Paziņojums par Valsts prezidenta Andra Bērziņa rīcību jaunas valdības veidošanā pēc otrās sarunu kārtas ar partijām
Valsts prezidenta kanceleja11.12.2013.
Komentāri (64)
Iesaki rakstu: 
Valsts prezidents Andris Bērziņš, noslēdzot otro sarunu kārtu ar Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām par jaunas valdības veidošanu, nav guvis pārliecību par partiju līdz šim izvirzīto kandidātu atbilstību nākamā valdības vadītāja statusam. Neviena no nosauktajām personām netiks aicināta sastādīt Ministru kabinetu.
Sarunās ar partiju vadītājiem Valsts prezidents ir uzsvēris, ka viņa galvenais uzstādītais mērķis ir izveidot tādu valdību, kas personāliju un rīcībspējas ziņā būtu kvalitatīvāka par līdzšinējo un spētu jau tuvākajā laikā risināt valsts attīstībai aktuālus un sarežģītus jautājumus. Valsts prezidents neatbalsta tādu pieeju kandidāta izvēlē, kas tiek pakārtota vienīgi nosacījumam, lai partiju izvirzītajam kandidātam izdotos iegūt vairākuma atbalstu parlamentā.
Politiskais spēks, kas pats ir uzņēmies valdības veidošanas iniciatīvu, premjera kandidāta virzīšanas kritērijos neievēro konsekventu nostāju. Viens no sākotnēji izteiktajiem Vienotības kritērijiem nākamajam valdības vadītāja kandidātam ir nepieciešamība pēc labām fiskālās politikas un makroekonomikas zināšanām, kas neatbilst otrajā sarunu kārtā virzītā kandidāta kompetencēm. Arta Pabrika līdzšinējā darbība aizsardzības ministra postenī Valsts prezidentam ir devusi pārliecību par to, ka minētā persona nevar pildīt Ministru prezidenta amata pienākumus šajā periodā.
„Esmu pārliecināts, ka to personu loks, kuras varētu tikt virzītas premjera kandidātam ir ievērojami plašāks nekā šobrīd publiski izskanējis. Ir pietiekami daudz cilvēku, kas varētu uzņemties valdības vadīšanu. Es gaidu no Saeimā pārstāvētajām partijām reālus kandidātus,” otrajā sarunu kārtā uzsvēra Valsts prezidents.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
