Prokuratūra liek Drošības policijai atzīt lidostā noklausītos par cietušajiem, norāda uz drošībnieku nelikumībām
L. Lapsa12.11.2014.
Komentāri (28)
Iesaki rakstu: 
Prokuratūra ir iejaukusies Drošības policijas (DP) garumā vilktajā izmeklēšanā par izspiegošanu un noklausīšanos starptautiskajā lidostā Rīga, dodot skaidru norādi gan par to, ka izspiegotie darbinieki ir jāatzīst par cietušajiem, gan par to, ka pierādījumi liecina par lidostas amatpersonu nolaidīgu bezdarbību un par lidostas Drošības departamenta darbinieku iespējami noziedzīgām darbībām
Kā Pietiek vairākkārt informējis, kriminālprocesu pēc Krimināllikuma panta par korespondences, pa telekomunikāciju tīkliem pārraidāmās informācijas un citas informācijas noslēpuma pārkāpšanu DP sāka 2013. gada pašā nogalē. DP arī izmeklē, vai iesaistīto personu rīcībā ir saskatāmas Krimināllikuma panta par valsts amatpersonas bezdarbību sastāva pazīmes.
Aizdomās par nesankcionētu un pretlikumīgu noklausīšanos tiek turēti no amatiem atstādinātie lidostas Drošības departamenta direktors, bēdīgi slavenais Raimonds Lazdiņš (attēlā) un divi viņa padotie - Ints Rubezis un Andris Savko. Savukārt varbūtēji bezdarbīgās amatpersonas, kas nonākušas DP redzeslokā, ir lidostas valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks un valdes loceklis Andis Damlics, kuri abi šonedēļ uzrakstīja atlūgumus.
Iekārta, ko 2011. gadā, kad Mūrnieks un Damlics bija lidostas valdes locekļi, ar valdes akceptu iegādājās Drošības departaments, bija paredzēta analogās un digitālās telefoncentrāles savienošanai. 2013. gada nogalē radās aizdomas, ka tā izmantota lidostas atbildīgu amatpersonu un lidostā darbojošos uzņēmēju telefonsarunu nesankcionētai noklausīšanai. Lidostas valde uz šo aizdomu pamata atstādināja no amata Lazdiņu, Rubezi un Savko. Trijotne par atjaunošanu darbā tiesājas jau vairākus mēnešus, un lidostai šim nolūkam arī nācies iztērēties, algojot advokātu, kam saskaņā ar vidējo stundu likmi jau samaksāti vairāk nekā 90 000 eiro.
Vairākas dīvainības noklaisīšanās lietas izmeklēšanā jau vairākkārt likušas uzdot jautājumu, vai DP "nepiespēlē" Lazdiņam un citiem nelikumīgajā noklausīšanā aizdomās turētajiem. Piemēram, jūlijā Pietiek rakstīja, ka DP atteikusi atzīt par cietušajiem astoņas personas (visi - augsti stāvošas lidostas amatpersonas), kas, iespējams, tikušas nesankcionēti noklausītas lidostā Rīga. Tāpat nevienam no skandalozajiem drošībniekiem, kas drīz jau gadu būs atstādināti no darba saistībā ar aizdomām par nelikumīgu noklausīšanos, vēl aizvien nav atņemta pielaide valsts noslēpumu saturošai informācijai.
Sākotnēji arī prokuratūra aprobežojās ar konstatāciju, ka "kriminālprocesā notiek izmeklēšana, lai noskaidrotu, vai ir noticis noziedzīgs nodarījums. Kad tiks konstatēts, ka ir noticis noziedzīgs nodarījums un personām ar noziedzīgu rīcību radīts kaitējums, procesa virzītājam būs pamats izpildīt KPL 96.p. prasības un informēt personas par tās tiesībām būt atzītām ar cietušajiem", līdz ar ko procesa virzītājam neesot pamata kādu atzīt par cietušo.
Nu Rīgas rajona prokuratūra, atkārtoti izskatot šo lietu, secinājusi, ka aina tomēr ir citāda. "Izmeklēšanas gaitā ir konstatēti fakti un iegūti papildus pierādījumi, kas dod pamatu" izspiegoto atzīšanai par cietušajiem, jo "izmeklēšanas laikā iegūtie pierādījumi liecina par VAS Starptautiskā lidostas „Rīga" amatpersonu nolaidīgo bezdarbību un par Drošības departamenta darbinieku iespējami noziedzīgām darbībām, kuras rezultātā lidostas darbiniekiem radīts tiesību aizskārums".
Vēl vairāk: prokuratūra Drošības policijas vecākajam inspektoram Iļjam Boronovskim, kurš izmeklēšanu šajā lietā, kur iesaistītas arī Drošības policijas intereses, jau novilcis gandrīz gada garumā, ir devusi norādījumu - nekavējoties atzīt izspiegotos lidostas darbiniekus par cietušajiem kriminālprocesā.
Drošības policija saistībā ar šo prokuratūras lēmumu pagaidām nekādus komentārus nav vēlējusies sniegt.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
