Rasnačs melojis par skapja pārvešanu kā „ārkārtas gadījumu”

Noslēpumainais „ārkārtas gadījums”

„Tas bija ārkārtas gadījums,” – tā pēc tam, kad atklātībā nonāca ziņas par 30. marta notikumu, Dz. Rasnača privāto skapi paklusām un bez oficiālas maksas pārvedot ar Tieslietu ministrijas auto, publiski skaidroja ministrs. „Šis bija izņēmuma gadījums steidzamības kārtībā, lai iespējami ātrāk atgrieztos pie savu darba pienākumu pildīšanas.”

Pēcāk, paskaidrojot, ka runa ir par viņa „līgavaiņa skapi”, ministrs medijiem paziņoja, ka „tas ir mans skapis, un viņš man iet līdzi”, jo „braucu pie savas līgavas dzīvot un man nav pat kur savas drēbes likt. Katrai normālai sievietei pašai ir pilns skapis ar drēbēm, un vīrietim nav, kur savas likt”.

Vairākkārt paziņojot, ka viņam esot bijušas tiesības šādi izmantot dienesta automašīnu, Dz. Rasnačs tomēr līdz šim ir kategoriski atteicies paskaidrot – kāds tieši ir bijis šis „ārkārtas gadījums”, kas nav ļāvis viņam kā parastiem cilvēkiem iegādāties mēbeļu pārvadātāju pakalpojumus vai – ja ticēt ministra apgalvojumam, ka pārvests tikai viens izjaukts skapis, – izmantot viņa personisko automašīnu Honda CRV.

Ministra preses pārstāvis Andris Vitenburgs 28. jūnijā gan paziņoja, ka ministram, lai izskaidrotu „ārkārtas gadījumu”, esot nepieciešams „saprātīgs termiņš visas nepieciešamās informācijas iegūšanai un apstākļu noskaidrošanai”, taču pat ar trim nedēļām nav bijis pietiekami, un Dz. Rasnačs joprojām „iegūst informāciju” un „noskaidro apstākļus”.

Tikmēr Pietiek ir kļuvuši zināmi patiesie šīs kavēšanās un klusēšanas iemesli, - īstenībā stāsts par „ārkārtas gadījumu” un „izņēmuma gadījumu steidzamības kārtībā” ir bijis nepatiess: ministrs vienkārši vēlējies uz valsts rēķina nedaudz ietaupīt, no sava pārdotā dzīvokļa izvedot daļu savas iedzīves.

Vajadzēja aizvākt mantas no pārdota dzīvokļa

Dz. Rasnača amatpersonas deklarācija par 2015. gadu rāda, ka viņa īpašumā pērn bijuši divi dzīvokļi Rīgā un vēl viens īpašums Beverīnā. Savukārt Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas dati liecina, ka no viena no šiem dzīvokļiem, kas viņa īpašumā bijis kopš 2000. gada novembra, tieslietu ministrs šķīries šā gada 24. martā – tātad sešas dienas pirms „līgavaiņa skapja” pārvešanas ar Tieslietu ministrijas auto.

Šajā datumā noslēgts pirkuma līgums, ar kuru Dz. Rasnačs 94 kvadrātmetrus lielo dzīvokli Āgenskalnā, Mārupes ielā 41 par 80 tūkstošiem eiro pārdevis 1984. gadā dzimušajam ārstam Eduardam Krustiņam. Tas nozīmē, ka ir nevis atgadījusies „ārkārtas situācija”, bet līdz ar lietišķi un nesteidzīgi notikušu dzīvokļa pārdošanu tieslietu ministram no tā vajadzējis pamazām aizvākt savu iedzīvi un šim nolūkam izmantots Tieslietu ministrijas „bezmaksas” transports.

Jaunais dzīvokļa īpašnieks par darījuma detaļām ir mazrunīgs, taču noliedz, ka tieslietu ministrs būtu bijis spiests pēc darījuma noslēgšanas izvākties nekavējoties. „Es neko [par izvākšanās termiņiem] viņam nebiju pieprasījis. Savstarpējās attiecības tika atrunātas pirkuma līgumā. Visi termiņi tur bija atrunāti. Par Rasnača kunga steidzamību jautājiet viņam,” Pietiek skaidroja E. Krustiņš.

Turklāt nav bijis arī tā, ka Dz. Rasnačam būtu bijis nekavējoties un negaidīti jāiztukšo viss pārdotais dzīvoklis. Kad E. Krustiņš nācis īpašumu apskatīt, tas bijis parasts „mēbelēts dzīvoklis”, taču „bija vienošanās, ka atsevišķas lietas paliek, un tās arī palika”, bet pārējo izvākšanai pārdevējam bijis pietiekami daudz laika. Vairāk laika pārdevējs arī nav vēlējies.

No E. Krustiņa stāstītā arī netieši izriet, ka Dz. Rasnačam izvedamās mantības bijis krietni vairāk par vienu skapi. Taču pats ministrs arī par šo tēmu turpina „apkopot informāciju”, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola, uz kuras īrēto dzīvokli Lāčplēša ielā iedzīve pārvesta, saka, ka neko par atvestās mantības apjomu nevarot pateikt, savukārt Dz. Rasnača preses sekretārs A. Vitenburgs klusē saistībā ar versiju, ka izmantota vairāk kā viena ministrijas automašīna un ministra pārvākšanās procesā iesaistīts arī viņš.

Partijas valde izvairījusies no „skapja” apspriešanas

Tikmēr izrādās, ka Dz. Rasnača pārstāvētās Nacionālās apvienības vadība pretēji iepriekš apgalvotajam ne tikai nav mēģinājusi no partijas biedra noskaidrot patiesos „ārkārtas situācijas” apstākļus, bet paklusām vispār atteikusies no nodoma šo jautājumu izskatīt apvienības valdes sēdē.

Jūlija sākumā vēl tika solīts, ka Nacionālās apvienības valde par Dz. Rasnača „līgavaiņa skapja” jautājumu noteikti lemšot, taču nu Pietiek kļuvis zināms, ka šī tēma partijas vadības līmenī paklusām „izbeigta”, aprobežojoties ar aprunāšanos šaurā lokā un secinājumu, ka partijai nemaz neesot jāvērtē, vai savas personiskās iedzīves pārvadāšana uz valsts rēķina ir uzskatāma par pārkāpumu.

Apvienības valdes locekļi gan par šo „aprunāšanos” nav runīgi. Jānis Dombrava skaidro, ka „tajā valdes sēdē” neesot piedalījies, un cenšas sarunas tēmu novirzīt uz notiekošo Francijā un Turcijā, bet Egīls Helmanis mēģina atjokoties, ka „augstāko soda mēru, kāds ir, tādu viņam piešķirsim”.

Pēcāk izrādās, ka „sarunā” ir bijis klāt tikai Gaidis Bērziņš un Raivis Dzintars, kurš tikpat izvairīgi paskaidro, ka, „ja kāds izteiks vēlēšanos to skatīt valdes sēdē, tad skatīs. Bet gan es, gan Gaidis Bērziņš ar Dzintaru Rasnaču par šo jautājumu runājām, viņš atkārtoja to pašu, ko teicis publiski”.

Tikai Nacionālās apvienības valdes loceklis Imants Parādnieks atklāti atzīst, ka „Nacionālās apvienības valde nav skatījusi jautājumu par Rasnača skapja pārvešanu” un ka „tas būtu jāskata valdē, bija tāda runa, ka tas tiks izvērtēts”. Viņa paša viedoklis esot, ka šis neesot bijis nekāds ārkārtas gadījums, taču Nacionālajā apvienībā „līdzpriekšsēdētāji ir tie, kas nosaka valdes darba kārtību”.

Nepatikšanas no KNAB un Valsts kontroles

Līdz ar to Dz. Rasnačam ir pamats uztraukties tikai par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārbaudi, kuras oficiālu sākšanu biroja priekšnieka atvaļinājuma laikā Pietiek apstiprina KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja Ilze Jurča.

Vēl pirms pārbaudes uzsākšanas KNAB jau paziņoja, ka, vērtējot tieslietu ministra rīcību, ministrijas autotransportu izmantojot, lai pārvestu privāto skapi, birojs vēloties norādīt, ka saskaņā ar “Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu” šāda rīcība – pretēji ministra apgalvojumiem, ka viņš tā drīkstējis rīkoties, jo tas bijis „ārkārtas izņēmuma gadījums”, - netiek pieļauta.

Par tādu ierobežojumu pārkāpšanu, kuri noteikti attiecībā uz rīcību ar valsts vai pašvaldības mantu, KNAB valsts amatpersonai saskaņā ar likumu gan var uzlikt tikai salīdzinoši nelielu 70-350 eiro lielu naudas sodu (un teorētiski arī atņemt tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatu, kas faktiski nekad netiek praktizēts).

Taču vismaz teorētiski, kā izriet no KNAB skaidrojuma, ne tikai ministrijas mikroautobusa šoferim Ervīnam Kuncim, kuram Dz. Rasnačs pēc skapja pārvešanas saskaņā ar paša publiski sniegto skaidrojumu esot iedevis 20 eiro „degvielai”, bet arī pašam ministram varētu nākties rēķināties arī ar kriminālprocesu par rīcību, par ko paredzēta atbildība Krimināllikuma 326. pantā „Prettiesiska labumu pieprasīšana un pieņemšana” un „Prettiesiska labumu došana”.

Saskaņā ar šo pantu „par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu piedāvāšanu vai nodošanu personiski vai ar starpnieku valsts vai pašvaldības iestādes darbiniekam, kurš nav valsts amatpersona, vai valsts institūcijas pilnvarotai tādai pašai personai, lai tā izdarītu kādu nelikumīgu darbību labuma devēja vai jebkuras citas personas interesēs, izmantojot savas pilnvaras, neatkarīgi no tā, vai materiālās vērtības, mantiska vai citāda rakstura labumi domāti šai vai jebkurai citai personai, soda ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu”.

Savukārt pašai Tieslietu ministrijai, kuras autotransporta ceļazīmes par neatbilstošām pastāvošajiem normatīvajiem aktiem atzinis Valsts ieņēmumu dienests, līdzšinējās dienesta auto brīvās izmantošanas beigas sola Valsts kontrole. „Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju, finanšu revīzijas par Tieslietu ministrijas 2016.gada pārskatu pārbaužu apjomā pievērsīsim pastiprinātu uzmanību ministrijas darījumiem ar tās rīcībā esošo autotransportu,” – šāda ir Valsts kontroles oficiālā reakcija saistībā ar ziņām par tieslietu ministra „līgavaiņa skapja” pārvadāšanu uz nodokļu maksātāju rēķina.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Novērtē šo rakstu: