Iesaki rakstu: 
Par spīti Vienotības spices cerībām, ka no partijas atgājušie lielie sponsori un reiz ietekmīgie biedri Edgars Jaunups, Einars Repše un Dans Titavs nerealizēs savus plānus par jaunas partijas dibināšanu startam nākamajās Saeimas vēlēšanās, biedrība Latvijas attīstībai jeb tā dēvētā Repšes biedrība jau pašlaik aktīvi strādā pie vēl nedibinātās partijas programmas un meklē autoritātes, kas piekristu kandidēt 12. Saeimas vēlēšanās no jaunās partijas saraksta, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
Pietiek zināms, ka bijušo Vienotības lielo sponsoru biedrība Latvijas attīstībai, ko vada Jaunā laika dibinātājs, ekspremjers un bijušais finanšu ministrs Einars Repše, regulāri sanāk uz apspriedēm, kurās piedalās dažādu nozaru autoritātes, lai strādātu pie topošās partijas programmas. Partijas dibināšanas laiks vēl nav zināms, bet tā būšot labēja partija ar liberālu ekonomisko programmu, pie kuras tiekot intensīvi strādāts tematiskās darba grupās.
Pašlaik zināms, ka gatavību kandidēt vēlēšanās izteikuši vien daži no biedrības dibinātājiem un neviens no uzņēmējiem-miljonāriem, kas stāv aiz tās. Pietiek zināms, ka nākamajās Saeimas vēlēšanās no jaunās partijas varētu kandidēt pats Repše, Jaunups, līdzšinējais Vienotības priekšvēlēšanu kampaņu veidotājs Ainārs Ščipčinskis un kādreizējā Repšes padomniece Baiba Fromane.
Starp biedrības dibinātājiem esošie polittehnologi finansētājiem pašlaik sola, ka, startējot 12. Saeimas vēlēšanās pēc nedaudz vairāk kā diviem gadiem, jaunā partija varētu iegūt 10% līdz 15% vēlētāju balsu, kas nodrošinātu aptuveni 12-15 deputātu vietas parlamentā. Reālākās prognozēs kā zemākā robeža, ko Saeimas vēlēšanās cer sasniegt vēl nedibinātā partija, esot ap septiņiem deputātu mandātiem, kas tai ļautu pretendēt uz dalību valdības sastādīšanā un dažiem saimnieciskiem ministru amatiem vai vismaz iespēju ietekmēt valdības sastāvu un portfeļu sadalījumu. Biedrības dibinātāju un finansētāju interešu lokā prioritāri ir Ekonomikas, Finanšu un Satiksmes ministrijas.
Agrā pavasarī, kad oficiāli tika paziņots par vairāku partijā ietekmīgu cilvēku paiešanu malā, neizslēdzot nākotnē dibināt jaunu partiju, Vienotības spice novērsa partijas valdē briestošo lēmumu par Repšes un Jaunupa izslēgšanu. Tas tobrīd tika skaidrots ar nevēlēšanos saasināt konfliktu un saglabāt spraugu durvīs, ja aizgājēji un Vienotības lielie sponsori tomēr pārdomātu un ietu uz tuvināšanos.
Sabiedriskajā organizācijā, kas visticamāk pārtaps partijā, sapulcināti līdz šim par Vienotības idejiskajiem un finansiālajiem atbalstītājiem uzskatīti uzņēmēji. Starp viņiem minams baņķieris Valērijs Belokoņs, mežrūpniecības uzņēmuma Pata AB īpašnieks Uldis Mierkalns, biodegvielas ražotāja Jaunpagasts Plus īpašnieks Donāts Vaitaitis, Ventspils tranzītbiznesā ietekmīgais miljonārs Olafs Berķis. Starp dibinātājiem ir arī reklāmas aģentūras McCann Erickson Riga īpašnieks un vairāku pēdējo Vienotības priekšvēlēšanu kampaņu izstrādātājs Ainārs Ščipčinskis, ziņu aģentūras LETA līdzīpašnieks Agris Strautnieks un bijusī Repšes padomniece Baiba Fromane.
Vairāku jaunās biedrības dibinātāju - uzņēmēju - biznesu savulaik ir veicinājuši ar Vienotības politisko ietekmi saistīti lēmumi. Vairāki Vienotībai ziedojuši lielas naudas summas. Lai gan neoficiāli pēdējo gadu laikā ticis runāts par būtiskāku finansiālu atbalstu Vienotību izveidojušajām partijām no Ventspils miljonāru puses, oficiāli Berķis Vienotībai ir ziedojis nedaudz vairāk kā 13 tūkstošus latu. Ar Vienotības labvēlību tikusi saistīta viņam pastarpināti piederošā uzņēmuma tikšana pie lauvas tiesas vēja enerģijas valsts obligātā iepirkuma kvotu. Berķis bieži ticis redzēts Rīgas dārgākajās viesnīcās ar Vienotības politiķiem - piemēram, Jaunupu, Arti Kamparu, Ģirtu Valdi Kristovski.
30 tūkstošus latu Jaunajam laikam kopumā oficiāli ir ziedojis vēl viens jaunās biedrības dibinātājs Uldis Mierkalns. Tāpat kā Berķa gadījumā arī Mierkalna biznesam labvēlīgi lēmumi tikuši pieņemti laikā, kad ekonomikas ministrs bija tagadējais Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars. Mierkalnam piederošas firmas tikušas pie ES finansējuma miljoniem, kurus dala Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Tāpat Mierkalna Pata AB vinnējusi vērienīgus Latvenergo konkursus.
Biodegvielas ražotājs Vaitaitis pirms 10. Saeimas vēlēšanām Vienotību veidojošajām partijām Jaunais laiks un Pilsoniskā savienība kopumā oficiāli ziedoja 36 tūkstošus latu. Dažus mēnešus vēlāk viņa uzņēmums saņēma aptuveni 7 miljonus latu valsts subsīdiju veidā kā zaļās enerģijas ražotājs. Šo lēmumu Valda Dombrovska (Vienotība) valdība pieņēma slēgtā sēdē. Tolaik koalīcijā bija arī Zaļo un zemnieku savienība, kurai Vaitaitis arī pirms vēlēšanām bija noziedojis 18 tūkstošus latu.
Arī Ščipčinskim piederošajām reklāmas un sabiedrisko attiecību aģentūrām sāka veikties ar valsts pasūtījumu iegūšanu drīz pēc tam, kad viņa veidotā kampaņa Vienotībai palīdzēja iegūt lielāku varas kumosu. Ščipčinskis Jaunajam laikam ir ziedojis kopumā 18 tūkstošus latu, bet vēl 16 tūkstošus - Vienotībai.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
