„Revertas” Deglavai „uz atvadām” no valsts līdzekļiem sešos mēnešos izmaksāts ceturtdaļmiljons
PIETIEK10.09.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
251,5 tūkstoši eiro - šāds kopējais atalgojums šā gada pirmajos sešos mēnešos paklusām, bez kādiem publiskiem paziņojumiem par šāda dāsnuma pamatojumu izmaksāts valstij piederošās AS Reverta valdes priekšsēdētājai Solvitai Deglavai, kurai iepriekš pat visa gada atalgojums bija „tikai” 230 tūkstoši eiro.
251 523,35 eiro – kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē atrodamā informācija, šādu summu šā gada pirmajā pusē, līdz 29. jūnijam algā no Latvijas valstij piederošās AS Reverta algā saņēmusi tās valdes priekšsēdētāja Deglava. 29. jūnijs ir bijis viņas pēdējā darba diena šajā valsts kapitālsabiedrībā.
Tas nozīmē, ka šogad vidēji mēnesī Deglava no bijušās Parex bankas īpašumu un „slikto kredītu” pārdevējas saņēmusi gandrīz 42 tūkstošus eiro, kaut visa pagājušā gada laikā kopā algā bija saņēmusi 230 tūkstošus eiro jeb vidēji 19 tūkstošus eiro mēnesī.
Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot, par kādiem nopelniem Deglavai pirms amata atstāšanas ir izmaksāts šāds fantastisks atalgojums, kas viņu ierindotu no Latvijas valsts uzņēmumiem vislielāko algu saņemošo personu pirmajā piecniekā. Taču ir skaidrs, ka Deglava Revertu atstāj ar iespaidīgiem uzkrājumiem dažādās finanšu iestādēs – kopā 554 930 eiro.
Pirms dažiem mēnešiem – kad vēl nebija zināms par Deglavas fantastisko pēdējā pusgada atalgojumu – kāds Pietiek lasītājs bija iesūtījis interesantu analīzi par „uzņēmējas” ienākumiem valsts darbā. Publicējam tās būtiskāko daļu atkārtoti:
„Stājoties amatā 2010. gada augustā, Deglavas kundzei bija: 2689 eiro, 14 630 latu (20 800 eiro), kā arī aizdoti 250 000 eiro un 150 000 dolāru: kopā tātad oficiāla manta par 273 489 eiro un 150 000 dolāru (neskaitot grabažu auto).
Kas mainījies 2016. gada beigās: nopirkts dzīvoklis par 163 500 eiro, bankās 402 032 eiro, aizdoti 76 290 eiro un 150 000 dolāru: kopā tātad manta – 641 822 eiro un 150 000 dolāru (neskaitot grabažu auto)
Kas no tā izriet - sešarpus gadu laikā Deglavas kundzes oficiālais turīgums jeb manta, kas ierakstīta deklarācijā, pieaudzis par 368 333 eiro.
Bet cik viņa bija oficiāli saņēmusi – atceraties? Kopā sešarpus gados pirms nodokļu nomaksas saņēmusi 1 219 295 eiro. Pēc nodokļu nomaksas šajā laikā – vairāk nekā 840 000 eiro.
Tātad – saņēmusi 840 tūkstošus eiro, bet manta pieaugusi tikai par 368 tūkstošiem eiro.
Un te mēs nonākam pie interesantākā – tas nozīmē, ka Deglavas kundze Latvijas valstij un mums visiem apgalvo, ka sešos gados un piecos mēnešos personiskām vajadzībām iztērējusi 472 tūkstošus eiro (jau „tīrus”, pēc nodokļiem).
Kas ir 472 000 eiro sešos gados un piecos mēnešos? Tas ir – vidēji 6129 eiro mēnesī vai vidēji 200 eiro katru dienu. Dienu pēc dienas Revertas vadone esot tērējusi pa 200 eiro. Katru dienu. Uzkrājusi salīdzinoši tīrās kapeikas, nopirkusi dzīvokli par 163 tūkstošiem, bet gandrīz pusmiljonu noēdusi, nodzērusi un citādi notriekusi.”
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
