Iesaki rakstu: 
Vai nu valdības partijas neapzinās gaidāmo lēmumu smagumu, vai katra no tām – gan Vienotība, gan Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) nolēmušas līdz pēdējam brīdim turēt kārtis pie sevis, nekļūstot par pirmo sliktās ziņas nesēju. Tā varētu raksturot manieri, kādā koalīcijas līderi atbild uz jautājumiem par gaidāmo valsts 2011. gada budžeta pieņemšanu.
„Viss būs labi” un „Mēs nekādus ciparus neesam redzējuši” - tādas ir ierastākās atbildes; pirmās tiek teiktas ar smaidu, otrās – noplātot rokas, kā to jau kuro nedēļu dara ZZS līderi Augusts Brigmanis, Raimonds Vējonis un Aivars Lembergs. Vēl trešdienas vakarā, Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis Pietiek apgalvoja, ka „par budžeta konsolidācijas pasākumiem šobrīd nav informēts pat premjers”.
Kopš starptautiskā aizdevuma programmas uzsākšanas, ierasts, ka sliktā policista loma tiek atvēlēta aizdevējiem. Ar partijām nesaistītas amatpersonas, kuras uztur kontaktus ar SVF un EK pārstāvjiem, Pietiek ir uzsvērušas: nav nekādu pazīmju, ka aizdevēji piekritīs mazākam budžeta deficīta samazinājumam nekā minimālais apmērs, kas minēts pēdējā, jūnijā parakstītajā vienošanās memorandā – tas ir 395 miljoni latu.
Tikmēr jaunais finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) vadības apstiprināšanas dienā Pietiek pauda pārliecību, ka konsolidēt vajadzēs mazāk par 350 miljoniem. Bet pēc tam, kad jau otrdien amatpersonas zināja par nākamajā dienā gaidāmo Centrālās statistikas pārvaldes paziņojumu, ka šā gada trešajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) ir pieaudzis par 2,7%, tas ir, vairāk, nekā cerēts, izskanēja optimistiskas prognozes, ka maksimums, ko nāksies konsolidēt būs 300 miljoni vai pat zem tiem. Šādas prognozes Pietiek paudis ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) un Zaķis.
Jaunās valdības deklarācijā ierakstīta atsauce uz Dombrovska iepriekšējās valdības starptautiskajiem aizdevējiem doto solījumu: pakāpeniski samazināt budžeta deficītu, par pamatscenāriju ņemot: 2011.gadā – 6% no IKP, 2012.gadā – 3% no IKP. Tas, par ko notiks izšķirošās debates ar aizdevējiem, vai smagākos lēmumus pieņemt pašlaik, lai 2011. gadā atliktu pārkāpt tikai astei, vai atlikt, aprobežojoties ar minimumu. Ja Vienotība un ZZS izlems par labu pēdējam scenārijam, nākamgad valdībai būs jāspēj pārvarēt bezdibeni, kas šķir budžetu ar 6% deficītu no 3% deficīta.
Pašlaik valdības partijas ir ar Saeimas vēlēšanās nupat iegūtu svaigu un spēcīgu mandātu, kas pēc gada būs padeldēts. Zaķis atgādina, ka premjers arī pirms vēlēšanām brīdinājis – budžeta deficīts būs jāmazina, nodokļi būs jāpalielina, un vēlētāji tik un tā nobalsoja par Vienotību.
Tomēr no sarunām ar Vienotības politiķiem izriet, ka arī premjera partijā atšķiras viedokļi, vai šobrīd iet uz sāpīgiem lēmumiem. Kā atzina Zaķis, pašlaik politiķiem vairs nav „bubuļa, ka, nesamazinot deficītu būs valsts bankrots”. Šī sajūta varētu mazināt Vienotības un zaļo zemnieku motivāciju būt izlēmīgiem jau šogad.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
