Prezidenta kungs, prasiet Saeimai pieņemtā Veselības aprūpes finansēšanas likuma otrreizēju caurlūkošanu
Daniels Pavļuts*16.12.2017.
Komentāri (30)
Iesaki rakstu: 
Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Kustība Par! aicina Jūs izmanot savas konstitucionālās tiesības un prasīt Saeimai tikko pieņemtā Veselības aprūpes finansēšanas likuma otrreizēju caurlūkošanu.
Saskaņā ar pieņemto likumu 300 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, kurus likumprojekta autori tā anotācijā ir nosaukuši par „nodokļu nemaksātājiem”, vairs nebūs tiesību uz regulāro veselības aprūpi, ja vien viņi neveiks „apdrošināšanas” iemaksu 5 procentu apmērā no gada minimālās algas.
Milzīgs skaits cilvēku var tikt izslēgti no regulārās veselības aprūpes, un daudziem no viņiem nebūs reālu iespēju „pašapdrošināties” līdzekļu trūkuma dēļ.
Ierobežot veselības aprūpi simstiem tūkstošu cilvēki, lai apkarotu noziegumus (nodokļu nemaksāšanu), nav ne taisnīgi, ne pareizi, ne efektīvi.
Tas ir pretrunā ar Satversmes ievadā iekļauto sociāli atbildīgas valsts virsprincipu. Tas ir pretrunā ar Satversmes 91. pantā noteikto vienlīdzības principu un Satversmes 111. pantu („valsts aizsargā cilvēka veselību”). Un tas būtībā nav savienojams ar Latvijas kā Eiropas Savienības un Eiropas Padomes dalībvalsts pienākumiem paaugstināt cilvēku veselības aizsardzības līmeni. Tie ietverti, cita starpā, Līguma par Eiropas Savienības darbību 9. pantā, Eiropas Pamattiesību hartas 35. pantā un Eiropas Sociālajā hartā.
Mēs aicinām Jūs ieklausīties Latvijas veselības aprūpes, sabiedrības veselības un cilvēktiesību lietpratēju viedokļos, kas norādījuši uz daudzajiem riskiem un pretrunām ar jauno likumu veidotajā „kārtībā”. Dažus no tiem lūdzu skatīt šīs vēstules pielikumā.
Mēs atbalstām pieņemtā likuma pirmajos pantos ietverto apņemšanos paaugstināt veselības aprūpes sabiedriskā finansējuma līmeni, novirzot veselības aprūpei daļu no valsts sociālās apdrošināšanas ieņēmumiem, kas atbilst vienam procentpunktam no valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes, un nodrošināt, ka jau 2020. gadā veselības aprūpes valsts finansējums ir vismaz četri procenti no iekšzemes kopprodukta.
Bet šīs apņemšanās nekādi neattaisno riskus, kurus jaunais likums rada sabiedrības trūcīgākajai, neaizsargātākajai daļai, un veselības aprūpes pārvēršanu par nodokļu iekasēšanas instrumentu.
Veselības aprūpes nepieejamība ir teju pati asākā Latvijas sabiedrības problēma. 300 tūkstošu cilvēku izslēgšana no regulārās veselības aprūpes to tikai vēl krasāk padziļinās.
Valsts prezidenta kungs! Savā uzrunā Latvijas Republikas Saeimai 2016. gada jūnijā Jūs pamatoti teicāt: „Sociālā nevienlīdzība un neticība valsts varai ir tās plaisas, kas apdraud mūsu valsts drošību un nākotni. Šīs plaisas var pielīdzināt tikai ar darbiem.” Mēs aicinām Jūs un Latvijas Republikas Saeimu ar saviem darbiem nevienlīdzības plaisu mazināt, nevis paplašināt.
* Kustības "Par!” vadītājs. Saglabāta vēstules oriģinālrakstība.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
