Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Iestādes iekšējo intrigu rezultātā Edijs Ceipe, kuram pedagoģijas maģistra grāds netraucēja vairākus gadus vadīt Finanšu policijas pārvaldi, darbu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) struktūrās ir pārtraucis un tagad strādāšot jaunajā Finanšu ministrijas Ēnu ekonomikas apkarošanas koordinācijas departamentā par direktora vietnieku.

Tas, kā Ceipe var kvalificēti vadīt Finanšu policijas pārvaldi bez juridiskās, ekonomiskās vai finanšu izglītības, bija radījis jautājumus jau vairākus gadus, taču šo vietu viņš saglabāja, pateicoties tuvībai gan ar partijas Vienotība pārstāvjiem, gan ar atsevišķiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadošajiem darbiniekiem.

Taču tagad, kad Vienotība kontroli pār Valsts ieņēmumu dienestu (VID) ir zaudējusi un arī bijušie KNAB vadītāji kļuvuši par skaļiem, bet neietekmīgiem politiķiem, Ceipes izglītības trūkums pēkšņi ir ticis „pamanīts”.

Rezultātā, kad šonedēļ darbu sāka jaunā Nodokļu un muitas policijas pārvalde, kas radīta, apvienojot Muitas policijas pārvaldi un Finanšu policijas pārvaldi, Ceipem cerētā vieta tās vadībā neatradās. Tā vietā, kā tiek ziņots, Ceipem formāli ticis piedāvāts Muitas pārvaldes direktora vietnieka amats, skaidri sagaidot, ka viņš no tā atteiksies.

Tā arī noticis, un rezultātā pedagoģijas maģistrs Ceipe tagad pārcēlies uz „reālo dzīvi” maz ietekmējošo Finanšu ministrijas Ēnu ekonomikas apkarošanas koordinācijas departamentu par direktora vietnieku. Savukārt jauno VID pārvaldi pagaidām vadīs Kaspars Podiņš, - VID ir paziņojis, ka „īpaši rūpīgi” gatavojot oficiālo konkursu uz šo amatu, taču tiek prognozēts, ka tieši Podiņš to varētu arī ieņemt, protams, ja līdz tam neradīsies kāds kandidāts ar labāku politisko aizmuguri.

Pietiek pagājušā gada septembrī jau aprakstīja Ceipes problēmas ar amatam atbilstošu izglītību: tad pirmoreiz publiski atklājās, ka Finanšu policijas pārvaldi – struktūru, no kuras ir tieši atkarīga valsts spēja cīnīties ar finanšu noziegumiem un rūpēties par valsts nodokļu ienākumiem, – vada cilvēks bez speciālas izglītības finanšu vai tiesību zinātņu jomā, jo Ceipem ir tikai profesionālais maģistra grāds pedagoģijā.

„Saistībā ar Jūsu 2017.gada 5.jūlija vēstulē izteikto lūgumu informējam, ka Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktors Edijs Ceipe ir ieguvis profesionālo maģistra grādu pedagoģijā, ko apliecina Latvijas Universitātes 1994.gadā izsniegtais diploms,” – šāda bija sākotnēji Valsts ieņēmumu dienesta oficiāli sniegtā informācija.

To, ka pedagoģijas maģistrs Ceipe ir studējis arī Latvijas Policijas akadēmijā, taču nezināmu iemeslu dēļ tā arī nav to pabeidzis, VID sākotnēji noklusēja. Tikai pēc oficiāla informācijas pieprasījuma VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavēstīja: tas, ka Ceipe 2007. un 2008. gadā ir strādājis par ekspertu Maķedonijā un Melnkalnē, esot izrādījies nepārvarams šķērslis, lai šis pedagoģijas maģistrs nākamajos desmit gados pabeigtu mācības un iegūtu savam amatam atbilstošāku izglītību.

No VID ģenerāldirektores Cīrules sniegtajām atbildēm gan netapa skaidrs, kas ir traucējis Ceipem izmantot pēdējā jautājumā aprakstīto iespēju - tikt no likvidējamās Policijas akadēmijas automātiski pārceltam uz Latvijas Universitāti un iegūt tās diplomu.

Tā vietā Cīrule apliecināja, ka Ceipe Policijas akadēmijā veselus trīsarpus gadus - no 2004.gada 23.augusta līdz 2008.gada 24.janvārim – neklātienē ir studējis profesionālajā studiju programmā “Publiskās tiesības”, taču tad izvēlēts eksperta amatam Maķedonijā un pēc tam 2008. gadā veicis eksperta amata pienākumus Melnkalnē.

„Tādējādi misijā veiktie eksperta darba pienākumi radīja šķēršļus mācību turpināšanai,” informēja Cīrule, gan neizskaidrojot, kā 2008. gadā veikti eksperta pienākumi būtu Ceipem traucējuši iegūt savam amatam atbilstošāku izglītību visos nākamajos gados līdz pat šim brīdim.

Ceipe, par kura neformālām saitēm ar partijas Vienotība pārstāvjiem aizvadītajos gados ir runāts diezgan bieži, plašāku slavu izpelnījās 2016. gada vasarā, kad Aivars Lembergs uz viņu norādīja kā vienu no iespējamiem kontrabandas plūsmu „piesedzējiem”.

 „Katram kontrabandas virzienam ir savs no specdienestiem kurators. Kurators. Krieviski kriša jeb jumts. Nu, piemēram, cigarešu kontrabandas boss ir Jurašs. Tas ir KNAB operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs, kurš nodrošina savu kontroli par sistēmu ļoti vienkāršā veidā. Ja kāds nedara tā, kā vajag viņam, tad viņš aiziet pie tā un saka, ka jums vai tur jūsu vīram, tēvam vai brālim, vai kam ir nopietnas problēmas. Un būs nopietnas problēmas. Nu, un tas cilvēks dara tā, kā viņam saka. Nu klusē, vai kaut ko neredz, kaut ko neizlasa, vai kaut ko neizdara. Un attiecīgi viņam VIDā ir vadošs cilvēks, kas par to lietu atbild, kas tad arī visu to praktiski nodrošina. Pa tiešo. (..)

Tālāk degvielas kontrabanda, jumts – Sparāns tāds. Tas no Satversmes aizsardzības biroja, iekšējā drošības dienesta vadītājs, pakļauts tikai Maizītim. Viņš tātad ir kurators un jumts par degvielas visu kontrabandu. Tā man stāsta, ja. Es neesmu pie rokas pieķēris, protams, es jums stāstu. Un viņam attiecīgi tur pretī cilvēks Valsts ieņēmumu dienestā.

Vienā gadījumā man saka, ka tas esot tāds Boroviks, un citā – tas esot tāds Ceipe. Es nevaru apgalvot, ka tas tā ir, ja. Lūk! Un līdz ar to Valsts ieņēmumu dienesta vadība un ministrijas vadība - viņi ira, nu... Viņi neko tur nekontrolē. Jo, ja viņi tur kaut ko sāktu kustināt, tādā gadījumā viņiem ira izredzes nedabūt pielaidi valsts noslēpumam, ko dod SABs, un viņiem ir iespēja uz lietu no KNAB.”

Pirms kļūt par Finanšu policijas pārvaldes priekšnieku, Ceipe bija VID Muitas kriminālpārvaldes direktors, - šajā amatā viņš sekoja tādiem vīriem kā Vladimiram Vaškevičam un Marjanam Burijam. Vēl pirms tam Ceipe bija Muitas pārvaldes priekšnieka vietnieks, kura pienākumos bija fiziskie uzņēmumu kontroles pasākumi.

2016. gada septembrī pirmoreiz parādījās ziņas, ka pedagoģijas maģistrs Ceipe gatavojoties pretendēt uz topošās Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas vadītāja amatu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visu notiekošo var nosaukt - cinisms neaprakstāms

FotoPēdējās divās nedēļās vēroju notiekošo mūsu valstī. Un ir pienācis brīdis, kad sirds pilna. Lai gan varētu rakstīt ar konkrētiem vārdiem un konkrētām situācijām, mēģināšu pavisam īsi, kodolīgi ar neitrālu skatījumu.
Lasīt visu...

21

Veselības ministrijas pozīcija – mehāniķus un celtniekus veselības jomas vadībā

FotoApkopojot ministres Andas Čakšas veikumu veselības aprūpē, acīmredzamas kļūst piecas atziņas:
Lasīt visu...

21

Ticība varai

Foto1982. gada 8. jūnijā Ronalds Reigans Lielbritānijas parlamentā uzstājās ar slaveno runu “Krusta karš pret komunismu”. Sabiedrība tika sagatavota radikālai Amerikas ārpolitikas maiņai, kas ietekmēja arī Baltijas valstis. 14. jūnijā ASV prezidents parakstīja Baltijas brīvības dienas proklamāciju, kurā nosodīja Padomju Savienības nelegālo un varmācīgo Baltijas valstu okupāciju. Tas nozīmēja atteikšanos no 1975. gada Helsinku vienošanās starp PSRS un ASV, kad viena puse piekrita ievērot cilvēktiesības, bet otra – atzīt Eiropas robežu neaizskaramību.
Lasīt visu...

21

Mentālā haosa kumulācija jeb cilvēciskuma sabrukums

FotoAtkal nākas lietot medicīnā iecienītu jēdzienu. Sabiedrības analīzē vairs nepietiek ar sociālo zinātņu jēdzieniem. Tos nepieciešams nemitīgi papildināt ar medicīnā lietotiem jēdzieniem. Daudzu indivīdu veselības stāvoklis ir ļoti kritisks.
Lasīt visu...

6

Attieksme pret komunistisko genocīdu šodien: atklāta vēstule tautas priekšstāvjiem

Foto14.jūnijs ir viena no tām dienām gadā, kad mūsu valsts karogam piešķiram sēru noformējumu, un īpaši pieminam komunistiskā genocīda upurus.
Lasīt visu...

21

Biznesa neveiksminieki grib ietekmēt politiku

FotoViļņveidīgi apgriezienus uzņem un atkal zaudē Baltijas Asociācija - Transports un Loģistika, ko pirms nepilniem 12 gadiem nodibināja Ventspils ostas nesekmīgākie uzņēmumi un tos vadošie afēristi. Tās tagadējā vadītāja ir ilgstoša politiskā neveiksminiece un nodokļu nemaksātāja.
Lasīt visu...

21

Teritorija valstij nav “svētā govs”, reizēm to ir lietderīgi ziedot apmaiņā pret mieru un stabilitāti

FotoSabiedrībā ir kļūdains uzskats par valsti kā par struktūru, kura tiecas pēc teritoriālas ekspansijas. Patiesībā tā nav. Bieži lielā mērā tā nav. Protams, eksistē valsts veidolā noformētas politekonomiskās sistēmas, kurām ekspansija ir ne tikai dzīvesveids, bet izdzīvošanas līdzeklis.
Lasīt visu...