Iesaki rakstu: 
Kad uzvaras žvingulis iesit galvā, tad bieži gadās tā, ka bramanīgais gavilētājs, gribot citiem savu pārākumu izrādīt, jūtu uzplūdā apskādējas pats. Patlaban šādas nedienas draud Zaļo un zemnieku savienībai, tīkojot izraut vides un pašvaldību ministra portfeli no Nacionālās apvienības rokām.
Protams, būtu dīvaini, ja politiskais spēks, kas dziļi sakņojas vietvarā, neiekārotu tik vērtīgu mantu, kuras nēsātājos turklāt piesaka tiešām cienīgus kandidātus. Taču, pārmērīgi uzstājot, zaļzemniekiem var nākties atklāt, ka taustāmais ieguvums pat daļēji nenosedz zaudējumus, kas nodarīti tik netveramai lietai kā savienības reputācija. Jo visai godīgai publikai, kam nāktos noraudzīties NA pazemošanā, tāda izrīcība šķitīs par traku, pat neraugoties uz skatītāju konkrētajām partejiskajām simpātijām – un ZZS tiks pie badmiru (ne)slavas.
Ja "nacionāļi" tiks dzīti stūrī, viņiem nāksies sāpīgi kost rokā, kas snaikstās pēc partijas sīvi sargātā labuma. Vai ZZS patiks, ka NA publiski tai ieteiks, lai tiktu pie VARAM, veidot valdību ar Saskaņu? Partija izsmēla savas savaldības rezerves, kad mīļā miera labad pirms vēlēšanām izcieta Vienotības bardzību un divu savu ministru apskādēšanu. Nesenā partijas lēnprātīgā padevība pat izbrīnīja gan atbalstītājus, gan pēlējus – it kā tā pati piekristu tam, ka, piemēram, neklājas koalīcijas mazpartnerim Rīgas domes vēlēšanās saņemt vairāk mandātu nekā premjerpartijai un par to pienākas žagari. Tagad arī NA pamatoti jūtas kā vēlēšanu uzvarētāja un nevienam neļaus sevi padarīt par otršķirīgu sabiedroto. Aizrādījumi, ka Romānam Naudiņam nav pielaides un tāpēc VARAM nacionāļiem ir nepaceļama nasta, tik piešauj ugunij petroleju. Ja vajadzēs, tad pat Einārs Cilinskis pāris pēcvēlēšanu gadus bāzīs principus atvilktnē un marta vidū atradīsies neatliekamā komandējumā Briselē.
Patlaban neviens neapstrīd zaļzemnieku pretenzijas uz lielāku ietekmi topošajā valdībā, pat dominēšanu – jo savienība vēlēšanās ir guvusi pārliecinošus, "tīrus" panākumus, pieredzējusī deputātu komanda papildināta ar vienu otru vērtīgu jaunpienācēju. ZZS ir visas iespējas jaunajā koalīcijā būt gan "pirmajai vijolei", gan tās "stabilitātes garantam" un "saiknei ar tautu", gan vēl kaut kam citam. Kāpēc tas viss būtu jāsaķēza viena amata dēļ? Tā zaļzemnieki paši grūž NA brāļoties ar Reģionu apvienību (vai tiešām gribas portfeļus dalīt arī tai?) vai sabloķēties ar vakardienas pāridarītāju Vienotību pret šodienas negausi. ZZS šobrīd nepieciešams vairāk koleģialitātes – kaut vai tikai ārējas!
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
