Par rimšēviču, godmaņu un slakteru (bez)atbildību un tās iespējamo galu

Protams, daudziem satriecoši var šķist tiesas uzskaitītie fakti, no kuriem viennozīmīgi izriet secinājumi, ka Latvijas Bankas izcili augsti apmaksātie vadītāji uz nebēdu sagrozījuši faktus, manipulējuši ar informāciju, līdz pēdējam auklējušies ar noziedzniekiem un afēristiem, bet pāri visam – bijuši vienkārši apbrīnojami, neiespējami un neiedomājami bezatbildīgi un bezdarbīgi savu pienākumu veikšanā.

Taču ir kaut kas varbūt vēl būtiskāks, un proti – spriedumā izklāstītā Latvijas Bankas pašreizējā nostāja. Repše ir prom, taču nu šo iestādi vada toreizējais Bankas viceprezidents Rimšēvičs, un Rimšēviča nostāja būtībā ir vienkārša – jā, varbūt šis tas arī nav bijis īsti labā kārtībā, taču Latvijas Banka vienkārši nevar būt atbildīga par to, ka tā ir kaut ko ne tā uzraudzījusi vai kādus citus savus pienākumus pildījusi bezatbildīgi un nolaidīgi.

Nevar būt atbildīga – un viss, liecieties nu mierā. Pienākumi mums bija, bet, ja arī nesanāca tos visus īstenot, mēs tak nevaram un negribam būt atbildīgi par sekām. „Atbildētājs savos paskaidrojumos atsaucies uz to, ka neviena tiesību norma neparedz Latvijas Bankas kā valsts iestādes atbildību par likvidējamo un bankrotējušo kredītiestāžu saistībām un tāpēc centrālā banka nav atbildīga par a/s Banka Baltija darbībām, kuru rezultātā nodarīti zaudējumi tās kreditoriem,” – tā šī nostāja pieklājīgi atspoguļota tiesas spriedumā.

Turklāt šis vis nav kaut kādu analfabētu sastādīts arguments. Latvijas Bankas vadības varzas algas joprojām ir lielākas nekā Valsts un Ministru prezidentiem, savukārt šo argumentu kā visnotaļ pamatotu ir izvirzījis neviens cits kā Latvijas Bankas aizstāvis Romualds Vonsovičs, kam par šo darbiņu no Latvijas Bankas līdzekļiem paredzēti vairāk nekā 127 tūkstoši latu.

Un šī ir lieta, kas Latvijas valsts pārvaldības tradīcijās stiepjas jau vismaz no Bankas Baltija laikiem un stiepsies tik ilgi, kamēr viens konkrēts Rimšēvičs, Repše, Godmanis, Slakteris vai Krūmane nebūs pa īstam un uzskatāmi iesēdināts vai vismaz nolobīts kā sīpols par to, ka lielo algu gan saņēmis, taču pienākumus pildījis bezatbildīgi, nolaidīgi un bezdarbīgi.

„No personas tiesību un pienākumu vienotības principa izriet, ka, likumā deleģējot Latvijas Bankai noteiktas tiesības un pienākumus (šajā gadījumā banku uzraudzībā), tai iestājas arī atbildība par šo pienākumu pienācīgu izpildi. (..) Latvijas Banka, atsaucoties uz citu personu ļauniem nodomiem, nevar norobežoties no atbildības par to, ko tā ir varējusi darīt, bet nav darījusi, par pieļautiem rupjiem pārkāpumiem, uz kuriem tā nav reaģējusi, neskatoties uz to plašo informācijas apjomu, kas bija tās rīcībā un kas prasīja tūlītēju, aktīvu un mērķtiecīgu rīcību,” – šādu iespējamo robežstabiņu nolaidīgu amatpersonu vai vismaz institūciju iespējamā liktenī ir iedzinusi Rīgas apgabaltiesa.

Protams, potenciāli iesēdināmajiem tāds lietu pavērsiens nevar īpaši patikt, tāpēc pilnīgi likumsakarīgi ir jau vistuvākajā laikā gaidāmi auri par to, ka šāda tiesu nostāja pret visu pasugu slakteriem, repšiem un rimšēvičiem ir absurda, nelikumīga, prettiesiska, nekrietna un gluži vienkārši neētiska.

Savukārt tālāko tad mēs jau pieredzēsim – vai šādi spriedumi kļūs biežāki un vai (nu, te jau es iekrītu pavisam rožainās ilūzijās) regresa kārtībā prasības tiks celtas arī pret konkrētām amatpersonām, vai arī tiesām tiks paskaidrots, kas ir īstās valstiskās intereses, bet Ģenerālprokuratūra turpinās uzskatīt, ka tagadējo un nākamo pareksu pārņemšanā amatpersonu vainas nav nu ne vismazākās.

Un – jā, ja nu īstenosies otrais variants, ļoti var gadīties, ka vēl pēc gadiem desmit vai piecpadsmit Latvijas valstij nāksies maksāt kārtējos desmitus vai pat simtus miljonu, tikai šoreiz Parex bankas noguldītājiem, mazajiem akcionāriem vai vēl kādam, kuru nu būs sekmīgi „uzraudzījuši”, „pārņēmuši” un izputinājuši Rimšēviči un Co. Par ko Laventi, protams, varēs gardi nosmieties.

Novērtē šo rakstu: