Par to, kāpēc pie mums mirstība no kovida ir astoņreiz augstāka, es paklusēšu
Daniels Pavļuts, veselības ministrs15.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šodien mēs atgriežamies no mājsēdes - vakcinētiem cilvēkiem būs brīvāka dzīve. Nevakcinētajiem dodam vēl vairāk iemeslu un iespēju pasargāt sevi un citus. Un aicinām visus, kam ir pienācis laiks, saņemt trešo poti. Pats galvenais - bērni atkal mācīsies klātienē.
Tomēr nekas vēl nav beidzies. Čērčils 1942. gadā par pirmo lielo uzvaru pār Hitlera karaspēku teica: šis nav beigu sākums, tās ir sākuma beigas. No mūsu turpmākās rīcības būs atkarīgs, vai mūsu gadījumā šis lūzums tomēr būs ilgi gaidītais beigu sākums. Mūsu "D" diena Normandijā.
Mūsu visu kopīgiem spēkiem ir apturēta katastrofa slimnīcās. Ir panākumi vakcinācijā. Vismaz vienu poti ir saņēmuši 75% no visiem, kam tā pienācās (tas ir no tiem, kas vecāki par 12 pilniem gadiem). Daudzās mājās, saimēs ir skaudri ienākusi apziņa - šis vīruss nogalina, un labākā aizsardzība ir uzticēties ārstiem un zinātnei, nevis viltus draugiem Facebook.com un viltus praviešiem protesta maršos.
Mums kopā ir izdevies salauzt saslimstības līkni. Bet joprojām slimnīcās ir tieši trīsreiz vairāk Covid-19 pacientu nekā tas skaits, līdz ar kuru varēsim atkal atsākt normālus plānveida veselības pakalpojumus citiem pacientiem. Un to cilvēku mirstība, kuri papildus savām citām kaitēm saslimst arī ar Covid-19, diemžēl ir augsta.
Mums kopā ir izdevies aizlauzt dezinformācijas līkni. Pat augusta nogales pretvakcinācijas protestu rīkotāji vairs tik tieši nekurina pretvakcinēšanās noskaņojumu un dažs tagad pievērsies moralizēšanai. Mums kopā ir izdevies panākt daudz labāku izpratni un skaidrākus noteikumus par vakcinācijas pienākumu, nekā tas bija vasarā, kad Saeimas opozīcija bloķēja šo priekšlikumu.
Un tomēr - uzvara kaujā vēl nenozīmē uzvaru karā. Nekas ne tuvu nav beidzies. Slimnīcās ārsti šobrīd cīnās par 1300 Covid-19 pacientu veselību un dzīvību. Un daudz kas, ļoti daudz kas tuvākajās nedēļās un ziemas mēnešos būs atkarīgs no mūsu visu, katra atsevišķi un visu kopā spējas dzīvot saskaņā ar veselā saprāta un drošības noteikumiem. Atceramies, ka vīrusa delta paveids skar arī vakcinētos, kuri satiekoties inficē cits citu un tuviniekus mājās. Un tā tas agri vai vēlu sasniedz nevakcinētos.
Stingrā mājsēde ir beigusies. Tuvojas valsts svētku garās brīvdienas. Tāpēc aicinu un lūdzu - tiekamies tikai un vienīgi savā vistuvākajā lokā ("burbulī"), ne vairāk kā 10 cilvēki labi vēdinātās iekštelpās. Ejam uz darbu klātienē tikai visaugstākās nepieciešamības gadījumā. Atceramies, ka delta vīruss iekštelpās ir pilnīgi neredzams un nejūtams gaisā (pat, ja neesam tiešā inficēta cilvēka tuvumā) un daudzi pirmajās slimības dienās nemaz nezina, ka ir inficēti. Un vienmēr rīkojamies piesardzīgi, avansā, pat ja neviens neklepo un nesūdzas par elpceļu saslimšanas pazīmēm. Šī vēl kādu laiku būs "jaunā normālā" dzīve.
Pirms mēneša visa Eiropa priecājās kopā ar dāņiem, kuriem bija ļoti labas sekmes vakcinācijā un kuri atcēla faktiski visus ierobežojumus. Tomēr vīruss ir viltīgs un nepiekāpīgs. Tuvojas ziema, un klāt atkal ir lielāka saslimstība - arī Dānijā. Atkal ir jāsāk ievērot lielāku piesardzību. Dāņi atkal inficējas vairāk, bet - svarīgi! - novēršamu nāvju ir daudz mazāk nekā pirms gada, jo ir vakcinējušies.
Paldies visiem, kas apzinīgi ievēro šos drošās dzīves noteikumus. Ja būsim prātīgi un piesardzīgi arī turpmāk, ja turpināsim vakcinēties, mēs spēsim izvairīties no jauna, liela pandēmijas uzliesmojuma.
To, vai vīruss mums vēl gatavo kādus pārsteigumus, mēs nezinām. Tikmēr tas, kāda būs šī ziema un vai šis ir beigu sākums, visvairāk atkarīgs no mums pašiem.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
