Rasnača pārraudzītā Datu inspekcija zibenīgi sāk pārbaudi par skapja adreses atklāšanu, ministra preses sekretārs aizmūk no atbildēm
PIETIEK10.07.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs ar savu „līgavu” – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola pasūdzējušies Rasnača vadītās ministrijas pārraudzībā esošajai Datu valsts inspekcijai par to, ka ir publiskots Lāčplēša ielas nama numurs, uz kuru šopavasar ministrs, ietaupot dažus desmitus eiro, ar „savas” ministrijas dienesta automašīnu nogādāja savu „līgavaiņa skapi”. Tikmēr Rasnača preses sekretārs, kādreizējais KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs piektdien aizbēga no Pietiekjautājumiem šai sakarā, - viņš spējot atbildēt tikai uz elektroniskajā pastā uzdotiem jautājumiem.
Datu valsts inspekcijas direktore Daiga Avdejanova nosūtījusi SIA Pietiek.lv vēstuli „Par informācijas pieprasīšanu”, kurā paziņo, ka „ir uzsākusi pārbaudi par dzīvesvietas adreses iegūšanu, nodošanu un izmantošanu rakstā “Vai tiešām ļausiet blēdim un zaglim Rasnačam izsprukt sveikā?”, kas publicēts interneta vietnē www.pietiek.com, atbilstību Fizisku personu datu aizsardzības likuma (FPDAL) 7.pantam un 10.panta pirmās daļas 2.punktam”. Šī pārbaude sākta pēc attiecīgas sūdzības saņemšanas.
Saskaņā ar Datu valsts inspekcijas izpratni par likumu arī numurs ēkai (Lāčplēša ielā 48), kurā atrodas „Rasnača līgavas” īrētais dzīvoklis, uz kuru tad arī tika nogādāts „līgavaiņa skapis” esot likumā minētā „jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu”. Līdz ar to, kā uzskata Datu valsts inspekcija, „informācijas par konkrētās personas, tajā skaitā dzīvesvietas adreses, iegūšana, izmantošana un nodošana publicēšanai interneta vietnē www.pietiek.com (turpmāk - interneta vietne) ir personas datu apstrāde FPDAL 2.panta 4.punkta izpratnē”.
Datu valsts inspekcija oficiāli ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas veic personas datu aizsardzības uzraudzību. Tieši ar šo statusu saistīts fakts, ka Avdejanovas vēstule tapusi rekordātrumā – jau trīs darba dienas pēc tam, kad Pietiek publicēja rakstu “Vai tiešām ļausiet blēdim un zaglim Rasnačam izsprukt sveikā?”. Turklāt interesanti, ka inspekcijas direktore ir tikusi „motivēta” rīkoties tādā steigā, ka vēstule nosūtīta SIA Pietiek.lv, kam nav nekāda sakara ar Pietiek saturu.
Tāpat interesanta bija Rasnača preses sekretāra Andra Vitenburga reakcija – kad Pietiek piektdien viņam vēlējās videokameras objektīva priekšā uzdot jautājumus gan sakarā ar šo sūdzību un veidu, kādā inspekcijas direktore „motivēta” reaģēt tik operatīvi, gan arī saistībā ar ”līgavaiņa skapi”, Rasnača preses sekretārs no jautājumiem aizbēga, pieprasot tos uzdot, izmantojot elektronisko pastu. Atbildes tā arī netika saņemtas.
Pietiek šodien publicē nelielo pamācošo video, kurā atspoguļota Rasnača preses sekretāra aizbēgšana no jautājumiem. Savukārt piektdienas vakarā, zinot, ka tiek gaidīts pie Tieslietu ministrijas parādes durvīm ar tiem pašiem jautājumiem, Vitenburgs no tiem izvairījās, aizlavoties pa citu ēkas izeju. Tikmēr uz rakstiski uzdotajiem jautājumiem saistībā ar „līgavaiņa skapi” ne Rasnačs, ne Tieslietu ministrija joprojām nav atbildējuši.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
