Iesaki rakstu: 
Izrādās, no Pilsoniskās savienības (PS) pirmdien izslēgtā Ieva Nikoleta Dāboliņa tikai stundu pirms viņai liktenīgās partijas valdes sēdes pati nosūtījusi iesniegumu par izstāšanos no PS.
Tomēr Dāboliņai neesot palicis rūgtums pret partijas biedriem, kuri tā vietā lai ļautu aiziet viņai pašai, pasteigušies ar izslēgšanu. Visticamāk PS „kosmopolītiskā daļa” esot nobijusies no viņas nacionālajiem uzskatiem, tādēļ pretēji Dāboliņas vēlmei aiziet klusi viņu izslēgusi, izplatot publisku paziņojumu par šo lēmumu.
Dāboliņa Pietiek uzsvēra, ka ir atbalstījusi Ģirta Valda Kristovska palikšanu ārlietu ministra amatā (vienlaikus ar Dāboliņu no PS izslēdza Aivaru Sluci, kura sarakste ar Kristovski kompromitēja ministru).
Dāboliņas iekšējā krīze attiecībā pret PS sākusies jau vēlēšanu naktī, kad atsevišķi Vienotības līderi pieļāvuši sadarbību ar Saskaņas centru. „Tā vairs nebija partija, kurā es iestājos,” saka Dāboliņa, atzīstot, ka PS vairs nevarot nošķirt no Vienotības. Tomēr viņa saglabājot cieņu pret PS paliekošajiem nacionāli noskaņotajiem cilvēkiem.
Attēlā: Dāboliņa redzama vidū 2005. gada 15. septembrī, būdama vēl starp Visu Latvijai! dibinātājiem.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.