Iesaki rakstu: 
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pagājušajā gadā ir turpinājis apceļot pasauli kopā ar savu padomnieku un „operas biedru” Mārtiņu Drēģeri vienā personā, - šodien Pietiek publicē pārskatus par abu ārvalstu braucieniem uz nodokļu maksātāju rēķina un to izmaksām 2016. gada decembrī un 2017. gada pirmajos septiņos mēnešos.
Ziņas par ārvalstu brauciena par valsts līdzekļiem, kuros ārlietu ministrs Rinkēvičs ņem līdzi savu jauno padomnieku Drēģeri, Pietiek sāka vākt 2015. gada rudenī. Iemesls tieši šādas informācijas pieprasīšanai toreiz bija žurnālā Kas Jauns publicētā fotogrāfija, kuras fragmentu publicējam, un tās paraksts:
"Viens no pēdējiem uz svinīgo koncertu ieradās vistuvāk Latvijas Nacionālajam teātrim strādājošais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kas savulaik nāca klajā ar paziņojumu, ka ir gejs. Iepriekšējos gados Edgars valsts jubilejas svinīgo koncertu vienmēr apmeklēja viens.
Bet šoreiz Rinkēvičs nebija viens. Viņš uz Latvijas Nacionālo teātri ieradās kopā ar savu padomnieku preses jautājumos Mārtiņu Drēģeri, kuru ļoti bieži ņem līdzi, arī dodoties komandējumos ārpus Latvijas."
Ārlietu ministrijas apkopotā informācija liecina, ka savu jauno padomnieku ārlietu ministrs ņem līdzi ne tikai uz valsts jubilejas svinīgo pasākumu, uz kuru amatpersonas parasti ierodas ar saviem dzīvesbiedriem un dzīvesbiedrēm, bet arī ārvalstu komandējumos - turklāt ne tikai "ļoti bieži", bet daudzos mēnešos arī pilnīgi visos.
Kāda tieši bijusi Drēģera lietišķā atdeve šajos braucienos, Ārlietu ministrija gan neatklāj, jo visas komandējumu atskaites esot ierobežotas pieejamības informācija.
Kā Pietiek jau ziņojis, informācijas aģentūras vēsta, ka Saeima 2016. gada beigās galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, nosakot, ka Ārlietu ministrija būs tiesīga nepublicēt vai neizsniegt privātpersonām atsevišķas ziņas par diplomātiskā un konsulārā dienesta un ministrijas personāla skaitlisko sastāvu un iekšējo struktūru.
Saeima atļāva Ārlietu ministrijai šādi rīkoties, „pamatojoties uz kompetentas valsts drošības iestādes atzinumu”. Ja šāds atzinums tiks saņemts, ministrija turpmāk drīkstēs nepublicēt vai neizsniegt privātpersonām atsevišķas ziņas par diplomātiskā un konsulārā dienesta un ministrijas personāla skaitlisko sastāvu un iekšējo struktūru.
Ārlietu ministrija arī būs tiesīga neizpaust ziņas par amatu sarakstiem, amata pienākumiem, atalgojumu, komandējumiem, finansēm un tehnisko aprīkojumu, ja to izpaušana var radīt riskus Latvijas valsts interesēm, tostarp ārpolitiskajām interesēm un ministrijas darbībai, kā arī personu profesionālajam darbam, to drošības interesēm un privātajām tiesībām.
Šos likuma grozījumus Ārlietu ministrija sāka „bīdīt” pēc tam, kad tās vadībai kļuva skaidrs, ka pastāvošo normatīvo aktu ietvaros tai nebūs iespējams turpināt slēpt no sabiedrības ārlietu resorā strādājošo kvalifikāciju un reālo darba apjomu.
Pēdējos gados publiski izteiktas aizdomas par to, ka Ārlietu ministrijas vadība un ministrs Rinkēvičs kadru jautājumus vismaz reizēm risina, ņemot vērā nevis amatu pretendentu profesionālismu un kvalifikāciju, bet gan talantus pilnīgi citās jomās.
Reizē ar datiem par Rinkēviču un viņa Drēģeri Pietiek šodien publicē arī datus par komandējumiem, kuros pagājušā gada pirmajos septiņos mēnešos devies Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs, un šo braucienu izmaksām.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
