Pietiek norādīt kā piemēru citu valstu neizdarību, attaisnojot mūsējās
Rauls Renemanis11.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kas mainījies? Kad studēju medicīnu, mums mācīja, ka no desmit cilvēkiem vismaz viens ir savādāk domājošs. Vai nu šim indivīdam vienmēr jābūt psihiatra uzraudzībā, vai viņa domas un izdarības būtu neizprotamas apkārtējiem.
Gadiem ejot, nonāku pie secinājuma, ka savādāk domājošo skaits ir daudz lielāks. Pārsteidz, ka cilvēki bez medicīniskās izglītības visu zina par vīrusu slimībām un to apkarošanu. Dažam ir pilnībā skaidrs, ka Covid-19 ir izdomājums un no tā bagātāks kļūs Bils Geits un vecais Soross. Vakcīnas ir izdomātas, lai atmazgātu naudu un ievadītu čipus. Vienīgi nav skaidrs, vai tā ievadīšana notiks pirmajā špricēšanas reizē vai otrajā. Šos jautājumus cenšas apspēlēt arī daži žurnālisti, analizējot šos slimā suņa murgus.
Valdība, protams, nevar atpalikt šajā spēlē. Tiek rīkotas ārkārtas sēdes un pieņemti kardināli grozījumi nopietno aizliegumu sarakstos. Kā galvenais pasākums jāmin zeķubikšu pirkšanas atļauja, kas radikāli sāks ietekmēt pandēmijas gaitu. Kaut gan neviens vēl nav redzējis mūsu seksīgo ministri svinīgos saietos ar saplēstām vai lāpītām zeķubiksēm, tomēr par prestižu tiek domāts. Tā nu katrs ņemas, kā māk.
Tas, protams, nemaz nav smieklīgi, bet mēs redzam, ka valstīs, kurās domā par ātrāku ekonomisko atveseļošanos un atgriešanos pie agrākās normālā dzīves rituma, tiek veikta ātra vakcinācija. Spilgts piemērs ir Izraēla, un diez vai kāds apšaubīs, ka šajā valstī būtu daudz idiotu. Turklāt šī valsts ir nepārtrauktā kara stāvoklī un viegli mobilizējas.
Zviedrijā, ko daži gudrinieki centās parādīt kā piemēru Latvijai, situācija ar pandēmiju strauji pasliktinās. Jāsecina, ka vienīgais glābiņš ir forsēta vakcinācija un reāla krīzes centra izveidošana. Diez vai veselības ministru kā pasta zirgu maiņa mūs strauji izvedīs saulītē, bet kustība ir parādījusies. Sākta vakcinācija ģimenes ārstu praksēs un rajona slimnīcās. Liekas, ka tuneļa galā paspīdējusi vāja gaismiņa.
Vakcinējamo grupu prioritātes sarakstos būtu jāizdara neliela korekcija un steidzami jāvakcinē valdība un deputāti, lai pārtrauktu attālinātās sēdes un varētu atjaunot normālu valsts vadības darbu. Pietiek norādīt kā piemēru citu valstu neizdarību, attaisnojot mūsējās. Domājot par Covid-19 noliedzējiem un vakcinācijas pretiniekiem, būtu klusībā jāpriecājas. Ātrāk tiksim pie vakcinācijas, un mūsu ģimenēs varbūt izpaliks dažas bēres. Ar šo pozitīvo noti arī beigšu šo komentāru.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
