Iesaki rakstu: 
Dzīvokli, kurā mitinās par Vienotības kasieri dēvētais politiķis Edgars Jaunups, viņam „lietošanā” nodevusi firma, kas pieder Jaunā laika dāsnam ziedotājam, noskaidroja Pietiek. Jaunups trešdien nesniedza atbildi uz Pietiek jautājumu, vai tādēļ nejūtas pakļauts korupcijas riskam. Tāpat neatbildēti palika jautājumi par to, vai un cik daudz firmai tiek maksāts par šī dzīvokļa lietošanu.
Rīgas domes deputāts Edgars Jaunups savā valsts amatpersonas deklarācijā par 2010. gadu norāda, ka viņa „lietošanā” nodots dzīvoklis, kas pieder SIA ME Birojs. Saskaņā ar Lursoft datubāzi SIA ME Birojs, kas kā darbības veidus deklarējis apdrošināšanas aģentu un brokeru darbību, vienīgais īpašnieks ir Mārtiņš Lāma. Viņš arī ir šīs firmas valdes loceklis.
Lāma saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja datubāzē atrodamo informāciju 10. Saeimas vēlēšanu kampaņas laikā 2010. gada 9. septembrī toreizējam Jaunajam laikam ziedojis tobrīd maksimālo atļauto summu – 18 000 latu. Lāma ir lielākais līdzīpašnieks arī ceļubūves uzņēmumā Aizputes ceļinieks, kas saņēmis simtos tūkstošos latu lēšamus pasūtījumus no dažādām pašvaldībām, ka arī valsts uzņēmumiem Latvijas Valsts ceļi un Latvijas Valsts meži.
Jaunupa deklarācijā nav norādīta viņam lietošanā nodotā dzīvokļa adrese, tāpat nav norādīts arī, cik un vai vispār politiķis firmai par to maksā. Uz Pietiek lūgumu sniegt šo informāciju Jaunups neatsaucās. Iepriekš viņš deklarēja, ka vairs nesniegs komentārus Pietiek, vainojot portālu tendenciozitātē.
SIA ME Birojs juridiskā adrese norādīta Rīgā, Smilšu ielā 10. Uz Smilšu ielas gandrīz iepretim šim Vecrīgas namam pastāvīgi var redzēt arī Jaunupa jauno sporta auto Mitsubishi Lancer Evolution ar valsts numura zīmi HP166.
SIA ME Birojs finanšu pārskatā par 2010. gadu minēts, ka firmas ieņēmumi no telpu nomas un komunālajiem maksājumiem pērngad bijuši 1 497 lati, neatšifrējot, vai runa ir par īpašumu Smilšu ielā 10. Pietiek sazinājās ar Lāmam piederoša uzņēmuma pārstāvi un nodeva uzņēmējam jautājumus par nosacījumiem, uz kādiem SIA ME Birojs nodevis lietošanā dzīvokli Jaunupam, tomēr atbilde trešdien netika sniegta.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
