Iesaki rakstu: 
Mūsu valstī laiku pa laikam saceļas "vētra" sociālo tīklu telpā, kurā pastāv pavisam citādāka realitāte, kurā izrādās, ka latvieši dzīvo "19. gadsimta etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā", domā "tumsonīgi", "viduslaiku garā" vai pat piekopj "pirmsholokausta domāšanu".
Kritika tiek vērsta tikai vienā virzienā – pret visu, kas ir saistīts ar ģimenes, laulības un tradicionālo vērtību stiprināšanu. Nesen izcēlās "vētra" par pagājušajā gadā izdotu brošūru, kas gan nav vēl Tieslietu ministrijas apstiprināta, bet tā jau tika sasaistīta ar pirmslaulību apmācību.
Var piekrist, ka šajā brošūrā pieminētās idejas ir tikai teorijas un minējumi, kas nebūt nav absolūta patiesība. Tādā laukā kā psiholoģija tas vispār nav iespējams, jo cilvēka psihe ir ārkārtīgi sarežģīta. Sarežģītāka par paša kosmosa plašumiem. Taču tik histēriska reakcija ir nedaudz liekulīga, jo nāk no cilvēkiem, kas paši nekautrējas reizēm pretendēt uz patiesības monopolu, kaut arī pašu idejas ir vēl juceklīgākas.
Protams, ja ir runa par "stereotipu apšaubīšanu", tad viss, kas uz to ir vērsts, laikam ir nekritiski apsveicams. Bet varētu padomāt, ka pirms pāris gadiem šie paši cilvēki neaizstāvēja Labklājības Ministrijas metodisko materiālu, kurā tika pausts, ka "dzimumlomas ir kaut kas, kam nav objektīva pamatojuma, bet tās ierobežo cilvēku uzvedību un viņu labklājību, labsajūtu. (..) Vēsturiski cilvēka bioloģiskais dzimums tika noteikts pēc ārējām dzimumorgānu atšķirībām un bērns tika audzināts atbilstoši savam dzimumam. (..) Neraugoties uz bioloģiskajām atšķirībām visos līmeņos, līdzību sievietes un vīrieša ķermenī ir daudz vairāk nekā atšķirību. (..) Atšķirībā no priekšstata, ka bērnam ir dzimums kā konstants un nemainīgs lielums, mēs dzimumlomas iegūšanu uzlūkojam kā procesu, kas norisinās ilgākā laikā un principā var vest daudzos virzienos. Nav vienas galīgās patiesības par to, kādiem jābūt zēniem un kādām – meitenēm. Šādu patiesību ir daudz, un tās ir mainīgas."1
Ja nepietiek ar šādu ideju apšaubāmo dabu un bīstamību, tad ir jāpiemin vēl kāds aspekts – bieži vien radikālo liberāļu idejas ir savstarpēji izslēdzošas. Šeit vietā būtu jēdziens "dubultdoma" (Doublethink), ko Dž. Orvels min savā grāmatā "1984". Dubultdoma nozīmē spēju savā prātā vienlaikus paturēt divus pretējus uzskatus un abus pieņemt par vienlīdz pareiziem.
Piemēram:
Par geju piedzimst, to nevar izvēlēties. Dzimumu var izvēlēties, tajā nepiedzimst.
Ir muļķīgi lepoties ar kaut ko, kas nav tava izvēle, piemēram, tautību. Proud to be gay!2 .
Ir laiks pārvarēt rasismu, jo tādas rases nemaz neeksistē. Un tas ir jādara baltajiem cilvēkiem, kuri ir darījuši daudz ļauna visai pasaulei.
Darviniskā cīņa par stiprākā izdzīvošanu ir radījusi vienlīdzīgas, racionālas cilvēciskas būtnes, kas ir "baltas lapas", ko tikai samaitā nekrietnā sabiedrība.
Demokrātija ir augstākā vērtība, bet, ja demokrātiski var panākt globālismam nevēlamu rezultātu, tad tas ir populisms.
Radikālisms ir slikts, bet, ja "apzinīgs" mazākums rīkojas pret vairākuma interesēm, reizēm tas ir cilvēces labā.
Viss ir subjektīvs, un nekas nevar pretendēt uz absolūtu autoritāti un patiesību. Izņemot iepriekšējo apgalvojumu.
Mums ir jāciena visas kultūras un reliģijas. Rietumu kultūra un kristietība ir ļaunumi.
Masu imigrācija no homofobiskām valstīm ir apvienojama ar lielāku geju tiesību paplašināšanu.
Masu imigrācija no valstīm, kur sieviete netiek uzskatīta par līdzvērtīgu būtni, ir apvienojama ar radikālu feminismu.
Tolerance ir viena no Rietumu pamatvērtībām. Konservatīvos var apvainot psihiskos traucējumos, apsūdzēt "naida runā" un uzskatīt par necilvēkiem.
Ēst gaļu ir slepkavība, jo dzīvniekiem ir jūtas. Aborts ir "tiesības", jo bērns ir "šūnu kopums".
Šie bija tikai daži no piemēriem. Aicinu arī katru pašu meklēt līdzīgas pretrunas, jo pēc tā var pateikt, ka runātājs nav godprātīgs cilvēks. Ne velti šādu retorikas akrobātiku piekopj arī Putina režīms Krievijā. Varbūt "Putina bērnu" medniekiem laiks ieskatīties spogulī?
1 Pirmsskolas, kurās ir Vieta PepijPrinčiem un PirātPrincesēm. Iedvesmojošs metodiskais līdzeklis darbam ar dzimumlomām un līdztiesību http://www.lm.gov.lv/upload/dzimumu_lidztiesiba/%5B4023%5D_lr_lm_metodiska.pdf
2 "Lepns būt gejs!".
Pārpublicēts no aprinkis.lv
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
