novērtēt, cik un kādas aktivitātes Pašvaldība ir plānojusi un izpildījusi no plānotā revidējamā laika posmā. Turklāt Pašvaldībā ielu pārvaldības jomā nav izstrādāts gada darba plāns, kurā būtu ietverti konkrētajā gadā veicamie uzdevumi,” norāda Valsts kontrole.

Pats Salcevičs gan apgalvo, ka Valsts kontrole nekādus pārkāpumus īsti neesot atklājusi. “Pilnīgas muļķības, nekādu nepilnību tur nebija,” sarunā ar Pietiek noskaldīja bijušais Jēkabpils mērs. Viņš esot pārliecināts, ja valsts kontrole būtu atklājusi kādus pārkāpumus, tad būtu sodījusi. “Valsts kontrole uzskata, ka nevajag lāpīt bedrītes, bet uzreiz uzliet asfaltu, bet mēs labi zinām – lai uzlietu asfaltu, nepieciešama liela nauda,” taisnojās Salcevičs.

Kā izrādās, Salcevičs savu pilnvaru laikā arī ir uzstājis uz to, lai pašvaldība piedalītos tranzītielas - Neretas ielas remontdarbos, ieguldot vairāk nekā divarpus miljonus latu (3,56 miljoni eiro), pret ko iebilda gan domes deputāti, gan uzņēmēji, gan pilsētas iedzīvotāji. Deputāti iebilda, ka pilsētai nepieciešams rekonstruēt 3.vidusskolu un pamatskolu, nav pabeigta stadiona un sporta nama rekonstrukcija, bet pašvaldība plāno divarpus miljonus ieguldīt tranzītielas rekonstrukcijā, kuras uzturēšana būtu valsts pienākums. Pateicoties iedzīvotāju, uzņēmēju, kā arī deputātu iebildumiem, šī iecere netika realizēta.

Runājot par Neretas ielu, Salcevičs tagad uzsver, ka ielas remonts neesot uzsākts, jo bijis nepieciešams pārāk liels pašvaldības līdzfinansējums un ar valsts piešķirtajiem 2,7 miljoniem nepietika. “Ja ar valsts piešķirto naudu būtu pieticis, mēs to ielu būtu saremontējuši,” teic bijušais mērs, piebilstot, ka Neretas iela joprojām nav salabota.

Salcevičs gan tajā pašā laikā atzīst, ka viņa pilnvaru periodā veikts Rīgas ielas remonts, kur bijis nepieciešams 30% pašvaldības līdzfinansējums. “Mēs ieguldījām 700 tūkstošus ar domes balsojumu, paņēmām “krītu”,” nenoliedz kādreizējais pilsētas saimnieks.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...