Par to, kāpēc pie mums mirstība no kovida ir astoņreiz augstāka, es paklusēšu
Daniels Pavļuts, veselības ministrs15.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šodien mēs atgriežamies no mājsēdes - vakcinētiem cilvēkiem būs brīvāka dzīve. Nevakcinētajiem dodam vēl vairāk iemeslu un iespēju pasargāt sevi un citus. Un aicinām visus, kam ir pienācis laiks, saņemt trešo poti. Pats galvenais - bērni atkal mācīsies klātienē.
Tomēr nekas vēl nav beidzies. Čērčils 1942. gadā par pirmo lielo uzvaru pār Hitlera karaspēku teica: šis nav beigu sākums, tās ir sākuma beigas. No mūsu turpmākās rīcības būs atkarīgs, vai mūsu gadījumā šis lūzums tomēr būs ilgi gaidītais beigu sākums. Mūsu "D" diena Normandijā.
Mūsu visu kopīgiem spēkiem ir apturēta katastrofa slimnīcās. Ir panākumi vakcinācijā. Vismaz vienu poti ir saņēmuši 75% no visiem, kam tā pienācās (tas ir no tiem, kas vecāki par 12 pilniem gadiem). Daudzās mājās, saimēs ir skaudri ienākusi apziņa - šis vīruss nogalina, un labākā aizsardzība ir uzticēties ārstiem un zinātnei, nevis viltus draugiem Facebook.com un viltus praviešiem protesta maršos.
Mums kopā ir izdevies salauzt saslimstības līkni. Bet joprojām slimnīcās ir tieši trīsreiz vairāk Covid-19 pacientu nekā tas skaits, līdz ar kuru varēsim atkal atsākt normālus plānveida veselības pakalpojumus citiem pacientiem. Un to cilvēku mirstība, kuri papildus savām citām kaitēm saslimst arī ar Covid-19, diemžēl ir augsta.
Mums kopā ir izdevies aizlauzt dezinformācijas līkni. Pat augusta nogales pretvakcinācijas protestu rīkotāji vairs tik tieši nekurina pretvakcinēšanās noskaņojumu un dažs tagad pievērsies moralizēšanai. Mums kopā ir izdevies panākt daudz labāku izpratni un skaidrākus noteikumus par vakcinācijas pienākumu, nekā tas bija vasarā, kad Saeimas opozīcija bloķēja šo priekšlikumu.
Un tomēr - uzvara kaujā vēl nenozīmē uzvaru karā. Nekas ne tuvu nav beidzies. Slimnīcās ārsti šobrīd cīnās par 1300 Covid-19 pacientu veselību un dzīvību. Un daudz kas, ļoti daudz kas tuvākajās nedēļās un ziemas mēnešos būs atkarīgs no mūsu visu, katra atsevišķi un visu kopā spējas dzīvot saskaņā ar veselā saprāta un drošības noteikumiem. Atceramies, ka vīrusa delta paveids skar arī vakcinētos, kuri satiekoties inficē cits citu un tuviniekus mājās. Un tā tas agri vai vēlu sasniedz nevakcinētos.
Stingrā mājsēde ir beigusies. Tuvojas valsts svētku garās brīvdienas. Tāpēc aicinu un lūdzu - tiekamies tikai un vienīgi savā vistuvākajā lokā ("burbulī"), ne vairāk kā 10 cilvēki labi vēdinātās iekštelpās. Ejam uz darbu klātienē tikai visaugstākās nepieciešamības gadījumā. Atceramies, ka delta vīruss iekštelpās ir pilnīgi neredzams un nejūtams gaisā (pat, ja neesam tiešā inficēta cilvēka tuvumā) un daudzi pirmajās slimības dienās nemaz nezina, ka ir inficēti. Un vienmēr rīkojamies piesardzīgi, avansā, pat ja neviens neklepo un nesūdzas par elpceļu saslimšanas pazīmēm. Šī vēl kādu laiku būs "jaunā normālā" dzīve.
Pirms mēneša visa Eiropa priecājās kopā ar dāņiem, kuriem bija ļoti labas sekmes vakcinācijā un kuri atcēla faktiski visus ierobežojumus. Tomēr vīruss ir viltīgs un nepiekāpīgs. Tuvojas ziema, un klāt atkal ir lielāka saslimstība - arī Dānijā. Atkal ir jāsāk ievērot lielāku piesardzību. Dāņi atkal inficējas vairāk, bet - svarīgi! - novēršamu nāvju ir daudz mazāk nekā pirms gada, jo ir vakcinējušies.
Paldies visiem, kas apzinīgi ievēro šos drošās dzīves noteikumus. Ja būsim prātīgi un piesardzīgi arī turpmāk, ja turpināsim vakcinēties, mēs spēsim izvairīties no jauna, liela pandēmijas uzliesmojuma.
To, vai vīruss mums vēl gatavo kādus pārsteigumus, mēs nezinām. Tikmēr tas, kāda būs šī ziema un vai šis ir beigu sākums, visvairāk atkarīgs no mums pašiem.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
