Pasta priekšnieks attaisnojies ministrijai par "ģimenes komandējumu" uz Kipru
PIETIEK11.11.2015.
Komentāri (9)
Iesaki rakstu: 
VAS Latvijas pasts valdes priekšsēdētājam Arnim Salnājam izdevies attaisnoties Satiksmes ministrijai par savu "ģimenes komandējumu" uz Kipru: kā paskaidrojis pasta priekšnieks, viņa sievas došanās līdzi šajā braucienā valstij neko neesot izmaksājusi, vēl vairāk - pat jaunā pāra uzturēšanās viesnīcā neesot apmaksāta no Latvijas pastalīdzekļiem.
Pirms nepilna mēneša laikraksts Diena ziņoja par Latvijas pasta vadītāja Salnāja un viņa sievas kopēju braucienu uz Kipru, kas Salnājam bijis noformēts kā komandējums. Toreiz tika apgalvots, ka Satiksmes ministrija noteikti pārbaudīšot šo informāciju.
Nu Pietiek noskaidrojis, ka jau kārtējo reizi Salnājam izdevies no nepatikšanām izvairīties - šoreiz viņš pats paskaidrojis, ka uz Kipru devies tikai un vienīgi tādēļ, lai piedalītos organizācijas PostEurop plenārajā asamblejā, kura notiek reizi gadā.
"Plenārā asambleja ir PostEurop augstākā institūcija, tajā tiek pieņemti organizācijas lēmumi par sadarbību, norēķiniem un normatīvajiem aktiem, kā arī tika gatavota vienota Eiropas Savienības nozīmēto pasta operatoru pozīcija gatavojoties 2016.gada Pasaules Pasta savienības Kongresam," tagad skaidro Satiksmes ministrija.
Lai gan iepriekš pasts šo informāciju bija uzskatījis par neizpaužamu, Satiksmes ministrija tomēr saņēmusi ziņas, ka no Latvijas pasta līdzekļiem esot segtas tikai un vienīgi Salnāja aviobiļetes maršrutā Rīga-Larnaka-Rīga, kā arī komandējuma nauda atbilstoši MK noteikumiem.
Līdz ar to pasta klientiem tā vadītāja brauciens uz silto Kipru ir izmaksājis kopumā 779 eiro, savukārt par pasta vadītāja dzīvesbiedres Daces Salnājas braucienu pasts nav maksājis. Interesanti, ka pasts paskaidrojis - arī par Salnāja uzturēšanos viesnīcā neesot maksāts no Latvijas pasta līdzekļiem, kas ir diezgan netipiski oficiāliem komandējumiem.
Pēc Pietiek rīcībā esošas neoficiālas informācijas, tā noticis tāpēc, ka Diena Salnāju sazvanījusi, vēl esot Kiprā, un viņš ātri sapratis, ka viesnīcas rēķina nomaksāšana no paša līdzekļiem izmaksās krietni lētāk nekā iespējamais skandāls.
Šī nav pirmā reize, kad Salnājam tiek pārmesta pasta naudas maka jaukšana ar personisko, taču līdz šim viņam izdevies izsprukt sveikā.
Pietiek jau aprakstījis KNAB šīrudens secinājumu - tā kā Salnājs pats personiski savas sievas vadītajam TV raidījumam Latvijas pasta naudu nav piešķīris, jo to darījis tad, kad ar nākamo dzīvesbiedri vēl tikai "draudzējies", bet pēc kāzām naudu šefa sievas raidījumam piešķīris kāds viņa "kolēģis", nekādus pārkāpumus saistībā ar šo finansējuma piešķiršanu nevar konstatēt.
Kā jau ziņots, lai gan par jaunatklāšanas raidījumu dēvētā TE! saturā grūti atrast jelko, kas veicinātu Latvijas pasta pakalpojumu izmantošanu vai kā citādi varētu sekmēt šī uzņēmuma darbību, pēdējos gados tieši par šī raidījuma sponsoru izvēlējies būt Latvijas pasts.
Jautājumi par to, kādēļ uzņēmums atbalsta TV raidījumu, kura veidošanā piedalās Latvijas pasta valdes priekšsēdētāja Salnāja jaunā dzīvesbiedre Dace Salnāja, uzņēmuma vadībai gan, kā Pietiek jau informējis, iepriekš šķita īpaši nevēlami.
Nesaņemot atbildes uz jautājumiem par pasta finansējumu tā vadītāja sievas TV raidījumam, Pietiek tad arī vērsās KNAB ar aicinājumu veikt pārbaudi par Latvijas pasta finansējumu tā vadītāja sievas raidījumam.
Kā liecina KNAB dokuments, pārkāpumi nav konstatēti, jo valstij piederošā Latvijas pasta naudu pasta vadītāja sievas (kad viņa no "draudzenes" jau pārtapusi par sievu) raidījumam piešķīris nevis viņas vīrs personiski, bet kāds viņa kolēģis.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
