Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola tērē 100 tūkstošus eiro savas nodokļu reformas lielīšanai medijos, izmantojot pirktas publikācijas un reklāmas laika iegādi sabiedriskajā radio, kaut gan viņas vadītajā Finanšu ministrijā Komunikācijas departamentā strādā veseli seši „komunikācijas speciālisti”, kuri kopā atalgojumā gada laikā saņem vairāk nekā 130 tūkstošus eiro.

Rīt Pietiek publicēs gan 100 000 eiro vērto līgumu, ko Finanšu ministrija noslēgusi ar SIA Mediju tilts par nodokļu reformas lielīšanu medijos, gan arī Reiznieces-Ozolas vadītās ministrijas oficiālos skaidrojumus – kāpēc tā pati ar saviem „komunikācijas speciālistiem” nespēj veikt šo uzdevumu.

Savukārt šodien publicējam visu sešu Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta darbinieku amata aprakstus. Kā informē ministrija, šie darbinieki pērn un šā gada pirmajos četros mēnešos atalgojumā saņēmuši šādas summas:

Departamenta direktors Aleksis Jarockis: 2016. gadā 43 600,35 EUR, 2017. gadā 14 828,86 EUR;

Departamenta direktora vietnieks: 2016. gadā 29 361,47 EUR, 2017. gadā 3789,50 EUR;

Departamenta vecākais eksperts (I.R.): 2016. gadā 1718,99 EUR, 2017. gadā 6726,77 EUR;

Departamenta vecākais eksperts (L.S.): 2016. gadā 16 312,30 EUR, 2017. gadā 5638,87 EUR;

Departamenta vecākais referents (Z.P.): 2016. gadā 18 020,95 EUR, 2017. gadā 6246,99 EUR;

Departamenta vecākais referents (Z.M.): 2016. gadā 5746,65 EUR, 2017. gadā 4306,38 EUR.

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Veselības ministrijas pozīcija – mehāniķus un celtniekus veselības jomas vadībā

FotoApkopojot ministres Andas Čakšas veikumu veselības aprūpē, acīmredzamas kļūst piecas atziņas:
Lasīt visu...

21

Ticība varai

Foto1982. gada 8. jūnijā Ronalds Reigans Lielbritānijas parlamentā uzstājās ar slaveno runu “Krusta karš pret komunismu”. Sabiedrība tika sagatavota radikālai Amerikas ārpolitikas maiņai, kas ietekmēja arī Baltijas valstis. 14. jūnijā ASV prezidents parakstīja Baltijas brīvības dienas proklamāciju, kurā nosodīja Padomju Savienības nelegālo un varmācīgo Baltijas valstu okupāciju. Tas nozīmēja atteikšanos no 1975. gada Helsinku vienošanās starp PSRS un ASV, kad viena puse piekrita ievērot cilvēktiesības, bet otra – atzīt Eiropas robežu neaizskaramību.
Lasīt visu...

21

Mentālā haosa kumulācija jeb cilvēciskuma sabrukums

FotoAtkal nākas lietot medicīnā iecienītu jēdzienu. Sabiedrības analīzē vairs nepietiek ar sociālo zinātņu jēdzieniem. Tos nepieciešams nemitīgi papildināt ar medicīnā lietotiem jēdzieniem. Daudzu indivīdu veselības stāvoklis ir ļoti kritisks.
Lasīt visu...

6

Attieksme pret komunistisko genocīdu šodien: atklāta vēstule tautas priekšstāvjiem

Foto14.jūnijs ir viena no tām dienām gadā, kad mūsu valsts karogam piešķiram sēru noformējumu, un īpaši pieminam komunistiskā genocīda upurus.
Lasīt visu...

21

Biznesa neveiksminieki grib ietekmēt politiku

FotoViļņveidīgi apgriezienus uzņem un atkal zaudē Baltijas Asociācija - Transports un Loģistika, ko pirms nepilniem 12 gadiem nodibināja Ventspils ostas nesekmīgākie uzņēmumi un tos vadošie afēristi. Tās tagadējā vadītāja ir ilgstoša politiskā neveiksminiece un nodokļu nemaksātāja.
Lasīt visu...

21

Teritorija valstij nav “svētā govs”, reizēm to ir lietderīgi ziedot apmaiņā pret mieru un stabilitāti

FotoSabiedrībā ir kļūdains uzskats par valsti kā par struktūru, kura tiecas pēc teritoriālas ekspansijas. Patiesībā tā nav. Bieži lielā mērā tā nav. Protams, eksistē valsts veidolā noformētas politekonomiskās sistēmas, kurām ekspansija ir ne tikai dzīvesveids, bet izdzīvošanas līdzeklis.
Lasīt visu...