Pildot Satversmes tiesas lēmumu, tiesnešu algas gandrīz dubultotos
B. Rulle21.11.2010.
Komentāri (5)
Iesaki rakstu: 
Ja Saeima, ņemot vērā tiesnešu iebildumus, neatbalstīs valdības lēmumu par tiesnešu algu iekļaušanu vienotajā valsts pārvaldes atalgojumu sistēmā, viņu algas atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam nākamgad gandrīz dubultosies. Iekļaujoties vienotajā atalgojuma sistēmā tiesnešu algas augs vidēji par 43%. Pietiek publisko Tieslietu ministrijas aprēķinus par tiesnešu atalgojumiem.
Neatkarīgi no tā, vai Saeima atbalstīs valdības lēmumu iekļaut tiesnešu algas vienotajā valsts pārvaldes atalgojuma sistēmā vai tomēr ne, tiesneši visticamāk būs vieni no retajiem, kurus nākamgad uz budžeta izdevumu konsolidācijas fona gaida ievērojams atalgojuma palielinājums.
Kā liecina Tieslietu ministrijas (TM) aprēķini par tiesnešu atalgojumu 2011.gadā un turpmāk, kas ir Pietiek rīcībā, tiesnešu amatalgas sagaida būtisks palielinājums.
Ja parlamentam izdosies vienoties par atbalstu valdības iecerei tiesnešu algas iekļaut vienotajā atalgojuma sistēmā, tiesnešu atalgojums jau nākamā gada sākumā pieaugs vidēji par 43%. Savukārt, ja Saeimā šo valdības lēmumu neatbalstīs un turēsies pie Satversmes tiesas (ST) sprieduma par tiesnešu atalgojumu, tad tiesnešu algas no nākamā gada 1.janvāra gandrīz divkāršosies, pieaugot par vidēji 87%.
Tiesnešu atalgojuma bāze ir rajona tiesu tiesnešu atalgojums, kas ir zemākais līmenis. Tiesnešu atalgojums palielinās atkarībā no tiesu instances. Papildus amatalgai tiesneši par klasi saņem piemaksas, kas svārstās vairāku simtu latu robežās.
Kā liecina TM aprēķini par tiesnešu pašreizējām algām un to, kādas tās būtu, tiesnešus iekļaujot vienotajā atalgojumu sistēmā vai algas nosakot atbilstoši ST spriedumam, atalgojumu atšķirības ir mērāmas pat vairākos simtos.
TM aprēķinus par tiesnešu algām Pietiek publisko pilnībā. No tiem redzams, ka, piemēram, ja pašreiz rajona tiesneša pamatalga (neskaitot piemaksas) veido 808,11 latus „uz papīra”, tad, iekļaujoties vienotajā atalgojuma sistēmā, rajona tiesneša pamatalga bez piemaksām veidos 1157 latus, bet, pamatalgu aprēķinot atbilstoši ST spriedumam, - 1511,10 latus „uz papīra”.
Attiecīgi apgabaltiesas tiesneša atalgojums, kurš pašlaik bez piemaksām ir 969,73 lati „uz papīra”, vienotajā atalgojumu sistēmā veidotu 1388,4 latus, bet atbilstoši ST spriedumam – 1813,32 latus „uz papīra” (maksimālā summa augstākas klases apgabaltiesas tiesnesim - 2447, 98 lati „uz papīra”).
Augstākās tiesas (AT) tiesnešu algas būtu vēl lielākas, bet AT priekšsēdis, ja tiesnešu algas noteiktu atbilstoši ST spriedumam, saņemtu aptuveni 3100 latus, un 2012.gadā alga varētu pieaugt vēl straujāk.
Pieturoties pie ST spriedumā lemtā, augstākās (1.klases) rajona, apgabaltiesas un AT tiesnešu algas jau nākamgad pārsniegtu Valsts prezidenta atalgojumu, svārstoties no 1800 līdz 2600 latiem „uz papīra”. Arī iekļaujoties vienotajā atalgojuma sistēmā, apgabaltiesu priekšsēdētāju un AT tiesnešu atalgojums ar augstākās klases piemaksām būs lielāks nekā Valsts prezidenta atalgojums.
„Uz papīra” bez piemaksām Valsts prezidenta atalgojums veido 1900 latus, oktobrī Valsts prezidents saņēma 2064,35 latus (pirms nodokļiem).
Strīdu par tiesnešu atalgojumu no nākamā gadā radījis ST spriedums par Saeimas 2008.gada beigās pieņemtajiem grozījumiem likumā, kas paredzēja viņu algu „iesaldēšanas” atcelšanu no 2011.gada. Janvārī ST atzina par Satversmei atbilstošu Saeimas noteikto tiesnešu algu samazinājumu, taču ar nosacījumu, ka no 2011.gada 1.janvāra spēku zaudēs normas par tiesnešu algu „iesaldēšanu” un algas rēķinās, piemērojot likumā par tiesu varu noteikto koeficientu. Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, šī ST sprieduma izpilde 2011.gada budžetā prasītu papildus ap 27 miljonus latu.
Pret valdības lēmumu tiesnešu algas iekļaut vienotajā atalgojumu sistēmā iestājušies Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības biedri, kuri medijos izteikuši gatavību savas intereses aizstāvēt ST. Līdzīgu viedokli medijiem paudusi arī Latvijas Tiesnešu biedrības prezidente Iveta Andžāne, atzīstot: ja netiks pildīts ST spriedums, arī pārējie tiesneši noteikti kaut ko darīšot savu interešu aizstāvībai. Andžāne norādījusi arī uz iespēju vērsties starptautiskās institūcijās.
Tikmēr tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (Vienotība) intervijā laikrakstam Diena, atbildot uz jautājumu, vai „ķēķa” skandāls pirms četriem gadiem kā mainījis tiesnešu un advokātu attiecības, izteicies, ka tiesnešu un advokātu ķēķis novērojams aizvien. Štokenbergs intervijā atzinis: „Kad nākas lasīt dīvainus spriedumus vai lēmumus, tad man gluži neviļus rodas aizdomas, vai tā ir vienkārši tiesnešu nekompetence vai tas, par ko mums nācās lasīt pirms gadiem četriem.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
