Postaža Turaidas ielas sākumā kļuvusi par Jūrmalas vizītkarti, uzņēmējam Krūmiņam liek "pastāvēt pie ratiem"
PIETIEK28.03.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jūrmalā, Turaidas ielas sākumā pie Lienes ielas jau ilgāku laiku vērojama pagalam neizskatīga postaža. Šī vieta ir ne tikai sākumpunkts ceļam uz Dzintaru koncertzāli, bet arī viens no pirmajiem skatiem, ko ieraudzīt Jūrmalā, pārbraucot Dzintaru viaduktu, turklāt tai ik dienu vismaz divas reizes garām brauc Valsts prezidents, kā arī prezidenta viesi, ko viņš uzņem savā rezidencē Majoros. Kā izsmiekls par nožēlojamo izskatu teritoriju rotā uzraksts “Šeit būs skaisti”.
Kā noskaidroja Pietiek, šis zemesgabals pieder uzņēmēja Jūlija Krūmiņa ģimenei. Viņš šo zemesgabalu iegādājies vēl tad, kad uz tā atradās māja, kas ir vēstures piemineklis, un apņēmies to restaurēt. Māja pirms restaurēšanas nojaukta, jo no jauna uzcelta tā būtu precīzāka kopija bijušajam namam, nekā, ja to pa gabaliņam mēģinātu restaurēt.
Sazinoties ar Krūmiņu, Pietiek noskaidroja, ka viņam ir lieli plāni attiecībā uz šo teritoriju. Viņš to iedomājies kā Jūrmalas vizītkarti. Paredzēts, ka tur atradīsies gan luksus klases viesnīca, gan no iekšpuses izgaismots milzu dzintars. Lai sāktu teritorijas apbūvi un labiekārtošanu, tiek gaidīts Jūrmalas būvvaldes akcepts, taču šī iestāde ļoti vilcinoties ar būvatļaujas izsniegšanu.
Krūmiņa ģimene bija paredzējusi būvniecības darbus pabeigt līdz šīs vasaras sākumam, taču, ja būvvalde vilcināsies ar būvatļaujas izsniegšanu, to izdosies pabeigt vien vasaras beigās, kad tūrisma sezona būs jau beigusies. “Kopš skandāla ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) Jūrmalā visi baidās veikt kādas darbības attiecībā uz mani un manu ģimeni. Visiem ir bail, ka atkal KNAB saskatīs kaut kādas aizdomīgas darbības,” skaidro Krūmiņš.
Lai gan KNAB ierosinātais pret Krūmiņu process izčākstējis, tomēr fakts, ka viņš aizturēts un turēts ieslodzījumā saistībā ar aizdomām par kukuļdošanu Jūrmalas mēram Gatim Truksnim, liekot ierēdņiem īpaši piesargāties pirms kāda lēmuma pieņemšanas, tieši tādēļ, pēc Krūmiņa domām, arī tik ļoti kavējas būvatļaujas izsniegšana. Viņš saprot arī būvvaldes piesardzību, jo pērn KNAB kriminālprocesa dēļ veselu mēnesi bijis paralizēts Jūrmalas būvvaldes darbs. Krūmiņš ir neizpratnē, kādēļ būvvaldes sēdē var izskatīt tikai piecus jautājumus, tādēļ viņa projekts guļ rindā un izskatīšana paredzēta vien pēc pusgada. Pēc viņa teiktā, nav jau nekāds brīnums, ka viņa projektu neizskata ārpus rindas, jo tad kārtējo reizi radīšoties aizdomas par kukuli.
Krūmiņš apliecina, ka visi dokumenti jau bijuši sagatavoti 2016.gada rudenī, kad vajadzējis sākt nojaukšanas un būvniecības darbus, taču sakarā ar arestu viņš šo projektu atlicis. Tagad visi dokumenti būvvaldē iesniegti 1.martā, un Krūmiņam esot svarīgi, lai tos izskata un iedod būvatļauju jau aprīļa sākumā, nevis tikai mēneša beigās.
Oficiālais nesakārtotā īpašuma īpašnieks Turaidas ielas un Lienes ielas krustojumā ar adresi Turaidas iela 17, pēc Jūrmalas domes sniegtās informācijas, ir apvienots ar Turaidas ielu 19, un tā īpašnieks ir SIA MC Turaida Property.
“Zemesgabalā esošā dzīvojamā ēka nav arhitektūras piemineklis, atbilstoši Teritorijas plānojuma vēsturiskās apbūves izvērtējumam tā ir kultūrvēsturiski vērtīga būve, kas atjaunojama. Tā kā ēka bija sliktā tehniskā stāvoklī un ar 2015.gada 16.aprīļa domes lēmumu Nr.170 tika klasificēta kā vidi degradējoša būve (attiecīgi tika piemērots paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis), tika izstrādāts dzīvojamās ēkas demontāžas projekts ar novietnes maiņu. Vēsturiskās būvdetaļas ir saglabātas un tiks izmantotas atjaunotajā ēkā,” skaidro Jūrmalas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Elita Cepurīte.
Pēc viņas teiktā, nekustamā īpašuma nesakārtotā apkārtne skaidrojama arī ar to, ka projektā tiek veikti arī elektroapgādes sadaļu un kabeļu līniju pārbūves darbi – gan īpašumā Turaidas 17, gan arī Meža prospektā un Turaidas ielā. “Kabeļu tranšeju rakšana tika sākta februāra sākumā, taču, iestājoties salam, kabeļus nevarēja ieguldīt zemās temperatūras dēļ, un darbi uz laiku tika pārtraukti. Par savlaicīgi neveiktajiem darbiem būvobjekta sakārtošanai un rakšanas atļaujas savlaicīgu nepagarināšanu īpašniekam “MC Turaida Property” tika piemērots administratīvais sods un paaugstināts rakšanas darbu samaksas aprēķins. Patlaban komunikāciju izbūves darbu veikšanas termiņš ir pagarināts līdz 30.martam,” norāda domes pārstāve.
Domes sniegtajā skaidrojumā nav ne vārda par to, kādēļ būvvalde neizsniedz būvniecības atļauju, vien norādīts, ka atbilstoši saskaņotajam projektam būvobjekts nododams ekspluatācijā līdz 2026.gada 16.janvārim.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
