Pareiziem medijiem, kas cer uz valsts finansiālu atbalstu, ir jāuzvedas pareizi

Šajā neziņas un šaubu pilnajā laikā tieši mediju un žurnālistu paveiktais sabiedrības informēšanā un notikumu izskaidrošanā ir tas, kas veido kopējo sabiedrības noskaņojumu un attieksmi. Krīzes pārvarēšana ir kopdarbs, un medijiem tajā ir neatsverama loma, tādēļ notikumu un viedokļu atspoguļošana, it īpaši krīzes apstākļos, ir jāveic kritiski, profesionāli un ar lielu atbildību.

Pandēmijas laikā plašsaziņas mediji jau pierādījuši, ka ir neizvietojami un spēj pildīt unikālas funkcijas, nenogurstoši sniedzot un skaidrojot svarīgu informāciju, mobilizējot sabiedrību. Medijiem ir neapšaubāma vara ietekmēt sabiedrisko domu, un līdz ar varu nāk arī atbildība. Pirmkārt, tā ir operatīva sabiedrības informēšana.

Pandēmijas laikā mediji ar to ir veiksmīgi tikuši galā, krietni un detalizēti atspoguļojot ārstniecības iestāžu, epidemiologu ieteikumus un citu būtisku informāciju par slimības izplatības un ierobežošanas gaitu. Otrkārt, tā ir sabiedrības noskaņojuma un attieksmes veidošana, un, treškārt, medijiem ir jāuzrunā sabiedrība proaktīvai un saprātīgai rīcībai.

Visi šie virzieni ir cieši saistīti, proti, datu, informācijas un viedokļu atspoguļojums rada attiecīgu noskaņojumu un attieksmi, kas savukārt virza sabiedrību konkrētai rīcībai – vai nu saprātīgai un apdomīgai, saredzot krīzes pārvarēšanu kā ikviena Latvijas iedzīvotāja kopdarbu, vai arī baiļu pilnai un vieglprātīgai, kā tas bija redzams 12. decembra protestu laikā Krastmalā.

Tieši sabiedrības noskaņojuma uzturēšana un attieksmes veidošana ir viens no nepamanītākajiem aspektiem krīzes mediācijā, un diemžēl mediji tam šobrīd nepievērš pastiprinātu uzmanību. Tas var veicināt ne tikai vieglprātīgu attieksmi un patvaļīgu izturēšanos pret ierobežojumiem, vainīgā meklēšanu, valdības pieļauto kļūdu un nepilnīgās krīzes vadības komunikācijas pastiprinātu pārspīlētu izgaismošanu, bet arī sapratīgas rīcības trūkumu un viltus ziņu pieaugumu kā sociālajos tīklos, tā dažkārt arī pašos medijos.

Nav noslēpums, ka daļa sabiedrības atzīst vīrusa izraisītās krīzes informāciju par vienveidīgu, apgrūtinošu un sāk izvairīties no tās. Datos pārsātinātā informācija un racionālie fakti ir viens no cēloņiem, kādēļ medijiem ar sabiedrības noskaņojuma uzturēšanu rodas grūtības. Katru dienu tiek publicētas infografikas, veidotas līknes un ziņots par saslimušo un bojā gājušo skaita pieaugumu.

Tas, protams, ir nepieciešams, tomēr pandēmijas atspoguļošanai veltītajā mediju saturā salīdzinoši neliels, lai gan pakāpeniski augošs, ir emocionāli uzrunājošs, patiess saturs, kas atspoguļo pandēmijas skarto un tās seku likvidēšanā iesaistīto cilvēku ikdienas pieredzes. Latvijas Mediju ētikas padomes ieskatā tāds saturs varētu konkurēt ar dezinformācijas veidotāju emocionāli piesātinātajiem un maldinošajiem vēstījumiem, kas veicina dažādu sabiedrības grupu uzskatu polarizāciju.

Mediju ietekmē ir dezinformācijas, safabricējumu, manipulatīvu ziņu un citas nepatiesas un maldinošas informācijas pamanīšana un atspēkošana, un pret to ir jāizturas ļoti atbildīgi. Pēdējo mēnešu laikā novērojamas situācijas, kad mediji, tiecoties pēc daudzveidīga satura, mēdz nepārbaudīt vai nekritiski izturēties pret dažādiem viedokļiem un ziņām. Protams, dažādi un dažkārt krasi pretēji viedokļi sabiedrībā vienmēr ir un būs, tādēļ atšķirīgi viedokļi nav jāizslēdz, par tiem ir jādiskutē.

Tomēr, ja informācija netiek kritiski un profesionāli izvērtēta un mediji kļūst par kanālu, kurā atspoguļot pilnīgi jebkāda veida saturu, tad redaktoru, žurnālistu un mediju darbam zūd jēga. Tieši krīzes situācijas rada ētikas un atbildības noteikumus, kas ir daudz stingrāki nekā ikdienā, un tie ir nepieciešami, lai mediji netiktu diskreditēti, noturētu kvalitātes latiņu un veicinātu uzticību, nevis mazinātu to. Šajā laikā ir īpaši svarīgi rūpēties par mediju vides kvalitātes saglabāšanu un attīstīšanu sabiedrības interesēs, lai iedzīvotājiem būtu pamats medijiem uzticēties, nevis meklēt un vieglprātīgi noticēt informācijai nepārbaudītās sociālo tīklu "ietekmētāju" jeb influenceru publikācijās.

Neraugoties uz to, ka valdība mēdz pieļaut kļūdas un ka žurnālistiem, redaktoriem un medijiem var būt kritiska attieksme pret krīzes vadību, valdības pieeju un komunikāciju, šajā kritiskajā un nepārtraukti mainīgajā situācijā, pirmkārt, ir jāpiedāvā risinājumi un atbalsts, nevis tikai jāmeklē vainīgie. Krīzes pārvarēšana ir kopdarbs, kurā jāpiedalās ikvienam Latvijas iedzīvotājam un kurā liela, atbildīga loma ir arī medijiem.

Latvijas Mediju ētikas padome aicina medijus saglabāt profesionalitāti un atbildību par vārda brīvību it visos aspektos, tostarp arī kritikas paušanā, un pandēmijas atspoguļojumā priekšplānā izvirzīt sabiedrības ieguvumus un sabiedrības intereses. Medijiem šajā laikā ir jābūt konstruktīvajai balsij, lai sabiedrību saliedētu sekmīgai krīzes pārvarēšanai, jo tikai kopīgiem spēkiem mums tas izdosies.

* Biedrība "Latvijas Mediju ētikas padome" dibināta 2018.gada 12.decembrī, apvienojoties kopumā piecpadsmit mediju nozares asociācijām un uzņēmumiem. Šobrīd biedrībā apvienojušies divdesmit septiņi biedri. Biedrības biedri pārstāv visu formu un veidu medijus, mediju asociācijas un organizācijas, kas darbojas mediju jomas pētniecībā. Biedrības ikdienas darbu vada biedrības valde, kuru pārstāv biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Lielpēteris. Biedrībā apvienojušies šādi biedri:

Latvijas Raidorganizāciju asociācija; Latvijas Preses izdevēju asociācija; Latvijas Žurnālistu asociācija; Latvijas Reklāmas asociācija; SIA "LETA"; AS "Cits Medijs"; SIA "Novadu ziņas"; AS "Latvijas Mediji"; AS "DELFI"; VSIA "Latvijas Vēstnesis"; VSIA "Latvijas Televīzija"; VSIA "Latvijas Radio"; SIA "ŽURNĀLS SANTA"; SIA "TV NET"; SIA "All Media Latvia"; SIA "Reģionu Mediji"; SIA "STOCKHOLM SCHOOL OF ECONOMICS IN RIGA"; SIA "Firma ZEMGALE"; AS "Radio SHW"; SIA "Staburags"; SIA "BAUSKAS DZĪVE"; SIA "Cēsu Druva"; SIA "JAUNAIS KURZEMNIEKS"; SIA "VALMIERAS TV"; SIA "VIDZEMES TELEVĪZIJA"; SIA "RED DOT MEDIA";  AS "TV LATVIJA".

Novērtē šo rakstu: