Iesaki rakstu: 
Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība uzskata, ka saistībā ar traģēdiju Jēkabpilī, vispirms jānoskaidro, vai tā tiešām bija laupīšana, jo pastāv aizdomas, ka policisti patiesībā veica „melnās” inkasācijas pakalpojumus. Arodbiedrība uzskata, ka iekšlietu ministrei jārūpējas, lai negodīgus policistus un likumpārkāpējus atlaistu no darba likumīgi, lai pēc tam viņi ar tiesas spriedumu netikti atjaunoti darbā, nevis jāpārmet arodbiedrībai, ka ar strādājošo aizstāvju atbalstu tiesa atjaunojusi darbā noziedzniekus. Arodbiedrība arī atgādina, ka atbildīgais par Valsts policijas Iekšējās drošības biroju savulaik bija tieši ministres vīrs Raimonds Mūrnieks un problēmas policijā milzušas jau gadiem.
Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (Vienotība) izteikusies, ka Jēkabpils laupīšanā iesaistītos Tukuma policistus brāļus Hristoforidi darbā iekšlietu sistēmā atjaunoja pēc arodbiedrības aktīvas iesaistīšanās. Arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Vienotība) paudis uzskatu, ka par traģēdiju atbildība jāuzņemas arī arodbiedrībai. Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības vadītājs Andrejs Melnalksnis nenoliedz, ka brāļi Hristoforidi ir arodbiedrības biedri un vērsušies pēc palīdzības arodbiedrībā, kad atlaisti no darba. Taču darbā viņus atjaunoja tiesa, nevis arodbiedrība. „Policijā visiem ir juridiskā izglītība, tādēļ nav saprotams, kāpēc policija nespēja negodīgus un ļaunprātīgus policistus atbrīvot no darba likumīgi, lai viņus pēc tam ar tiesas spriedumu neatjaunotu darbā,” saka Melnalksnis. Viņš vairākkārt esot sniedzis ierosinājumus likumu pilnveidošanai, taču ministre nav uzskatījusi par vajadzīgu tajos ieklausīties. „To, ka policijā ir milzu problēmas un tajā ne vienmēr strādā godprātīgi cilvēki, zina visi, un tas bija zināms arī tajā laikā, kad policistu pastrādātos noziegumus izmeklēja Mūrnieces vīrs,” norāda arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Armands Augustāns.
Ministres dzīvesbiedrs Raimonds Mūrnieks līdz 2009.gada septembrim bija VP Iekšējās drošības biroja vadītājs un rotācijas kārtībā nonāca Drošības policijā. Jau toreiz bija zināms, ka ļoti daudzi policisti līdztekus strādā apsardzes firmās un vairumā gadījumu nodarbojas ar inkasāciju. „Mēs jau pašā sākumā teicām, ka nevar īsti saprast, vai tā bija laupīšana vai inkasācija un tikai kļūdas pēc notika šis negadījums. Te ir aizdomas, ka tā patiesībā bija inkasācija, tikai to naudu nedrīkstēja uzrādīt. Tāpēc arī tika nosaukta par laupīšanu, lai gan patiesībā, iespējams, tā bija melnās kases inkasācija,” ir pārliecināts A.Augustāns.
Arodbiedrības līderis atgādina, ka 2009.gadā Drošības policijai tika nosūtīta vēstule, ka Jēkabpilī notiek naudas atmazgāšana. „Tieši caur Fēniksu. Par to Drošības policiju informēja viens no mūsu darbiniekiem,” stāsta A.Augustāns, skaidrojot, ka „netīrā” nauda it kā tiek nospēlēta spēļu automātos, bet pēc tam atdota jau kā legāla naudas atmazgātājiem. Tiesa gan, nekādu pierādījumu šim rūpalam arodbiedrības rīcībā nav. „Tā kā viņiem bija dots uzdevums šo naudu neuzrādīt un Alfas darbiniekiem ir iestrādāts, ka viņi cīnās līdz galam, tādēļ arī notika traģēdija,” ir pārliecināts A.Augustāns.
Iekšlietu darbinieku arodbiedrība atgādina, ka spēļu zāles aplaupa regulāri, tikai parasti vainīgos neatrod. Vairākkārt ir uzbrukts tieši spēļu zāļu inkasatoriem, taču noziedzniekiem vienmēr izdevies aizbēgt. A.Augustāns spriež, ka tā varētu būt sistēma – tiek inscenēta laupīšana, firma naudu var legāli norakstīt kā nolaupītu, bet patiesībā viss notiek ar pašas spēļu zāles firmas un policijas ziņu.
Vislielākās aizdomas arodbiedrībai rada fakts, ka vienības Alfa kaujinieki, kas piedalījās laupīšanā, nebija tai pienācīgi sagatavojušies. „Alfas kaujinieki ar 19 un 17 gadu pieredzi, ja būtu gājuši laupīt, noteikti būtu izstrādājuši atkāpšanās ceļu un no Jēkabpils pazuduši. Viņu trenētības līmenis ir tāds, ka viņi noteikti būtu aizmukuši no Jēkabpils bez problēmām. Jau tas vien, ka viņi iebrauca strupceļā, liecina, ka viņi nebija gatavojušies laupīšanai, bet gan devās inkasācijā,” spriež A.Augustāns, piebilstot, „ja alfistam dod komandu šaut, viņš arī šauj un tikai pēc tam domā, ko ir izdarījis, viņi ir kaujinieki un tam īpaši apmācīti.”
Par netīrām lietām Jēkabpilī A.Augustānam esot arī zināms no tiešiem avotiem. 2005.gadā viņa kursabiedrs Jēkabpilī atklājis nelegālu cigarešu ražotni un lieta nodota Drošības policijai, bet pēc tam šī lieta noklususi. Arodbiedrībai ir aizdomas, ka ar atzīšanos laupīšanā policisti un Alfas kaujinieki piesedz īstos „melnā” biznesa organizatorus, baidoties no viņu atriebības milzu ietekmes dēļ.
Traģiskā bruņotā laupīšana Jēkabpilī notika 25.janvārī, aizdomās par to aizturētas piecas personas, no kurām četri bijuši policisti - divi specvienības Alfa darbinieki Arvo Žagars un Leonīds Koņuhovs, bet vēl divi - Valsts policijas Tukuma iecirkņa darbinieki - brāļi Deniss un Pāvels Hristoforidi. Policistu un laupītāju apšaudē bojā gāja Viesītes policijas iecirkņa vecākais inspektors kapteinis Andris Znotiņš.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
