Publicējam pēc Vējoņa pasūtījuma sagatavotos lēmumus par piemaksu un prēmiju slēpšanu

Par informācijas pieprasījumu

Valsts prezidenta kanceleja (turpmāk - Kanceleja) 2017.gada 3.jūlijā ir saņēmusi Jūsu 2017.gada 26.jūnija informācijas pieprasījumu, kurā, pamatojoties uz Informācijas atklātības likumu, lūdzat informēt par katru no Kancelejas darbiniekiem, kam laika posmā no 2017.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 31.maijam ir pārskatīts noteiktā mēneša atalgojuma apmērs un pieņemts lēmums par jaunu mēneša atalgojuma apmēru.

Pieprasīto informāciju Jūs lūdzat sagrupēt, attiecīgi norādot darbinieka vārdu un uzvārdu, ieņemamo amatu, iepriekšējā mēneša atalgojuma lielumu un no jauna noteiktā mēneša atalgojuma lielumu, nepieciešamību pārskatīt mēneša atalgojumu, kā arī personu, kas pieņēmusi lēmumu par jaunu mēneša atalgojuma apmēru. Atbildot uz Jūsu informācijas pieprasījumu, informējam par tālāk minēto.

1. Atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk - Atlīdzības likums) 3.panta pirmajai daļai darbinieku atlīdzību veido darba samaksa, sociālās garantijas un atvaļinājumi. Darba samaksa ir mēnešalga, piemaksas, prēmijas un naudas balvas. Darba alga jeb mēnešalga ir galvenais darba samaksas elements, kas izmaksājams regulāri. Savukārt piemaksas, prēmijas un naudas balvas ir darba samaksas sastāvdaļas, ko izmaksā, iestājoties normatīvajos aktos noteiktiem īpašiem apstākļiem.

Ievērojot Atlīdzības likumā lietoto terminoloģiju, Kanceleja, sniedzot Jums atbildi, pieņem, ka Jūsu 2017.gada 26.jūnija informācijas pieprasījums ir par Kancelejas darbinieku mēnešalgu apmēru.

2. Informējam, ka Kanceleja jau 2016.gada sākumā agrīnā 2017.gada budžeta projekta izstrādes posmā sniedza priekšlikumus valdībai par personāla politikas uzlabošanu Kancelejā, kas paredzēja turpmākajos gados palielināt izdevumus atlīdzībai.

Kanceleja ir pastāvīga institūcija, kas kārto ar Valsts prezidenta darbību saistītās lietas un pārzina Valsts prezidenta lietvedību. Lai nodrošinātu Valsts prezidenta atbalsta funkcijas, Kancelejai nepieciešams augsti kvalificēts un profesionāls personāls. Savukārt šāda personāla noturēšanai un piesaistei nepieciešams konkurētspējīgs atalgojums.

Apkopojot informāciju par atalgojuma un nodarbināto skaita izmaiņām vidēji valsts pārvaldē un Kancelejā 2015.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu, tika konstatēts, ka mēneša vidējā darba samaksa valsts pārvaldē no 2008.gada līdz 2015.gadam ir pieaugusi par 21,8 %, bet Kancelejā 2015.gadā mēneša vidējā darba samaksa bija par 8 % zemāka nekā 2008.gadā, pie situācijas, ka vidējais nodarbināto skaits šajā periodā Kancelejā tāpat kā valsts pārvaldē tika samazināts par aptuveni 27 %.

Lai izlīdzinātu Kancelejas atalgojumu atbilstoši valsts pārvaldes vidējam darba samaksas līmenim un nodrošinātu konkurētspējīgu atalgojumu, tika lūgts papildu finansējums atlīdzībai un šis lūgums tika atbalstīts, Saeimā 2016.gada nogalē pieņemot likumu “Par valsts budžetu 2017.gadam” un likumu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam”.

Lai pilnveidotu Kancelejas darba organizāciju un uzlabotu darba efektivitāti, Kancelejā ir veiktas strukturālas izmaiņas, pārskatīti darbinieku amatu apraksti, un darbinieku mēnešalgas. Atbilstoši Atlīdzības likuma 4.panta ceturtajai daļai Kancelejas amatpersonu un darbinieku mēnešalgu apmērs noteikts, ņemot vērā amata vērtību (atbildības līmeni un sarežģītību), darbinieku individuālās kvalifikācijas un prasmju novērtējumu, kā arī tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu un darbinieku līdzīgas atbildības un sarežģītības amatiem, ja tādi ir, noteiktās mēnešalgas.

3. Saskaņā ar Atlīdzības likuma 3.panta devīto daļu valsts vai pašvaldības institūcija tās mājaslapā internētā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā publisko informāciju par amatpersonu (darbinieku), izņemot šā likuma 9. un 10.pantā minētās amatpersonas (darbiniekus), atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām. Plašāku informāciju par amatpersonas (darbinieka), kā arī šā likuma 9. un 10.pantā minēto amatpersonu (darbinieku) atlīdzību sniedz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā. Ministru kabineta noteikumos Nr.225 “Kārtība, kādā tiek publiskota informācija par amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām” (turpmāk - MK noteikumi Nr.225) ir noteikta kārtība, kādā publisko attiecīgās institūcijas tīmekļvietnē informāciju par amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām.

Atbilstoši MK noteikumu Nr.225 4.punktā noteiktajam Valsts kontrole, Kanceleja, Saeima, Latvijas Banka, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kapitālsabiedrība, biedrība un nodibinājums, kā arī ostas pārvalde tīmekļvietnē publisko informāciju par attiecīgās institūcijas amatpersonu (darbinieku) mēnešalgas apmēru sadalījumā pa amatu grupām (amati, kuros veicamajiem pienākumiem ir līdzīga atbildība un sarežģītība un kuriem atbilstoši pamatfunkcijai ir līdzīgi darba uzdevumi un pamatpienākumi) atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam vai atbilstoši institūcijas noteiktajam amatu vērtējumam un iedalījumam amatu grupās.

Atbilstoši Atlīdzības likumā un MK noteikumos Nr.225 noteiktajam Kancelejas tīmekļvietnē ir publiskota informācija par amatpersonu un darbinieku darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām. Minētā informācija Jums ir publiski pieejama.

4. Jūsu iesniegums satur informācijas pieprasījumu, kas atbilstoši MK noteikumu Nr.225 4.punktā noteiktajam nav publiski pieejama. Atbilstoši Atlīdzības likuma 3.panta devītajā daļā noteiktajam, šādas ziņas ir sniedzamas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā.

Atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma 2.panta 3.punktam personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu. Par personas aizsargājamiem datiem atzīstami personas vārds, uzvārds, personas kods, informācija par personas visu veidu darbībām, piemēram, saistībā ar darba attiecībām vai personas ekonomisko vai sociālo uzvedību, atvaļinājums, slimības lapas u.c. (skat. arī Augstākās tiesas

2016. gada 29.septembra lēmuma lietā Nr.SKK-190/2016 5.lapu). Savukārt atbilstoši minētā likuma 2.panta 4.punktam personas datu apstrāde ir jebkuras ar personas datiem veiktas darbības, ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu un izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu.

Latvijas Republikas Satversmes 96.pants garantē ikvienam tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību. Tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ietver personas tiesības uz jebkādu savu datu aizsardzību (skat. Augstākās tiesas 2015.gada 26.marta sprieduma lietā Nr.SKA-383/2015 9.punktu).

Informācijas atklātības likuma 8.pantā noteikts, ka informācija par fiziskās personas privāto dzīvi tiek aizsargāta ar likumu un atbilstoši minētā likuma 5.panta otrās daļas 4.punktam informācija par fiziskās personas privāto dzīvi ir ierobežotas pieejamības informācija.

Ievērojot minēto secināms, ka Jūsu iesniegums ietver ierobežotas pieejamības informācijas - fizisko personas datu apstrādes pieprasījumu, un to izskatot jāņem vērā Fizisko personu datu aizsardzības likumā ietvertais regulējums un atbilstoši tam jāpiemēro Informācijas atklātības likuma normas, kas noteic informācijai par fiziskās personas dzīvi ierobežotas pieejamības informācijas statusu un paredz īpašas prasības tās izsniegšanai (skat. Augstākās tiesas 2015.gada 26.marta sprieduma lietā Nr.SKA-383/2015 10.punktu).

5. Augstākās tiesas judikatūrā atzīts, ka personas datu apstrāde ir pieļaujama, ja tā ir pamatota ar kādu no Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.pantā noteiktajiem pamatiem un atbilst datu apstrādes kvalitātes prasībām, tostarp ir tiesiska un godprātīga, tiek veikta atbilstoši paredzētajam mērķim un nepārsniedz šā mērķa sasniegšanai nepieciešamo apjomu (skat. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2016.gada 8.aprīļa sprieduma lietā SKA -15/2016 7.punktu).

Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.pantu personas datu apstrāde ir atļauta tikai tad, ja likumā nav noteikts citādi un ja ir vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) ir datu subjekta piekrišana;

2) datu apstrāde izriet no datu subjekta līgumsaistībām vai, ievērojot datu subjekta lūgumu, datu apstrāde nepieciešama, lai noslēgtu attiecīgu līgumu;

3) datu apstrāde nepieciešama pārzinim likumā noteikto pienākumu veikšanai;

4) datu apstrāde nepieciešama, lai aizsargātu datu subjekta vitāli svarīgas intereses, tajā skaitā dzīvību un veselību;

5) datu apstrāde nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības interešu ievērošanu vai realizētu publiskās varas uzdevumus, kuru veikšanai personas dati ir nodoti pārzinim vai pārraidīti trešajai personai;

6) datu apstrāde ir nepieciešama, lai, ievērojot datu subjekta pamattiesības un brīvības, realizētu pārziņa vai tās trešās personas likumiskās intereses, kurai personas dati atklāti.

Savā informācijas pieprasījumā esat norādījis, ka informācija par katru no Kancelejas darbiniekiem, kam laika posmā no 2017.gada 1.janvāra līdz

2017. gada 31.maijam ir pārskatīta mēnešalga un pieņemts lēmums par jaunu mēnešalgu, Jums ir nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus.

Lai gan tiesību normas neizvirza konkrētas prasības iesnieguma vai informācijas pieprasījuma mērķim un pamatojumam, tomēr pamatojumam un mērķim jāsniedz ticams priekšstats par informācijas nepieciešamību un izmantošanas veidu. No informācijas pieprasījuma pamatojuma nav skaidrs, kā Jūs plānojat nodrošināt labas pārvaldības principus un veicināt tiesiskumu valsts pārvaldē, un kāda loma šo mērķu īstenošanā papildus publiski pieejamai informācijai, ir konkrētu fizisko personu datiem. Līdz ar to nav skaidrs, kādam mērķim un kādā veidā plānojat informāciju izmantot, un vai tā tiks izmantota, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus.

6. Jūsu informācijas pieprasījums saistīts ar Latvijas Republikas Satversmes 100.pantā garantēto tiesību brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju īstenošanu. Tiesības uz vārda brīvību īstenojamas, ievērojot Latvijas Republikas Satversmes 96.pantā noteiktās ikvienas personas pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Neviena no minētajām pamattiesībām nav absolūta, tās vērtējamas kopsakarā ar funkciju, ko tās sabiedrībā pilda, un līdzsvarojamas ar citām pamattiesībām.

Izvērtējot iespēju Jums turpmāk nodot Kancelejas darbinieku personas datus, Kanceleja vērtē apstākli, ka atbilstoši Jūsu iepriekš veiktajiem informācijas pieprasījumiem Kanceleja Jums ir ilgstoši izsniegusi visu Jūsu pieprasīto informāciju. Kanceleja Jums sadalījumā pa mēnešiem ir izsniegusi informāciju par katru Kancelejas amatpersonai un darbiniekam piešķirto prēmiju, piemaksu vai naudas balvu, norādot konkrētās amatpersonas un darbinieka vārdu, uzvārdu, atlīdzības apmēru un atlīdzības piešķiršanas pamatojumu laikposmā no 2016.gada janvāra līdz 2017.gada maijam.

Jūs saņemtos Kancelejas amatpersonu un darbinieku personas datus esat sistemātiski apkopojis un apstrādājis, publicējot tos internēta vietnē “pietiek.com”, kā arī nodevis trešajām personām publicēšanai. Jūsu publiskotā informācija nav neitrāla, ir sagrozīta un maldinoša. Jūsu publikācijās norādītas Kancelejas konkrētas amatpersonas un darbinieki, tostarp apšaubīts to darbs un darba rezultāti. Publikāciju rezultātā daudzu Kancelejas darbinieku vārdi pirmo reizi izskanējuši publiski, turklāt galvenokārt negatīvā gaismā, pamatojoties uz vienas personas - personas datu pieprasītāja - vērtējumu.

Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pants aizsargā ne tikai uzskatu brīvību un tiesības saņemt un izplatīt informāciju, bet arī izvirza prasības formai un saturam, kādā informācija tiek izplatīta (sal. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1991.gada 21.maija spriedums lietā Oberschlickv. Austria (no. 1)).

7. Tāpat būtiski ir nošķirt datu apstrādi, kas atrodas publiski pieejamos avotos un avotos, kas nav publiski pieejami. Informācija par attiecīgās personas privāto dzīvi, kas iegūta no avotiem, kas nav publiski pieejami, turpmāk būs zināma par apstrādi atbildīgajai personai un attiecīgajā gadījumā trešajām personām, kurām dati tiek atklāti. Sis ir būtisks attiecīgās personas tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību pārkāpums, ņemot vērā to, ka nav saņemta attiecīgās personas piekrišana konkrēto datu apstrādei, vai šādu datu apstrādei nepastāv cits likumīgs pamatojums, kas paredzēts tiesību aktos. Tāpēc ir jāatrod līdzsvars ar trešo personu, kurai dati tiek atklāti likumīgo interešu ievērošanu un personu, kuras dati tiek atklāti tiesībām (skat. arī Eiropas Savienības Tiesas 2011.gada 24.novembra apvienotās lietas C-468/10 un C-469/10 45.punktu).

Jums izsniegtie Kancelejas amatpersonu un darbinieku personas dati ir atrodami vairākās meklētājprogrammās. Pamatojoties uz Jums izsniegto personas datu tendenciozo atspoguļojumu internēta vietnēs, pie minētajām publikācijām pievienotie privātpersonu komentāri ir Kancelejas darbinieku cieņu un reputāciju aizskaroši. Vairāki Kancelejas darbinieki ir vērsuši uzmanību uz minēto situāciju, norādot uz savu tiesību uz privātās dzīves neaizskaramības pārkāpumu un lūgumu darba devējam pārtraukt turpmāku personas datu apstrādi (sal. Eiropas Savienības tiesas 2014.gada 13.maija sprieduma lietā C-131/12 75.-76.punkts un 84.punkts).

8. Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā atzīts, ka izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu saprātīgu līdzsvaru starp privātās dzīves un vārda brīvības aizsardzību, ir tam, vai publicētā informācija sniedz pienesumu sabiedriski nozīmīgā diskusijā. Līdz ar to turpmāka Kancelejas nodarbināto personas datu izsniegšana ir vērtējama no sabiedrības tiesiskās intereses viedokļa. Atsevišķas personas vai to grupas zinātkāre, kā arī konkrētu internēta vietņu komerciāla interese nav uzskatāma par sabiedrības tiesisko interesi un nevar kalpot par attaisnojumu tiesību uz privātās dzīves ierobežojumu ārpus dienesta pienākumu izpildes laika (skat. arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2012.gada 7.februāra sprieduma [Lielāpalāta] lietā von Hannover pret Vāciju 104.-107.punktu).

Plašu konkrētas amatpersonas ienākumu izziņošanu nevar uzskatīt par atalgojuma pamatotības un atbilstības kontroli, kā rezultātā būtu pieļaujama konkrētu Kancelejas nodarbināto vārdu un uzvārdu publiskošana.

Persona savas tiesības uz informāciju drīkst izmantot atbilstoši to būtībai, kas nozīmē arī godprātīgu to izmantošanu. Vērtējot Jūsu līdzšinējās darbības ar Kancelejas nodarbināto personas datiem, atzīstams, ka turpmāka personas datu izsniegšana Jums nav pieļaujama.

Atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma 10.pantā noteiktajam, lai aizsargātu datu subjekta intereses, Kancelejai ir pienākums nodrošināt godprātīgu un likumīgu personas datu apstrādi, tikai atbilstoši paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā. Kancelejai nav likumā paredzētu pilnvaru kontrolēt vai ietekmēt Jūsu rīcību ar tam nodotajiem personas datiem. Izvērtējot iepriekš minēto, Kanceleja atzīst, ka nodarbināto tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību pārkāpums konkrētajā gadījumā ir būtiskāks nekā Jūsu tiesību uz vārda brīvību īstenošanas ierobežojums.

Ievērojot minēto un pamatojoties uz Informācijas atklātības likuma 8.pantu, 11.panta ceturto un piekto daļu, 12.panta pirmo daļu un Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.pantu un 10.panta pirmās daļas 1. un 2. punktu Kanceleja atsaka sniegt Jums 2017.gada 26.jūnija iesniegumā pieprasīto informāciju par Kancelejas amatpersonu un darbinieku atalgojumu, norādot darbinieka vārdu un uzvārdu, ieņemamo amatu, iepriekšējo mēnešalgu un no jauna noteikto mēnešalgu.

Atteikumu sniegt informāciju var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

Par informācijas pieprasījumu

Valsts prezidenta kancelejā (turpmāk - Kanceleja) 2017.gada 3.jūlijā ir saņemts Lato Lapsas (turpmāk - iesniedzējs) 2017.gada 29.jūnija iesniegums. Pamatojoties uz Informācijas atklātības likumu, iesniedzējs lūdz sniegt informāciju par Kancelejā nodarbinātajām personām, kuras laika posmā no 2017.gada l.jūnija līdz 30.jūnijam ir saņēmušas prēmijas, novērtēšanas prēmijas, piemaksas un naudas balvas. Iesniedzējs lūdz pieprasīto informāciju sagrupēt, norādot konkrēto atlīdzības saņēmēju vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu, piešķirtās atlīdzības apmēru, tās noteikšanas un izmaksas laiku, un pamatojumu, kā arī norādīt personu, kura piešķīrusi attiecīgo atlīdzību. Informācijas pieprasījums pamatots ar nepieciešamību veicināt tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus.

1. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk - Atlīdzības likums) 3.panta devīto daļu valsts vai pašvaldības institūcija tās mājaslapā internētā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā publisko informāciju par amatpersonu (darbinieku), izņemot šā likuma

9. un 10.pantā minētās amatpersonas (darbiniekus), atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām. Plašāku informāciju par amatpersonas (darbinieka), kā arī šā likuma 9. un 10.pantā minēto amatpersonu (darbinieku) atlīdzību sniedz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā. Ministru kabineta noteikumos Nr.225 “Kārtība, kādā tiek publiskota informācija par amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām” (turpmāk - MK noteikumi Nr.225) ir noteikta kārtība, kādā publisko attiecīgās institūcijas tīmekļvietnē informāciju par amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām.

Atbilstoši MK noteikumu Nr.225 4.punktā noteiktajam Valsts kontrole, Valsts prezidenta Kanceleja, Saeima, Latvijas Banka, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kapitālsabiedrība, biedrība un nodibinājums, kā arī ostas pārvalde tīmekļvietnē publisko informāciju par attiecīgās institūcijas amatpersonu (darbinieku) mēnešalgas apmēru sadalījumā pa amatu grupām (amati, kuros veicamajiem pienākumiem ir līdzīga atbildība un sarežģītība un kuriem atbilstoši pamatfunkcijai ir līdzīgi darba uzdevumi un pamatpienākumi) atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam vai atbilstoši institūcijas noteiktajam amatu vērtējumam un iedalījumam amatu grupās.

Atbilstoši Atlīdzības likumā un MK noteikumos Nr.225 noteiktajam Kancelejas tīmekļvietnē ir publiskota informācija par amatpersonu un darbinieku darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām. Minētā informācija iesniedzējam ir publiski pieejama.

2. Iesniedzēja iesniegums satur informācijas pieprasījumu, kas atbilstoši MK noteikumu Nr.225 4.punktā noteiktajam nav publiski pieejama. Atbilstoši Atlīdzības likuma 3.panta devītajā daļā noteiktajam, šādas ziņas ir sniedzamas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā.

Iesniedzēja informācijas pieprasījumā papildus ziņām par Kancelejā nodarbinātajām personām izmaksāto atlīdzību, lūgts izsniegt Kancelejā nodarbināto personu vārdus, uzvārdus un to ieņemamo amatu. Atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma (turpmāk - FPDAL) 2.panta 3. un 4.punktam personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu, savukārt datu apstrāde ir jebkura ar personas datiem veikta darbība, tajā skaitā, personas datu vākšana, glabāšana, izmantošana un nodošana. Tādējādi ziņu par personas atlīdzību nodošana trešajai personai - iesniedzējam, saistot to ar citiem personas identifikatoriem (piemēram, vārdu, uzvārdu), ir uzskatāma par datu apstrādi (sk. arī Eiropas Savienības Tiesas 2003.gada 6.novembra sprieduma lietā C-101/01 24.punktu).

3. Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 96.pantu ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ietvertas arī Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8.pantā.

Tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ietver personas tiesības uz jebkuru savu datu aizsardzību (sk. arī Augstākās tiesas 2015.gada 26.marta sprieduma lietā Nr.SKA-383/2015 9.punktu, 2015.gada 25.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-864/2015 6.punktu). Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir norādījusi, ka pastāv atšķirība starp politiķu, amatpersonu un privātpersonu tiesību uz privātās dzīves aizsardzību. Amatpersonu rīcības, tāpat kā politiķu darbības pieļaujamā izvērtējuma robežās, ir daudz plašākas, tomēr tās nav tik plašas kā politiķiem. Tādējādi secināms, ka katrs konkrētais personas datu apstrādes gadījums ir vērtējams atsevišķi, ņemot vērā konkrēto datu apstrādes apstākļus (sk. arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2001.gada 29.marta spriedumu lietā Thoma v. Luxembourg 47.punktu).

Atbilstoši Informācijas atklātības likuma 8.pantā noteiktajam informācija par fiziskās personas privāto dzīvi tiek aizsargāta ar likumu. Augstākās tiesas judikatūrā atzīts, ka personas datu apstrāde ir pieļaujama, ja tā ir pamatota ar kādu no FPDAL 7.pantā noteiktajiem pamatiem un atbilst datu apstrādes kvalitātes prasībām, tostarp ir tiesiska un godprātīga, tiek veikta atbilstoši paredzētajam mērķim un nepārsniedz šā mērķa sasniegšanai nepieciešamo apjomu (sk. arī Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2016.gada 8.aprīļa sprieduma lietā SKA -15/2016 7.punktu).

Tādējādi Kancelejai ir jāvērtē, vai iesniedzēja informācijas pieprasījums atbilst kādam no FPDAL 7.pantā noteiktajiem personas datu apstrādes pamatiem.

4. Saskaņā ar FPDAL 7.pantā noteikto personas datu apstrāde ir atļauta tikai tad, ja likumā nav noteikts citādi un ja ir vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) ir datu subjekta piekrišana;

2) datu apstrāde izriet no datu subjekta līgumsaistībām vai, ievērojot datu subjekta lūgumu, datu apstrāde nepieciešama, lai noslēgtu attiecīgu līgumu;

3) datu apstrāde nepieciešama pārzinim likumā noteikto pienākumu veikšanai;

4) datu apstrāde nepieciešama, lai aizsargātu datu subjekta vitāli svarīgas intereses, tajā skaitā dzīvību un veselību;

5) datu apstrāde nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības interešu ievērošanu vai realizētu publiskās varas uzdevumus, kuru veikšanai personas dati ir nodoti pārzinim vai pārraidīti trešajai personai;

6) datu apstrāde ir nepieciešama, lai, ievērojot datu subjekta pamattiesības un brīvības, realizētu pārziņa vai tās trešās personas likumiskās intereses, kurai personas dati atklāti.

Savā informācijas pieprasījumā iesniedzējs ir norādījis, ka Kancelejā nodarbināto personas dati tam nepieciešami, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus. Atbilstoši FPDAL 7.panta 5. un 6.punktā noteiktajam fizisku personu datu apstrāde ir pieļaujama un nepieciešama nolūkā nodrošināt sabiedrības interešu ievērošanu vai nolūkā realizēt pārziņa vai trešās personas likumiskās intereses, kurai personas dati atklāti. Savukārt atbilstoši Informācijas atklātības likuma 11.panta ceturtajai daļai, pieprasot ierobežotas pieejamības informāciju, persona pamato savu pieprasījumu un norāda mērķi, kādam tā tiks izmantota.

Lai gan tiesību normas neizvirza konkrētas prasības iesnieguma vai informācijas pieprasījuma mērķim un pamatojumam, tomēr pamatojumam un mērķim jāsniedz ticams priekšstats par informācijas nepieciešamību un izmantošanas veidu. Iesniedzējs ir fiziska persona un no informācijas pieprasījuma pamatojuma nav skaidrs, kā iesniedzējs plāno nodrošināt labas pārvaldības principus un veicināt tiesiskumu valsts pārvaldē, un kāda loma šo mērķu īstenošanā papildus publiski pieejamai informācijai, ir konkrētu fizisko personu datiem.

Iesniedzēja informācijas pieprasījums nesatur arī pamatojumu tam, ka Kancelejā nodarbināto personas datu neizsniegšanas gadījumā tiktu aizskartas viņa kā fiziskas personas tiesības un tiesiskās intereses. Kancelejas rīcībā nav informācijas par to, vai iesniedzējs ir pārzinis FPDAL izpratnē un reģistrējis datu apstrādi Datu valsts inspekcijā.

5. Iesniedzēja informācijas pieprasījums saistīts ar Latvijas Republikas Satversmes 100.pantā garantēto tiesību brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju īstenošanu. Tiesības uz vārda brīvību īstenojamas, ievērojot Latvijas Republikas Satversmes 96.pantā noteiktās ikvienas personas pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Neviena no minētajām pamattiesībām nav absolūta, tās vērtējamas kopsakarā ar funkciju, ko tās sabiedrībā pilda, un līdzsvarojamas ar citām pamattiesībām.

Izvērtējot iespēju iesniedzējam turpmāk nodot Kancelejas darbinieku personas datus, Kanceleja vērtē apstākli, ka atbilstoši iesniedzēja iepriekš veiktajiem informācijas pieprasījumiem Kanceleja iesniedzējam ir ilgstoši izsniegusi visu viņa pieprasīto informāciju. Kanceleja iesniedzējam sadalījumā pa mēnešiem ir izsniegusi informāciju par katru Kancelejas amatpersonai un darbiniekam piešķirto prēmiju, piemaksu vai naudas balvu, norādot konkrētās amatpersonas un darbinieka vārdu, uzvārdu, atlīdzības apmēru un atlīdzības piešķiršanas pamatojumu laikposmā no 2016.gada janvāra līdz 2017.gada maijam.

Iesniedzējs saņemtos Kancelejas amatpersonu un darbinieku personas datus ir sistemātiski apkopojis un apstrādājis, publicējot tos internēta vietnē “pietiek.com”, kā arī nodevis trešajām personām publicēšanai. Iesniedzēja publiskotā informācija nav neitrāla, ir sagrozīta un maldinoša. Iesniedzēja publikācijās norādītas Kancelejas konkrētas amatpersonas un darbinieki, tostarp apšaubīts to darbs un darba rezultāti. Publikāciju rezultātā daudzu Kancelejas darbinieku vārdi pirmo reizi izskanējuši publiski, turklāt galvenokārt negatīvā gaismā, pamatojoties uz vienas personas - personas datu pieprasītāja - vērtējumu.

Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pants aizsargā ne tikai uzskatu brīvību un tiesības saņemt un izplatīt informāciju, bet arī izvirza prasības formai un saturam, kādā informācija tiek izplatīta (sal. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1991.gada 21.maija spriedums lietā Oberschlick v. Austria (no. 1)).

6. Tāpat būtiski ir nošķirt datu apstrādi, kas atrodas publiski pieejamos avotos un avotos, kas nav publiski pieejami. Informācija par attiecīgās personas privāto dzīvi, kas iegūta no avotiem, kas nav publiski pieejami, turpmāk būs zināma par apstrādi atbildīgajai personai un attiecīgajā gadījumā trešajām personām, kurām dati tiek atklāti. Šis ir būtisks attiecīgās personas tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību pārkāpums, ņemot vērā to, ka nav saņemta attiecīgās personas piekrišana konkrēto datu apstrādei, vai šādu datu apstrādei nepastāv cits likumīgs pamatojums, kas paredzēts tiesību aktos. Tāpēc ir jāatrod līdzsvars ar trešo personu, kuras dati tiek atklāti likumīgo interešu ievērošanu un personu, kuras dati tiek atklāti tiesībām (sk. arī Eiropas Savienības Tiesas 2011.gada 24.novembra apvienotās lietas C-468/10 un C-469/10 45.punktu).

Iesniedzējam izsniegtie Kancelejas amatpersonu un darbinieku personas dati ir atrodami vairākās meklētājprogrammās. Pamatojoties uz iesniedzējam izsniegto personas datu tendenciozo atspoguļojumu interneta vietnēs, pie minētajām publikācijām pievienotie privātpersonu komentāri ir Kancelejas darbinieku cieņu un reputāciju aizskaroši. Vairāki Kancelejas darbinieki ir vērsuši uzmanību uz minēto situāciju, norādot uz savu tiesību uz privātās dzīves neaizskaramības pārkāpumu un lūgumu darba devējam pārtraukt turpmāku personas datu apstrādi (sal. Eiropas Savienības tiesas 2014.gada 13.maija sprieduma lietā C-131/12 75.-76.punkts un 84.punkts).

7. Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā atzīts, ka izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu saprātīgu līdzsvaru starp privātās dzīves un vārda brīvības aizsardzību, ir tam, vai publicētā informācija sniedz pienesumu sabiedriski nozīmīgā diskusijā. Līdz ar to turpmāka Kancelejas nodarbināto personas datu izsniegšana ir vērtējama no sabiedrības tiesiskās intereses viedokļa. Atsevišķas personas vai to grupas zinātkāre, kā arī konkrētu internēta vietņu komerciāla interese nav uzskatāma par sabiedrības tiesisko interesi un nevar kalpot par attaisnojumu tiesību uz privātās dzīves ierobežojumu ārpus dienesta pienākumu izpildes laika (sk. arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2012.gada 7.februāra sprieduma [Lielāpalāta] lietā von Hannoverpret Vāciju 104.-107.punktu).

Plašu konkrētas amatpersonas ienākumu izziņošanu nevar uzskatīt par atalgojuma pamatotības un atbilstības kontroli, kā rezultātā būtu pieļaujama konkrētu Kancelejas nodarbināto vārdu un uzvārdu publiskošana.

Persona savas tiesības uz informāciju drīkst izmantot atbilstoši to būtībai, kas nozīmē arī godprātīgu to izmantošanu. Vērtējot iesniedzēja līdzšinējās darbības ar Kancelejas nodarbināto personas datiem, atzīstams, ka turpmāka personas datu izsniegšana iesniedzējam nav pieļaujama.

Atbilstoši FPDAL 10.pantā noteiktajam, lai aizsargātu datu subjekta intereses, Kancelejai ir pienākums nodrošināt godprātīgu un likumīgu personas datu apstrādi, tikai atbilstoši paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā. Kancelejai nav likumā paredzētu pilnvaru kontrolēt vai ietekmēt iesniedzēja rīcību ar tam nodotajiem personas datiem. Izvērtējot iepriekš minēto, Kanceleja atzīst, ka nodarbināto tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību pārkāpums konkrētajā gadījumā ir būtiskāks nekā iesniedzēja tiesību uz vārda brīvību īstenošanas ierobežojums.

Ievērojot minēto, pamatojoties uz Informācijas atklātības likuma 8.pantu, 11.panta ceturto un piekto daļu, 12.panta pirmo daļu un Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.pantu un 10.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu Kanceleja atsaka sniegt iesniedzēja 2017.gada 29.jūnija iesniegumā pieprasīto informāciju.

Atteikumu sniegt informāciju var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

Novērtē šo rakstu: