Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Krievijas uzņēmēja Grigorija Guseļnikova (attēlā) kontrolētā, smagu finansiālu problēmu māktā AS Norvik banka ir atklājusi inovatīvu veidu, kā izmantot Latvijas valsts vēlmi vērsties pret tā sauktajām „čaulas kompānijām”, lai šīs cīņas aizsegā faktiski apzagtu savus klientus – nerezidentus.

Pietiek rīcībā ir nonācis kādas nerezidentu kompānijas Norvik bankā atvērta konta izraksts, no kura redzams, ka šā gada 5. aprīlī banka no sava klienta rēķina patvaļīgi noņēmusi apaļu summu – 10 000 eiro.

Šī summa bankas klientam atņemta ar paskaidrojumu – šī ir „soda nauda par kaitējumu bankas reputācijai gadījumā, ja banka pieņem pozitīvu lēmumu pārtraukt sadarbību ar klientu”.

Tas nozīmē – bez kāda plašāka rakstiska paskaidrojuma klientam Norvik banka ir „aizņēmusies” no tā konta 10 tūkstošus eiro, norādot, ka pēc nezināma laika un atbilstoši nezināmiem kritērijiem tā pieņems lēmumu, vai turpināt ar klientu sadarbību, un, ja sadarbība netiks turpināta, banka šos 10 tūkstošus paturēs sev kā kaitējuma atlīdzību.

Norvik banka aizvadītajā nedēļā nevēlējās atbildēt ne uz vienu no tai uzdotajiem jautājumiem. Kredītiestāde nevēlējās atklāt, cik klientiem šogad ir noteiktas šādas „soda naudas” (pēc Pietiek ziņām – vairākiem simtiem, kas nozīmē vairāku miljonu eiro „peļņu” bankai).

Tāpat Norvik banka neatbildēja uz jautājumu, kāda ir kopējā noteikto soda naudu summa un kāds ir tiesiskais pamatojums šādu soda naudu noteikšanai. Banka arī nevēlējās atklāt konta atvēršanas standartlīguma formu, kurā būtu paredzēta šādu soda naudu noteikšana.

Kā zināms, bankas 2016. gada pārskatā revidenti ir atzinuši, ka „pastāv būtiska nenoteiktība, kas var radīt nozīmīgas šaubas par bankas spēju turpināt darbību”. Šodien atkārtoti publicējam nozīmīgākos fragmentus no neatkarīgā revidenta PricewaterhouseCoopers SIA ziņojuma.

Pamatojums atzinumam ar iebildēm

1)   2015. gada 31. decembrī, pārvērtējot Krievijas rubļos izteikto aktīvu vērtību uz eiro, Grupa un Banka piemēroja RUB/EUR valūtas kursu, kas atšķīrās no piemērojamā gada beigu kursa. Ja Grupa un Banka 2015. gada 31. decembri būtu piemērojusi gada beigu kursu, Grupas pārskata par finanšu stāvokli postenis “Ieguldījumu īpašumi” un Bankas pārskata par finanšu stāvokli postenis “Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi” samazinātos par EUR 4,449 tūkstošiem, Grupas un Bankas pārskata par finanšu stāvokli postenis “Kredīti un debitoru parādi” samazinātos par EUR 3,957 tūkstošiem un postenis “Uzkrātie zaudējumi” palielinātos par EUR 8,406 tūkstošiem 2015. gada 31. decembri. Ari Grupas un Bankas zaudējumi pirms nodokļiem par gadu, kas noslēdzās 2015. gada 31. decembri, un peļņa pirms nodokļiem konsolidētajos un Bankas finanšu pārskatos par gadu, kas noslēdzās 2016. gada 31. decembri, palielinātos par EUR 8,406 tūkstošiem.

2) Grupa un Banka nav atzinusi pietiekamus uzkrājumus kredītu un ieguldījumu īpašumu vērtības samazināšanai 2016. gada 31. decembrī. Tādejādi, konsolidētā un Bankas pārskata par finanšu stāvokli posteņi “Kredīti un debitoru parādi” būtu jāsamazina par attiecīgi EUR 4,663 tūkstošiem un EUR 9,819 tūkstošiem, konsolidētā pārskata par finanšu stāvokli postenis “Ieguldījumu īpašumi” būtu jāsamazina par EUR 5,156 tūkstošiem un konsolidētā un bankas pārskata par finanšu stāvokli postenis “Atliktā nodokļa saistības” ir jāsamazina par EUR 1,473 tūkstošiem 2016. gada 31. decembrī, un Grupas un Bankas peļņa pirms nodokļiem un peļņa pēc nodokļiem ir jāsamazina par EUR 8,346 tūkstošiem gadā, kas noslēdzās 2016. gada 31. decembri.

3)   2015. gada 31. decembri konsolidētā un Bankas pārskata par finanšu stāvokli postenī “Kredīti un debitoru parādi” bija iekļauta ekspozīcija vēja enerģijas sektoram EUR 48,510 tūkstošu apmērā. Mēs nevarējām iegūt pietiekamus atbilstīgus revīzijas pierādījumus attiecībā uz šo ekspozīciju 2015. gada 31. decembri dēļ būtiskas nenoteiktības, kas saistīta ar šo ekspozīciju saistīto uzņēmumu tiesas prāvu iznākumu tajā laikā. Tādēļ mēs nevarējām noteikt, vai būtu nepieciešami kādi labojumi konsolidētā un Bankas pārskata par finanšu stāvokli posteņos “Kredīti un debitoru parādi” un “Uzkrātie zaudējumi” 2015. gada 31. decembri un vērtības samazināšanās zaudējumiem gados, kas noslēdzās 2015. gada 31. decembri un 2016. gada 31. decembri.

4)   2015. gada 31. decembri konsolidētā pārskata par finanšu stāvokli postenī “Ieguldījumu īpašumi” bija iekļauts ieguldījums viesnīcas biznesā Krievijā EUR 20,118 tūkstošu apmērā. 2015. gada 31. decembri Bankas pārskata par finanšu stāvokli postenī “Kredīti un debitoru parādi” bija iekļauts kredīts viesnīcas biznesam Krievijā neto vērtībā EUR 7,208 tūkstoši un postenī “Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi” bija iekļauts ieguldījums viesnīcas biznesā Krievijā EUR 10,425 tūkstošu apmērā. Šī ziņojuma sagatavošanas datumā viesnīca vēl nebija uzsākusi darbību. 2015. gada 31. decembri nebija pieejami uzticami šo aktīvu patiesās vērtības vērtēšanas ziņojumi. Tādēļ mēs nevarējām iegūt pietiekamus atbilstīgus revīzijas pierādījumus par viesnīcu biznesa atgūstamo vērtību 2015. gada 31. decembri. Tādejādi, mēs nevarējām noteikt, kādi labojumi būtu nepieciešami konsolidētā pārskata par finanšu stāvokli posteņos “Ieguldījumu īpašumi” un “Uzkrātie zaudējumi” un Bankas pārskata par finanšu stāvokli posteņos “Kreditori un debitoru parādi”, “Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi” un “Uzkrātie zaudējumi” 2015. gada 31. decembrī. Tādēļ mēs ari nevarējām noteikt, kādi labojumi būtu nepieciešami vērtības samazināšanās zaudējumiem gados, kas noslēdzās 2015. gada 31. decembrī un 2016. gada 31. decembri.

5)   2015. gada 31. decembrī konsolidētā un Bankas pārskata par finanšu stāvokli postenī “Kredīti un debitoru parādi” bija iekļauti kredīti divu darbojošos viesnīcu biznesam Krievijā neto vērtībā EUR 34,506 tūkstoši. Viesnīcas ir ieķīlātas kā nodrošinājums minētajiem kredītiem. 2015. gada 31. decembri nebija pieejami uzticami šo aktīvu patiesās vērtības vērtēšanas ziņojumi. Tādēļ mēs nevarējām iegūt pietiekamus atbilstīgus revīzijas pierādījumus par viesnīcu biznesa atgūstamo vērtību 2015. gada 31. decembri. Tādejādi, mēs nevarējām noteikt vērtības samazinājumu, ja tāds būtu, kas būtu jāatzīst konsolidētā un Bankas pārskata par finanšu stāvokli posteņos “Kredīti un debitoru parādi” un “Uzkrātie izdevumi” 2015. gada 31. decembri, un ietekmi uz konsolidēto un Bankas peļņas un zaudējumu aprēķinu gados, kas noslēdzās 2015. gada 31. decembri un 2016. gada 31. decembri.

Būtiska nenoteiktība attiecība uz darbības turpināšanu

Mēs vēršam uzmanību uz konsolidēto un Bankas finanšu pārskatu 4. pielikuma sadaļu “Darbības turpināšanas apsvērumi”, kurā aprakstīta būtiska nenoteiktība saistībā ar nepieciešamību veiksmīgi īstenot Bankas apstiprināto stratēģiju. Šis apstāklis, kā ari citi 4. pielikumā minētie apstākļi, norāda uz to, ka pastāv būtiska nenoteiktība, kas var radīt nozīmīgas šaubas par Grupas un Bankas spēju turpināt darbību. Mūsu atzinums nav ar iebildi attiecībā uz šo apstākli.

No bankas 2016. gada pārskata: darbības turpināšanas apsvērumi

Vadība ir rūpīgi izvērtējusi apstākļus, kas ietekmē Grupas un Bankas spēju turpināt nepārtrauktu uzņēmējdarbību. Vadība uzskata, ka galvenie riski, kas var būtiski ietekmēt Grupas un Bankas darbību un finanšu stāvokli ir:

- ekspozīcija Krievijas aktīvos, tostarp valūtas risks (skat. 2.pielikumu “Ekspozīcija Krievijas Federācijā” un “Jūtīguma analīze”);

- kāds būs realizētais gala rezultāts no būtiskiem ieguldījumu īpašumiem un kredītiem (skat. 2.pielikumu “Jūtīguma analīze”);

- atbilstība normatīvajām prasībām, tostarp - Bankas kapitāla pietiekamības nodrošināšana (skat. 6. pielikumu un 41.pielikumu “Kapitāla pietiekamība”).

Grupas un Bankas spēja turpināt nepārtrauktu uzņēmējdarbību it būtiski atkarīga no augstākminēto risku sekmīgas vadības. Grupas un Bankas finanšu pārskati ir veidoti uz darbības turpināšanas principa pamata un neiekļauj sevī visas korekcijas, tai skaitā aktīvu un pasīvu summu novērtējumu, kas varētu būt nepieciešams gadījumā, ja darbības turpināšanas pieņēmums nav piemērojams.

Bankas portfeļa likviditātes stresa pārbaudes tiek veiktas kā daļa no regulārām stresa pārbaudēm iekšējā kapitāla pietiekamības novērtējuma procesa (ICAAP) ietvaros. Gan stingru īstermiņa pārbaužu, gan mērenu vidēja termiņa pārbaužu rezultātā ir secināts, ka Banka noguldītāju maksājumu veikšanai spēj likvidēt īstermiņa un vidējā termiņa aktīvus, tādus kā vērtspapīri un diennakts finanšu nodrošinājums. Bankas vadība ir pārliecināta, ka ilgtermiņā papildu aktīvu daļa var tikt likvidēta, veicot kredītu pirmstermiņa atmaksu, iespējams, pat ar diskontu, atkarībā no situācijas tirgū.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Bankas vadība ir secinājusi, ka finanšu pārskatu sagatavošanā ir piemērojams darbības turpināšanas princips. Tomēr joprojām pastāv būtiska nenoteiktība, kas var radīt nozīmīgas šaubas par Bankas spēju turpināt darbību. Tas saistīts ar nepieciešamību veiksmīgi īstenot Bankas apstiprināto stratēģiju, kas savukārt atkarīgs no Bankas spējas samazināt neprofila ekspozīciju, un nodrošināt pietiekošu ienesīgumu no bankas pamatdarbības. Savukārt Bankas pamatdarbības stratēģijas īstenošana ir atkarīga no FKTK uzlikto ierobežojumu atcelšanas.

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...