Iesaki rakstu: 
Vakar vakarpusē portāls Delfi kā vienu no piecām dienas svarīgākajām ziņām sāka un šorīt turpināja tiražēt ziņu aģentūras BNS informāciju par veselības ministra Gunta Belēviča jaunākajām atklāsmēm saistībā ar portālu Pietiek. Tā kā abi šie mediji ir plaši pazīstami ar to, ka, tikko runa ir par kāda varas pārstāvja vārdiskām izpausmēm, noķengātās vai aprunātās personas viedokļa pajautāšana tiem bijībā pret attiecīgo varas pārstāvi "aizmirstas", Pietiek nāksies savu viedokli paust šajā paziņojumā.
Ja neskaita jau iepriekš apzelētu informāciju, jaunā daļa Delfu tiražētajā ziņā ir šāda - citēsim attiecīgo fragmentu: "Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) vērsies tiesībsargājošajās iestādēs, lai noskaidrotu publikāciju autoru portālā pietiek.com. Belēvičs nevēlējās atklāt, kurā tieši iestādē viņš ir vērsies pret pietiek.com.
"Es esmu vērsies attiecīgajās kompetentajās iestādēs nolūkā noskaidrot, kas ir anonīmo publikāciju [portālā pietiek.com] autors. Šīs publikācijas ir anonīmas. Vienīgā iespēja noskaidrot autoru ir ar tiesībsargājošo iestāžu palīdzību. Šīs publikācijas ir goda un cieņu aizskarošas un tas ir kriminālpārkāpums. Es gribētu zināt, kurš ir šo publikāciju autors," sacīja ministrs.
Portālā pietiek.com augustā publicēti vairāki raksti bez autora paraksta kuros veselības ministram tiek pārmesti interešu konflikti "saistībā lēmumu pieņemšanu ministra amatā viņa ģimenes biznesa labā".
Veselības ministrijas (VM) komunikācijas nodaļa 12. augustā izsūtīja preses relīzi, kurā norādīts, ka "Baltacon un ABC pharma [domāti divi Belēviču ģimenes uzņēmumi] ir informējusi VM par to, ka ir vērsusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) saistībā ar 11. augustā interneta vietnē pietiek.com publicēto informāciju, jo tā ir nepatiesa".
"Pietiek.com apzināti un sistemātiski ar anonīmu publikāciju palīdzību, grauj manu reputāciju, nolūkā ietekmēt manu kā ministra darbību," preses relīzē pauda Belēvičs."
Ko tātad šajos skaļajos paziņojumos pasaka un ko kautrīgi noklusē veselības ministrs Guntis Belēvičs?
Ministrs nemin nevienu konkrētu publikāciju, kura būtu daļēji vai pavisam lupatās sagrāvusi viņa reputāciju, un arī to ne, kādā tieši veidā minētā reputācija būtu grauta. Ministrs nemin nekādu konkrētu informāciju, kas būtu viņam nodarījusi gauži. Kas īpaši interesanti, ministrs nespēj vai nevēlas minēt arī nevienu pašu nepatiesu faktu, kas būtu minēts šajās Pietiek publikācijās.
Tā vietā Guntis Belēvičs bez kādas kautrēšanās un aplinkiem paziņo - viņš, lūk, vienkārši gribot zināt, kas ir šo publikāciju autors vai autori, un tāpēc arī gribot, lai "attiecīgās kompetentās iestādes" vienkārši tāpat viņam to noskaidrojot. Jo viņam to griboties.
Tiesiskā valstī par šādu gribīga valdības locekļa mērkaķošanos varētu līdzjūtīgi pasmieties, taču ir pietiekami labi zināms, kādā tādā "tiesiskā valstī" mēs dzīvojam.
Nav ne mazāko šaubu, ka ministra-miljonāra stomīšanās par konkrēto "kompetento iestādi", kurā viņš vērsies, faktiski nozīmē tikai vienu - ir izsludināts konkurss par ministra "gribēšanai" atsaucīgāko iestādi vai atsaucīgāko tās darbinieku, kuram, kā jau banānvalstī pienākas, ir izkarināta attiecīga banānbalva.
Diemžēl mums nāksies sarūgtināt kā gribošo ministru, tā potenciālos banāna kārotājus.
Redziet, Belēviča kungs (kaut kas nu jūs par kungu, tāds biedris vien esat palicis, un no tā neglābs nekādas gleznu kolekcijas un desās pārstrādājamo briežu dārzi), nāksies vien jums palikt gribot.
Tieši tāpēc, ka mēs dzīvojam Latvijas valstī, kur tādi kā jūs, banānu vicinot, var atspert ar kāju jebkuras durvis un kur visādi Delfi it gatavi verdziski tvert katru jums līdzīgu radību vārdu, Pietiek nav reģistrēts šai valstī.
Līdz ar to vēlam veiksmes paskaidrot, piemēram, mūsu uzturēšanās zemei Islandei - zemei ar pasaules senāko demokrātiski vēlēto parlamentu -, ar ko jūs esat tik īpašs un vienreizējs kungs un kāpēc jūsu gribēšana ir nekavējoties jāapmierina.
Nez kāpēc šķiet, ka viņu izpratne šai jomā atšķirsies no, piemēram, jūsu biroja vadītājas pretimnākšanas. Drošības policiju ar viņu "tiesiskās" palīdzības lūgumu Pietiek sakarā viņi pērn pasūtīja ratā, kaut arī tai ar gribēšanu viss bija kārtībā. Pamēģiniet nu jūs. Vēlam veiksmes.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
