Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Regulāras piemaksas pie algas ar identisku pamatojumu mēnesi pēc mēneša. Pat vairāk nekā divarpus tūkstošus eiro lielas prēmijas nevis par konkrētu veikumu, bet vienkārši „atbilstoši darba izpildes novērtēšanas rezultātiem”. Naudas balvas it kā par darbinieka padarīto ar viņa specialitāti pilnīgi nesaistītās jomās. Valsts prezidenta kancelejā, kā rāda līdz šim nepubliskoti finanšu dati, pērn ir sākušies jauni „treknie gadi”. Pietiek šodien publicē pilnu pārskatu par prezidenta kancelejas darbinieku pērn saņemtajām prēmijām, piemaksām un naudas balvām, kā arī par to oficiālo pamatojumu.

Regulāras piemaksas ar īpatniem pamatojumiem

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kancelejā pērn finanšu līdzekļi dāsni tērēti darbinieku atalgošanai arī papildus darba līgumos noteiktajām summām, - šādu secinājumu liek izdarīt pēc oficiāla pieprasījuma prezidenta kancelejas sagatavotais pārskats par 2016. gadā šajā iestādē aprēķinātajām un izmaksātajām prēmijām, naudas balvām un piemaksām.

Kā rāda šis pārskats, pērn ik mēnesi virknei prezidenta kancelejas darbinieku papildus noteiktajai darba algai piešķirtas vērā ņemamas piemaksas – turklāt ne tikai gadījumos, kad bijis jāaizvieto kāds kolēģis, bet arī ar acīmredzami formāli piemeklētu pamatojumu.

Tā, piemēram, kancelejas Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece Linda Puķīte visu gadu ik mēnesi saņēmusi piemaksu, kuras lielums bijis no 220 līdz 730 eiro pirms nodokļu nomaksas. Šī amatpersona katru mēnesi esot īpaši intensīvi „nodrošinājusi tiesisko pamatojumu Rīgas pils Priekšpils aprīkojuma un mēbeļu restaurācijai, jaunu, analogu un reprezentācijas mēbeļu izgatavošanai un iegādei”.

Savukārt Valsts prezidenta ekonomikas padomnieks Andis Jēkabsons piemaksas saņēmis trīs gada pēdējos mēnešus – attiecīgi 683 eiro, 1024 eiro un 878 eiro. Viņš tieši šajos trijos mēnešos īpaši intensīvi un nepārtraukti esot nodarbojies ar „ārējās ekonomiskās sadarbības veicināšanu un investīciju piesaisti, apzinot Latvijas un ārvalstu investorus, izstrādājot iespējamos darbības virzienus potenciālo investīciju piesaistei”.

Naudas balvu un prēmiju lietus

Pagājušā gada oktobrī pār Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem masveidā nolijis arī īsts naudas balvu lietus, - tikai tādu naudas balvu, kuru lielums pārsniedzis tūkstoš eiro, bijis kopumā 34, bet lielākā pārsniegusi 2600 eiro. Taču arī daudzu šo balvu piešķiršanas pamatojums rada neizpratni.

Valsts prezidenta padomniekam Jānim Plepam, kurš oficiāli nodarbojas ar konstitucionālo tiesību jautājumiem, 2241 eiro naudas balva piešķirta par kaut ko pilnīgi citu – par starptautiskas konferences „dalībnieku pieņemšanu Rīgas pilī plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu, sagatavošanu un sekmīgu īstenošanu”.

Savukārt ar „augstāko Latvijas valsts apbalvojumu svinīgo pasniegšanas ceremoniju 2016.gada 4.maijā Melngalvju namā, plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu, sagatavošanu un sekmīgu īstenošanu” īpaši intensīva darba apstākļos esot nodarbojusies... Apžēlošanas dienesta vadītāja Elena Lodočkina, par to arī saņemot 1906 eiro lielu naudas balvu.

Divus mēnešus vēlāk, pagājušā gada decembrī ir pienācis lielais prēmiju izmaksas brīdis. Tikai tādu prēmiju skaits, kuru lielums pārsniedzis 1000 eiro, bijis deviņpadsmit, bet lielākā prēmija bijusi gandrīz 2000 eiro. Tiesa, pamatojums visām bijis pilnīgi identisks - „par darbu 2016.gadā atbilstoši darba izpildes novērtēšanas rezultātiem”.

Uz iespaidīgo četrciparu balvu un prēmiju fona izceļas vienkāršajiem darbarūķiem izmaksātās summas. Leģendārais Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas ugunsdrošības un civilās aizsardzības inspektors Rolands Majors, kurš Rīgas pilī aizvadījis 62 darba gadus, par pagājušā gada veikumu saņēmis 193 eiro prēmiju, bet par darbu pils iekārtošanā un prezidenta rezidences pārcelšanā no Melngalvju nama uz Rīgas pili – 258 eiro naudas balvu.

Salīdzinājumam - Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece administratīvajos jautājumos Ramona Umblija par „Valsts prezidenta atzinības raksta “Cildinājuma raksts” idejas izstrādi un to īstenošanu” vien pagājušā gada oktobrī ir saņēmusi 910 eiro lielu naudas balvu.

Grūtības ar pamatošanu

Vairāku dienu laikā Valsts prezidenta kanceleja, kuru nu jau vada bijušais Latvijas Pasta vadītājs Arnis Salnājs, nespēja vai nevēlējās viest skaidrību par iespaidīgo izmaksu piešķiršanas pamatotību gadījumos, kas LA radīja īpašas aizdomas.

To jautājumu vidū, uz kuriem saistībā ar dāsnajām izmaksām un to pamatojumu nekādas atbildes nespēja sniegt ne tikai A. Salnājs, bet arī prezidenta kancelejas Preses dienests (tā vadītāja Ilze Salna pērn prēmijā un naudas balvā kopā saņēmusi 2990 eiro) un prezidenta preses padomnieks Jānis Siksnis (pērn prēmijā un naudas balvā kopā saņēmis 4431 eiro), bija šādi:

- kā tieši Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece visu gadu katru mēnesi „nodrošināja tiesisko pamatojumu” mēbeļu izgatavošanai un iegādei?

- kā tieši prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks ir veicis „starptautiskas konferences dalībnieku pieņemšanu Rīgas pilī plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu, sagatavošanu un sekmīgu īstenošanu”?

- kādas tieši ārvalstu investīcijas ir piesaistījis prezidenta ekonomikas padomnieks un kā ir iespējams iepazīties ar viņa it kā izstrādātajiem darbības virzieniem?

- kā tieši prezidenta nacionālās drošības padomnieks „nodrošināja Latvijas pārstāvību un dalību NATO Varšavas samitā” – un vai tiešām tieši viņš bija tas, kas organizēja un nodrošināja šo pārstāvību un dalību??

- kādi tieši ir tie „kultūras un sabiedriski valstiska un starptautiska mēroga projekti”, kurus ar īpašu darba intensitāti ir plānojusi un koordinējusi Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniece?

- kā tieši Apžēlošanas dienesta vecākā speciāliste īstenoja augstāko Latvijas valsts apbalvojumu svinīgās pasniegšanas ceremoniju 2016.gada 4.maijā Melngalvju namā – un kāpēc šāds darbs bija uzdots Apžēlošanas dienestam, kuram it kā ir pilnīgi citas funkcijas?

Valsts kontrole pievērsīšot uzmanību

Valsts kontroles pārstāve Zane Ozola pašlaik atturas komentēt konkrētas izmaksas Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem un to pamatojumu, vien norāda, ka vispār likums ļauj „valsts un pašvaldību iestādēs nodarbinātajiem piešķirt naudas balvas, maksāt prēmijas, kā arī maksāt dažādas piemaksas, ievērojot likumā noteiktos nosacījumus un ierobežojumus”.

Taču vienlaikus Valsts kontrole norāda, ka atlīdzības jautājumi ir tās aktuālo revīzijās pārbaudāmo jautājumu lokā: „Informējam, ka šobrīd Valsts kontrole veic saimnieciskā gada pārskata revīziju par valsts iestāžu, tajā skaitā arī Valsts prezidenta kancelejas 2016.gada pārskata sagatavošanas pareizību. Revīzijas ietvaros tiks pievērsta uzmanība arī valsts iestādēs izmaksātajai atlīdzībai.”

Citās institūcijās – vēl „treknāk”?

Valsts prezidenta kanceleja gan ir pagaidām vienīgā valsts iestāde, kas pēc oficiāla informācijas pieprasījuma saņemšanas bez kavēšanās ir atklājusi prēmēto, apbalvoto un piemaksām apveltīto darbinieku sarakstu.

Tikmēr, piemēram, Edgara Rinkēviča vadītā Ārlietu ministrija šādus precīzus datus nodot atklātībai atsakās. Informācijas prasītājam esot visas tiesības ministrijas lēmumu apstrīdēt administratīvajā tiesā, norāda valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs, tā netieši apliecinot neoficiālo informāciju, ka salīdzinājumā ar Ārlietu ministrijas pērnajiem tēriņiem šajā jomā prezidenta kancelejas „treknais gads” vēl ir bijis diezgan liess.

19 prēmijas virs 1000 eiro „par darbu”

Egitai Kazekai, kancelejas vadītāja vietniecei - 1974,23 eiro

Guntim Puķītim, kancelejas vadītājam - 1952,75 eiro

Kristīnei Jaunzemei, Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskajai padomniecei - 1921,05 eiro

Jānim Kažociņam, Valsts prezidenta nacionālās drošības padomniekam, Nacionālās drošības padomes sekretāram - 1869,82 eiro

Maijai Manikai Valsts prezidenta ārlietu padomniecei - 1869,82 eiro

Andim Jēkabsonam, Valsts prezidenta ekonomikas padomniekam - 1869,82 eiro

Jānim Siksnim, Valsts prezidenta preses padomniekam - 1869,82 eiro

Jānim Plepam, Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomniekam - 1636,09 eiro

Mairai Sudrabiņai, Ordeņu kapitula sekretārei - 1467,68 eiro

Ilzei Salnai, Preses dienesta vadītājai - 1426,60 eiro

Lindai Puķītei, Juridiskās nodaļas vadītāja vietniecei - 1346,12 eiro

Jānim Māsiņam, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas informācijas tehnoloģiju galvenajam speciālistam - 1337,22 eiro

Ingai Šteinbrikai - 1302,04 eiro

Renāram Vildem, Valsts prezidenta protokola vadītājam - 1284,10 eiro

Skaidrītei Zarānei, Valsts prezidenta protokola konsultantei - 1133,70 eiro

Ilonai Kancānei, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas vecākai grāmatvedei - 1088,58 eiro

Inesei Kahanovičai, Juridiskās nodaļas juristei - 1067,99 eiro

Ievai Viļumai, Juridiskās nodaļas juristei - 1067,99 eiro

Evitai Brečai, vecākajai ekonomikas konsultantei - 1052,90 eiro

Naudas balvas – pat virs divarpus tūkstošiem eiro

Egitai Kazekai, kancelejas vadītāja vietniecei - 2632,31 eiro

Kristīnei Jaunzemei, Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskajai padomniecei - 2561,40 eiro

Andim Jēkabsonam, Valsts prezidenta ekonomikas padomniekam - 2561,40 eiro

Jānim Kažociņam, Valsts prezidenta nacionālās drošības padomniekam, Nacionālās drošības padomes sekretāram - 2561,40 eiro

Maijai Manikai, Valsts prezidenta ārlietu padomniecei - 2561,40 eiro

Jānim Siksnim, Valsts prezidenta preses padomniekam - 2561,40 eiro

Jānim Plepam, Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomniekam - 2241,23 eiro

Mairai Sudrabiņai, Ordeņu kapitula sekretārei - 2010,52 eiro

Elenai Lodočkinai, Apžēlošanas dienesta vadītājai - 1906,65 eiro

Lindai Puķītei, Juridiskās nodaļas vadītāja vietniecei - 1844,00 eiro

Jānim Mūsiņam, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas informācijas tehnoloģiju galvenajam speciālistam - 1831,81 eiro

Renāram Vildem, Valsts prezidenta protokola vadītājam - 1759,04 eiro

Evitai Brečai, vecākajai ekonomikas konsultantei - 1754,84 eiro

Ingai Steinbrikai, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas galvenajai grāmatvedei - 1736,05 eiro

Ilzei Salnai, Preses dienesta vadītājai - 1563,40 eiro

Ilonai Kancānei, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas vecākajai grāmatvedei -1491,20 eiro

Inesei Kahanovičai, Juridiskās nodaļas juristei - 1423,99 eiro

Ievai Viļumai, Juridiskās nodaļas juristei - 1423,99 eiro

Tomam Kalniņam, Preses dienesta fotogrāfam - 1387,87 eiro

Annai Hrapan-Gromņickai, Preses dienesta tulcei - 1386,42 eiro

Lailai Rutks arī Rutkis, sekretariāta vadītajai - 1338,92 eiro

Vitai Ruksei, Valsts prezidenta protokola konsultantei - 1323,00 eiro

Kristīnei Vilkai, Apžēlošanas dienesta vecākajai speciālistei - 1302,22 eiro

Inetai Zavadskai, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas grāmatvedei - 1268,69 eiro

Guntai Slesarei, Valsts prezidenta ārlietu padomnieces konsultantei - 1250,50 eiro

Anetei Ugainei, Preses dienesta komunikācijas speciālistei - 1243,00 eiro

Skaidrītei Zarānei, Valsts prezidenta protokola konsultantei – 1242,42 eiro

Elvīrai Stepanovai, Preses dienesta komunikācijas speciālistei - 1241,85 eiro

Zigmundam Liniņam, Jūrmalas rezidences pārvaldniekam - 1196,20 eiro

Gatim Bergmanim, Preses dienesta operatoram - 1170,31 eiro

Andai Pečulei, konsultantei plānošanas jautājumos - 1150,00 eiro

Kristīnei Reisai-Dāboliņai, sabiedrisko projektu konsultantei - 1150,00 eiro

Intai Butkus, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas vecākajai lietvedei - 1014,25 eiro

Žannai Trankalei, Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītājas vietniecei - 1002,94 eiro

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...