Iesaki rakstu: 
Interneta duļķainie viļņi atnesuši jaunu cilvēku sašutumu par vakcinācijas avīzi nezciktursimttūkstošu tirāžā, kas nāca pa virsu vakcinācijas biroja algu fondiņam 0,6 miljoniņu apjomā un kolorītai ainiņai ar vakcīnu neizvadāšanu (jo ne izvadāšanai, ne pašai vakcinēšanai, ne vakcīnu iepirkumam ar biroju nav ne mazākā sakara, kā izrādījās).
Kūdītājiem izdevās savākt padsmit tūkstošu politiski bezatbildīgu personu parakstus par ūberbiroja likvidēšanu, un ministrs Pavļuts acīmredzamā vājuma brīdī biroju iekuļčināja kaut kur dziļāk valsts pārvaldes koridoros, tiesa, lielās algas varonīgi pārdēvējot par piemaksām.
Mums, provinces pensionāriem, visa šī māžošanās šķiet lieka. Mēs esam auguši padomju pasaku filmas “Prēmija” (“Ļenfiļm”, 1974) apstaroti, bet vecākiem mūsu biedriem virtuves plauktā goda vietā bija “Grāmata par garšīgu un veselīgu uzturu” (LVI, 1953), kas sākās ar ievadu “Pretim pārpilnībai”.
Abi šie avoti skaidri redzami pašreizējā Veselības ministrijas cīņā ar ārējo un iekšējo ienaidnieku; šeit paskaidrošu jaunākai paaudzei, kā šodien tiek izmantota sen pārbaudītā komunikācijas metode.
Bija grāmata par veselīgu pārtiku, un vēlākos gados bija pat elektropreču reklāmas uz žurnāla “Liesma” pēdējā vāka, tikai pašas pārtikas nebija. Un bieži vien reklāmā attēlotā prece nemaz līdz sērijas ražošanai nenonāca.
Tas pats šodien: TV seriālus pārtrauc reklāma (par dažsimttūkstošiem iepirktās kampaņas ietvaros), kas aicina seniorus potēties, lai arī pašu pošu nav un tik drīz nebūs. Ikurāt kā ar garšīgo un veselīgo uzturu: rakstīts ir, bet ēst nav ko. Vai kā vēlākos gados ar varoņreportāžām par krietnajām ražām un izslaukumiem, kas TV ir, bet dzīvē – tutū!
Mēs šo pazīstam, b. Pavļut, mēs tur esam bijuši, mums šī komunikācijas forma ir pazīstama un pieņemama. Un drukājiet to avīzi droši! Tikai ļaunprātīgi mēlneši var apgalvot, ka par ministrijas naudu drukātais produkts ieradīsies mūsu pastkastītēs kādas nedēļas pirms vēlēšanām, lai konkurētu ar citām, jau par partiju naudu drukātām lapelēm. Tā taču ir tīrā sagadīšanās, un mēs kategoriski noraidām šādas insinuācijas!
Tas pats par ražošanā palaisto kampaņu par vasaras gaidīšanu: kampaņa būs, TV un internetos būs, bet ne pie draugiem, ne pa krodziņiem vazāties nedrīkstēs. Un pareizi! Svarīgi, lai ir skaista dzīve TV un vakcinācijas avīzē, bet reāli… nu nav tik svarīgi. Mēs taču saprotam.
Par plānu izpildi – filmas “Prēmija” sižets vienā teikumā: prēmija izmaksāta par plāna izpildi, bet pats plāns kaut kad iepriekš bez kāda pamata samazināts, apzinīgie darbaļaudis no šādas negodīgas prēmijas atsakās. Lai paliek tās pasakas, šoreiz par metodiku – reālu plānu samazināt un tad raportēt par samazinātā plāna varonīgu izpildi.
Tieši tas, ar ko veiksmīgi nodarbojas b. Pavļuts: vai ik dienu viņš ziņo par desmitkārt samazinātā plāna izpildi, un sajūsminātu atparistu klaķieru branža to bazūnē tālāk. Ikurāt kā pēc Aleksandra Geļmana scenārija, “Ļenfiļm” labākajās tradīcijās.
Tiesa, ar šo “koriģēto” plānu pat ar pirmo poti mūsu valsts iedzīvotājus sapotēt vairs nevar pagūt pat līdz gada beigām, un otro mums dos tad, kad citviet pasaulē jau potēs pret nākamā gada sērgu.
Mums arī šis nav nekas jauns: ASV astronauti 1969. gadā izkāpa uz Mēness, bet PSRS 1969. gadā uzcēla pirmo tualetes papīra ražošanas rūpnīcu.
Veselības ministrija arī atjaunojusi pārbaudīto partijas un ražošanas aktīva sapulču formu, ko tagad sauc par neformālām darba grupām: sanāk, pamuld, neko neparaksta un beigās nevienam ne par ko nav jāatbild. Arī šo mēs pazīstam.
Pareizu ceļu ejat, b. Pavļut! Un, tā kā sapotēties esat paguvis vēl pirms Raimonda Paula un citiem mazāk vērtīgiem subjektiem, varam būt droši, ka nekas netraucēs jums turpināt šo plānveida kampaņošanu un līdzekļu apgūšanu. Urrā, biedri, urrrā!
Pārpublicēts no aprinkis.lv
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.