Prokuratūra: tas, ka tiesa prokurori atzīst par nekompetentu, vēl neko nenozīmē: galvenais, lai nav nolaidības vai tīša likumpārkāpuma
PIETIEK19.02.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tas, ka tiesa prokurori un viņas rīcību konkrēta kriminālprocesa ietvaros ir atzinusi par faktiski nekompetentu vai neobjektīvu, vēl neko nenozīmē, turklāt galvenais, lai prokurore tīši nepārkāptu likumu vai nebūtu nolaidīga, - šādu oficiālu Rīgas tiesas apgabala prokuratūras skaidrojumu Pietiek ir saņēmis saistībā ar Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu, ar kuru noraidīts prokurores Līgas Ozoliņas (iepriekš Sudakovas) ierosinājums vienkārši tāpat, bez tiesas sprieduma atdot strīdīgo Vecrīgas viesnīcu vienai no strīdā iesaistītajām pusēm.
Pietiek jau iepriekš aprakstījis, kā prokurore Ozoliņa (attēlā) Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesai bija ieteikusi strīdīgo viesnīcu Rīgā, Kaļķu ielā 3 atdot nevis kādai "nepiederošai" personai, bet gan sava vīra kompanjonu nozīmīgam klientam.
Taču, kā rāda tiesas lēmums, kas datēts ar pagājušā gada 12. decembri un ko Pietiek jau ir publiskojis, tā prokurores ierosinājumu bija uzskatījusi par nepamatotu un līdz ar to noraidījusi.
Turklāt tiesas lēmums vairākās sadaļās bija atklāti neglaimojošs prokuratūras pārstāvei un pat atklāti norādīja uz prokurores Ozoliņas nekompetenci vai neobjektivitāti.
Tiesas ieskatā prokurore Ozoliņa bija „formāli norādījusi uz noziedzīgā nodarījuma raksturu un noziedzīga nodarījuma izdarīšanas apstākļiem, nemotivējot, kāds tad ir šis raksturs un izdarīšanas apstākļi un kāpēc tieši šajā lietā tie liedz lietu nodot tiesai saprātīgā termiņā”.
Vidzemes priekšpilsētas tiesa lēmumā arī bija minējusi, ka prokurorei, „lai izdalītu procesu par noziedzīgi iegūtu mantu, savs lēmums ir jāmotivē ar konkrētiem apstākļiem, kas pierāda, ka valstu starptautiskā sadarbība kavē lietas nodošanu tiesai saprātīgā termiņā”, bet tas nav izdarīts.
Tāpat tiesa bija secinājusi, ka „procesa virzītāja lēmumā, motivējot, kāpēc tiek izdalīts process par noziedzīgi iegūtu mantu, nepamatoti atsaucas uz Kriminālprocesā likuma 389.pantu, ka jāievēro personu tiesību ierobežošanas termiņš pirmstiesas procesā uz arestēto mantu”.
Savukārt attiecībā uz lēmumā norādīto prokurores Ozoliņas apgalvojumu attiecībā uz uzņēmumu kapitāldaļu izkrāpšanu tiesa bija kritiski secinājusi, ka „šāds apgalvojums ir tikai un vienīgi procesa virzītājas pieņēmums”.
Nu Pietiek ir saņēmis oficiālu Rīgas tiesas apgabala prokuratūras skaidrojumu, kurā būtībā norādīts – tas, ka tiesa norāda uz prokurores nekompetenci, neko nenozīmē, jo prokurore attiecīgo tiesas lēmumu ir noprotestējusi, turklāt prokurore neesot rīkojusies ne tīši nelikumīgi, ne nolaidīgi. Publicējam šo prokuratūras skaidrojumu pilnībā:
„Kriminālprocesa likuma 355.panta pirmā daļa nosaka, ka manta ir atzīstama par noziedzīgi iegūtu, ja personas īpašumā vai valdījumā tā tieši vai netieši nonākusi noziedzīga nodarījuma rezultātā.
Savukārt Kriminālprocesa likuma 356.panta otrās daļas 1.punkts paredz, ka pirmstiesas kriminālprocesa laikā mantu par noziedzīgi iegūtu var atzīt ar rajona (pilsētas) tiesas lēmumu šā likuma 59.nodaļā noteiktajā kārtībā, ja procesa virzītājam ir pietiekami pierādījumi, kas nerada šaubas par mantas noziedzīgo izcelsmi vai mantas saistību ar noziedzīgu nodarījumu.
Kriminālprocesa likuma 626.pants nosaka, ka procesa virzītājam ir tiesības pirmstiesas kriminālprocesā radušos mantisko jautājumu savlaicīgas atrisināšanas un procesa ekonomijas interesēs izdalīt no krimināllietas materiālus par noziedzīgi iegūtu mantu un uzsākt procesu, ja pierādījumu kopums dod pamatu uzskatīt, ka mantai, kura izņemta vai kurai uzlikts arests, ir noziedzīga izcelsme vai saistība ar noziedzīgu nodarījumu un objektīvu iemeslu dēļ krimināllietas nodošana tiesai tuvākajā laikā (saprātīgā laika periodā) nav iespējama vai tas var radīt būtiskus neattaisnotus izdevumus.
Konstatējot minēto tiesību normu atbilstību kriminālprocesā Nr. 11518005713 noskaidrotajiem apstākļiem, prokurore L.Sudakova 2016.gada 21.janvārī, izdalot no krimināllietas Nr. 11518005713 materiālus, uzsāka procesu par noziedzīgi iegūtu mantu, kas nodots izlemšanai Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai ar lūgumu arestēto mantu - nekustamo īpašumu Rīgā, Kaļķu ielā 3A un SIA “Garden Palace” kapitāldaļas - atzīt par noziedzīgi iegūtu mantu un atdot pēc piederības īpašniekam Uzbekistānas Republikas pilsonim Elioram Junusovam.
Ar 2016.gada 12.decembra Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu process par noziedzīgi iegūtu mantu, kas izdalīts no krimināllietas Nr. 11518005713, tika izbeigts.
2017.gada 2.janvārī prokurore L.Ozoliņa (uzvārds pirms tā maiņas - Sudakova) iesniedza protestu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016.gada 12.decembra lēmumu, ar kuru izbeigts process par noziedzīgi iegūtu mantu. Tādējādi minētais tiesas lēmums nav stājies likumīgā spēkā.
Informēju, ka prokurores L.Ozoliņas procesuālais lēmums, uzsākot procesu par noziedzīgi iegūtu mantu un nododot to izlemšanai Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, atbilst Kriminālprocesa likuma prasībām, līdz ar to atzīstams par likumīgu.
Bez tam saskaņā ar Prokuratūras likuma 5.panta pirmo daļu prokurors lēmumus pieņem patstāvīgi un vienpersoniski, pamatojoties uz savu pārliecību un likumiem. Prokurore L.Ozoliņa, izvērtējot kriminālprocesa Nr. 11518005713 materiālus, atzina šāda lēmuma pieņemšanu par lietderīgu un pamatotu, un rīkojās likumā noteiktajā kārtībā.
Prokuratūras likuma 43.panta otrā daļa nosaka, ka procesuālo lēmumu atcelšana vai attaisnojoša sprieduma taisīšana pati par sevi nevar būt par pamatu prokurora disciplinārajai atbildībai, ja vien prokurors nav pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību, kura izraisījusi būtiskas sekas. Prokurores L.Ozoliņas rīcībā nedz tīšs likuma pārkāpums, nedz nolaidība nav konstatēta.
Tāpat informēju, ka spēkā ir stājies Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurora 2016.gada 11.februāra lēmums par atteikšanos noraidīt prokuroru - procesa virzītāju. Šis lēmums tika pieņemts, izskatot apsūdzētās personas aizstāvja noraidījuma pieteikumu procesa virzītājai prokurorei L.Sudakovai, ko pieteicējs cita starpā pamatoja ar prokurores laulātā koleģiālajām attiecībām ar Rīgas pastāvīgās šķīrējtiesas šķīrējtiesnešiem, kā arī ar pieteicēja ieskatā pretlikumīgo prokurores 2016.gada 21.janvārī pieņemto lēmumu par procesa uzsākšanu par noziedzīgi iegūtu mantu un materiālu par noziedzīgi iegūtu mantu nodošanu izlemšanai tiesai.
Šai atbildei ir informatīvs raksturs.”
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
