Iesaki rakstu: 
Rīgas domes vadībā un arī dažādās pašvaldības iestādēs pagājušā gada nogalē bijušas īstas prēmiju dzīres, - tā rāda informācija, ko galvaspilsētas pašvaldība sagatavojusi, atbildot uz oficiālu informācijas pieprasījumu.
Kaut gan pagājušajā gadā Rīgas domes Satiksmes departamenta spējas organizēt Rīgas ielu remontdarbus izpelnījās rīdzinieku masveida kritiku, pati departamenta vadība ir bijusi citās domās un lielākajai daļai darbinieku novembra beigās piešķīrusi vienreizēju prēmiju 65-75% apmērā no mēnešalgas. Kopumā šādas prēmijas saņēmusi lielākā daļa no aptuveni 100 departamenta darbiniekiem.
Šīs prēmijas aptuveni 80 tūkstošu eiro kopsummā ir tikušas piešķirtas ar Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina rīkojumu, taču tukšā nav palicis arī viņš: Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs departamenta pagaidu vadītāja veikumu 29. novembrī ir novērtējis ar prēmiju 75% apmērā no mēnešalgas.
Reizē ar E. Jakrinu pie prēmijas 75% apmērā no algas saskaņā ar N. Ušakova rīkojumu ir ticis arī Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs, Finanšu departamenta direktore Ilga Tiknuse, Īpašuma departamenta direktore Aija Rimicāne, Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte, Mājokļu un vides departamenta direktors Anatolijs Aļeksejenko un Austrumu izpilddirekcijas izpilddirektors Dmitrijs Pavlovs.
Tāpat pie šādas 75% prēmijas ticis arī Pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass un priekšnieka vietnieka p.i. Andrejs Aronovs, Būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs, Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes priekšnieks Ilmārs Ziedonis, Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētāja Rasma Freimane un vietnieks Normunds Beinarovičs.
Vēl virknei pašvaldības administrācijas darbinieku piešķirta prēmija puses mēnešalgas apmērā, savukārt Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktoram Guntim Helmanim tikusi 600 eiro prēmija, bet pašvaldības aģentūras “Rīgas gaisma” direktoram Jānim Drullem – pat 1600 eiro prēmija.
Jau nedēļu pirms domes vadības pie prēmiju dalīšanas ir ķērusies Mājokļu un vides departamenta vadība: kopā 21. novembrī prēmijas piešķirtas 232 departamenta darbiniekiem, un vislielākās bijušas vadībai - departamenta direktora vietniecei, direktora biroja vadītājai Ingai Ivanovai piešķirti 1318 eiro, otrai vietniecei, Tiesiskā nodrošinājuma pārvaldes priekšniecei Kristīnei Ermansonei ticis par diviem eiro mazāk, bet Finanšu un saimnieciskās pārvaldes priekšniecei Ilonai Dimantei piešķirta 1232 eiro liela prēmija.
Labklājības departamenta direktora I. Kondrāte ir pasteigusies un jau oktobra beigās naudas balvās 61 departamenta darbiniekam ir piešķīrusi kopā nepilnus 22 tūkstošus eiro. Interesants I. Kondrātes skatījumā bijis darbinieku veikuma novērtējums: gandrīz visiem departamenta darbiniekiem piešķirta 380 eiro naudas balva katram, toties divām apkopējām – vien pa 15 eiro.
Domes Īpašuma departamentā rīkojums par naudas balvām pieņemts novembra vidū, un apbalvoto saraksts ir uz veselām astoņām lapām: katram no 208 apbalvotajiem piešķirts pa 380 eiro, kopā šim nolūkam iztērējot 79 040 eiro. Tikai viens autovadītājs saņēmis 190 eiro, bet apkopēju apbalvošanu šī departamenta direktore A. Rimicāne nav uzskatījusi par lietderīgu.
Savukārt Rīgas domes Finanšu departamenta direktore I. Tiknuse nav uzskatījusi par nepieciešamu norādīt, kad tieši viņas vadītajā struktūrā pērn notikusi lielā apbalvošana un prēmēšana, taču no departamenta sagatavotā pārskata redzams, ka kopā ir bijuši 194 prēmētie (arī trīs autovadītāji, bet nevienas apkopējas), kuri prēmijā saņēmuši 40-75% no mēnešalgas.
Veseli trīs prēmējamo saraksti novembra beigās ir bijuši Rīgas pilsētas izpilddirektoram Jurim Radzēvičam. „Zemākajā kategorijā”, kam izmaksāta prēmija vienas minimālās mēneša darba algas apmērā, bijuši vairāk nekā 200 darbinieku, bet „vidējā” – prēmija 50% apmērā – nepilns simts.
Interesanti komponēts ir bijis trešais saraksts – tie pašvaldības darbinieki, kam piešķirta prēmija 75% apmērā no mēnešalgas: šajā sarakstā ir N. Ušakova dzīvesbiedre, viņa biroja vadītāja Iveta Strautiņa-Ušakova, kā arī 30 sētnieku, apkopēju, autovadītāju, garderobistu un citu „melnā” darba darītāju.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.