Repše pēdējā darba dienā atbalstījis būtisku algu fonda palielināšanu
B. Rulle08.12.2010.
Komentāri (17)
Iesaki rakstu: 
„Vecās” Valda Dombrovska valdības finanšu ministrs Einars Repše dienu pirms savu pilnvaru nolikšanas izdevis rezolūciju, ar kuru atbalstījis Finanšu ministrijas atlīdzības fonda izdevumu palielināšanu par 14 procentiem. Ministrija atzīst, ka pagaidām ar Repšes svētību parakstītā rezolūcija nav īstenota, taču apstiprina, ka 2011. gadā tas notiks.
Kamēr Dombrovska (Vienotība) jaunās valdības amatpersonas runā par izdevumu samazināšanu valsts pārvaldē, „vecās” Dombrovska valdības finanšu ministrs Repše (Jaunais laiks) dienu pirms savu pilnvaru beigām, 1. novembrī parakstījis rezolūciju, kas paredz būtisku Finanšu ministrijas (FM) atalgojuma fonda izdevumu palielināšanu.
Kā izriet no Pietiek rīcībā esošā Repšes parakstītā dokumenta kopijas, ministrs atbalstījis FM nepieciešamā atlīdzības fonda izdevumu palielināšanu par 14%, norādot, ka tas īstenojams, paaugstinot atalgojumu tiem FM nodarbinātajiem, kuriem palielinājies darbu apjoms.
Viens no Repšes rezolūcijas par atalgojumu palielināšanu pamatojumiem ir darbinieku motivācijas paaugstināšana.
FM ierēdņu un darbinieku atalgojuma fonds šogad veido 3 miljonus latu, 14% liels atlīdzības izdevumu fonda palielinājums, valsts budžetā nozīmē papildus 420 tūkstošu latu izdevumus.
FM preses dienestā Pietiek noskaidroja, ka Repšes rezolūcija par atalgojuma palielināšanu pagaidām neesot īstenota, tā tikšot ieviesta 2011.gadā. „Finanšu ministrijā saistībā ar konkrēto ministra rezolūciju algas nav palielinātas,” Pietiek norādīja FM preses pārstāves Baiba Melnace.
Viņa informēja, ka FM esot pastāvīga problēmsituācija ar kvalificētiem darbiniekiem - 2010.gadā personāla mainība ministrijā nemitīgi turpinājusi pieaugt. Ministrijā atalgojuma dēļ esot problēmas iegūt un noturēt pietiekami kvalificētus darbiniekus. Vienlaikus uzdevumi, kas veicami ministrijai gan Latvijas iekšienē (valsts budžeta sastādīšana, parāda vadība, nodokļu iekasēšana, ēnu ekonomikas plāna ieviešana u.tml.), gan ārpus valsts (sadarbība ar aizdevējiem, Latvijas interešu aizstāvība ES, īpaši nākamā plānošanas perioda budžeta veidošanas kontekstā), esot ārkārtīgi būtiski valstij.
Melnace nenoliedza, ka Repšes rezolūcija par atalgojumu celšanu tiks īstenota. „Ņemot vērā problēmas ar kvalificētu darbaspēku, tas, ko plānots darīt saistībā ar Repšes atļauju palielināt atalgojuma fondu 2011.gadā par 14%, būtu, ievērojot algu skalas ierobežojumus, atalgojuma palielināšana tajos amatos, kuros ir augsts personāla mainības risks vai konkursi ilgstoši noslēgušies bez rezultāta, kā arī būtiski pieaugusi darba slodze, tāpat arī nodrošinot motivācijas instrumenta ieviešanu.”
Faktiski FM atzītais ļauj secināt, ka nākamā gada budžetā FM plāno lielākos izdevumus atalgojumiem un algas vai nu visiem, vai daļai FM darbinieku varētu palielināties par Repšes atļautajiem 14%.
Repšes viedokli par viņa dienu pirms ministra pilnvaru nolikšanas izdoto rezolūciju neizdevās iegūt, jo uz Pietiek zvanu viņš neatbildēja.
Valsts pārvaldē un ministrijās nodarbināto atalgojums pēc tā sauktajiem Aigara Kalvīša (TP) valdības „treknajiem gadiem” sāka samazināties ekspremjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdības laikā.
Valsts pārvaldē un ministrijās nodarbināto atalgojumu izdevumu samazināšanu ar saukli, ka valsts pārvaldei būtiski jāliesē, turpināja iepriekšējā Dombrovska valdība, kurā Repše bija finanšu ministrs.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
