Punktiņu licēja kultūras kartē nav izstrādājusi vēl vienu IT sistēmu
Kristiāns Starko, speciāli Pietiek24.02.2011.
Komentāri (19)
Iesaki rakstu: 
Kamēr kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (Vienotība) gaida visu institūciju, kuru tiesībās vai pienākumos ietilpst kontrole par Latvijas digitālās kultūras kartes ieviešanu, izvērtējumu, vai digitālās kultūras kartes projekts ir sasniedzis izvirzītos mērķus un tas veikts par atbilstošu finansējumu, tikmēr viņas vadītā ministrija nav pamanījusi, ka kartes izstrādātājkompānijas kontā ir vēl vienas, Kultūras ministrijas pasūtītas, informācijas sistēmas „brāķis”. Lai gan jau 2007.gadā Rix Technologies ieguva tiesības par gandrīz miljonu latu izstrādāt Vienoto valsts arhīvu informācijas sistēmu, tomēr līdz pat šai baltai dienai tā nav sākusi darboties.
Pēc tam kad Pietiek informēja par informāciju tehnoloģiju (IT) kompānijas Rix Technologies izstrādāto dārgo un nesaprotamiem mērķiem veidoto digitālo kultūras karti un portālu www.kulturaskarte.lv, kultūras ministre S.Ēlerte paziņoja, ka aicina visas institūcijas, kuru tiesībās vai pienākumos ietilpst kontrole pār Latvijas digitālās kultūras kartes ieviešanu, izvērtēt, vai digitālās kultūras kartes projekts ir sasniedzis izvirzītos mērķus un vai tas veikts par atbilstošu finansējumu. "Tiklīdz būs iespējams, aicinu Valsts kontroli darīt zināmus secinājumus par šobrīd sākto revīziju valsts aģentūrā Kultūras informācijas sistēmas, lai pārliecinātos par līdzekļu izlietojuma pamatotību," teikts Ēlertes paziņojumā. Tāpat būtiski būs Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) secinājumi par tās veikto pārbaudi šajā projektā, jo CFLA projektu uzrauga un kontrolē, norādīja kultūras ministre, piebilstot, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jāveic tehniskā satura novērtējums un funkcionalitātes pārbaude, jo tieši šīs ministrijas pārņemtā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija savulaik izvērtēja izmaksu atbilstību projekta mērķiem.
Ministre uzskata, ka, tikai saņemot visu šo informāciju, Kultūras ministrijai būs iespēja pieņemt lēmumus par turpmāko rīcību, tajā skaitā par noteiktiem Kultūras informācijas sistēmas darbiniekiem.
Taču Pietiek rīcībā ir informācija, ka šī nav vienīgā apšaubāmā Rix Technologies izstrādātā Kultūras informācijas sistēmu pasūtītā sistēma. 2007.gadā konkursā par Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas 1.kārtas programmatūras izstrādi un ieviešanu ar 943 640 latu piedāvājumu uzvarēja Rix Technologies. Lai gan pirmajai kārtai bija jābūt gatavai jau 2007.gada augustā, tā faktiski nedarbojas vēl šodien. Projekta ieviešanas termiņš pat tika pagarināts uz gadu - līdz 2008.gada jūlijam, un pat tika piešķirts papildu finansējums (no 982 732 latu sākotnēji plānotajām izmaksām tās finansējumu papildināja līdz 1 514 836 latiem). Taču tikai 2009.gadā arhīva darbinieki vispār pirmo reizi ieraudzīja kaut kādus šīs sistēmas aizmetņus.
Kā Pietiek uzzināja no avotiem Latvijas Valsts arhīvā, lielākā daļa darbinieku joprojām strādā ar iepriekšējo sistēmu un pilnvērtīga jaunās sistēmas darbināšana nav sākta. Daži arhīva darbinieki izmēģina sistēmu, norāda uz problēmām cerībā, ka izstrādātājs tās novērsīs. Sistēma esot neērta, smagnēja, neloģiska, taču arhīva darbinieki saprot, ka agri vai vēlu uz to būs jāpāriet, jo par to iztērēta liela nauda.
Taču Pietiek kļuvis zināms, ka sistēmas izstrādātājam vairs galva par šo sistēmu nesāp. Oficiāli šī sistēma skaitās nodota un pieņemta, tātad - arī nauda ir samaksāta.
Pērnā gada nogalē šai sistēmai izsludināti vēl trīs iepirkumi – Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas informācijas pārvaldības un piekļuves risinājuma izveide; datortehnikas piegāde Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas darbināšanai un Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas informācijas saņemšanas un uzglabāšanas risinājuma izveide. Informācijas sistēmu speciālisti norāda, ka divos no šiem iepirkumiem paredzētās funkcijas normālā kārtībā bija jāizstrādā jau sistēmas veidotājam, nevis jāpērk papildu iepirkumos.
Kopumā, pēc Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapas informācijas, par Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas izveidi slēgti līgumi par 1,732 miljoniem latu.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
