Rolšteins par Štokenberga mediju treniņu Londonā neko vairs neatceroties
PIETIEK29.08.2011.
Komentāri (26)
Iesaki rakstu: 
Tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs pirmdien nevēlējās atbildēt ne uz vienu no uzdotajiem jautājumiem saistībā ar faktiem par, spriežot pēc atklātībā nākušas sarakstes, viņa Londonā apmeklēto mediju treniņu un tā apmaksāšanu, ko šodien publicē Pietiek. Tikmēr Kaspars Rolšteins, kurš saskaņā ar Pietiek publicēto elektroniskā pasta saraksti un mediju treniņa rezultātu izvērtējumu arī tajā piedalījies, nu pēkšņi pilnībā zaudējis atmiņu. Publicējam pilnu sarunas atšifrējumu ar Rolšteinu.
- Vai tas ir tiesa, ka jūs 2007. gadā no 10. līdz 12. decembrim kopā ar Liepnieka kungu un Štokenberga kungu apmeklējāt mediju treniņu Londonā, kompānijā Bell-Pottinger?
- Mmm, to es neatceros tik precīzi, vai tajos datumos vai ko. To es nevaru apgalvot.
- Bet bijāt tur visi kopā…
- Nē, nu, mēs esam ar Liepnieka kungu daudzas reizes bijuši Londonā. Es nezinu, par kuru reizi jūs runājat.
- Es runāju par to reizi, kad kopā ar Štokenberga kungu bijāt uz mediju treniņu.
- Nezinu neko par mediju treniņiem, diemžēl nevaram jums tur neko īpaši komentēt. Vai bijām vai nebijām. Man tas būtu…
- Bijāt vai nebijāt – tas taču tāds vienkāršs jautājums… Vai tad tiešām neatceraties?
Es neatceros tiešām, kur es esmu bijis ar Štokenberga kungu un kurā gadā, un uz kuriem mediju treniņiem, vai Londonā vai kur.
- Jūs tik bieži braucat uz dažādiem mediju treniņiem?
- Jā, jā, tajā laikā, kad biju PR un reklāmas biznesā, diezgan bieži viss kaut kas tāds ir bijis.
- Un ar Štokenberga kungu arī bieži braukājat apkārt?
- Nu, ar Štokenberga kungu ne tik bieži. Es viņu tik labi nepazīstu. Nav man tādas īpaši draudzīgas attiecības, bet nu esam šur tur bijuši.
- Bet uz Bell-Pottinger jūs esat braucis ar vairākiem mediju trenējamiem?
- Nē, nu, es nezinu. Manuprāt, Bell-Pottingeram nekad mediju treniņi nav notikuši. Bet nu to es atkal, tik precīzi, ak dievs, nu, viskautko var aizmirst, bet es teiktu, ka es neatceros, vienkārši neatceros.
- Savādi, tas tikai pirms četriem gadiem…
- Nu jā, bet ziniet, daudz kas ir bijis pa to laiku.
- Tā jums tāda ikdiena - aizbraukt uz Bell-Pottinger?
- Tikpat labi tai laikā mēs sastrādājāmies tur ar dažādiem ārzemju partneriem un dažiem no viņiem pārdevām reklāmas arī. Ar Bell Potingeru arī bija kaut kāds mēģinājums sadarboties. Līdz ar to man putra galvā par to, kas ir bijis, kas nav bijis. Bet tās nebija tikai biznesa attiecības.
- Un kādas vēl bija?
- Nu, kādas, bija vēlme sadarboties kaut kā ciešāk, attīstīt PR biznesu Latvijā. Tādā ziņā.
- Jūs teicāt - ne tikai biznesa, tādēļ es jautāju – kādas vēl.
- Nu, kādas var būt attiecības. Es pazīstu cilvēkus no Bell Pottinger.
- Nu, un par to, ka jūs kopā ar Štokenberga kungu tur braucāt…
- To es tik precīzi nevaru pateikt. Katrā ziņā, es nezinu, manuprāt, vai mēs ar Štokenberga kungu esam bijuši Londonā, to es neatceros. Es ar viņu esmu daudzas reizes pīpējis kafejnīcās Rīgā, kad vēl varēja pīpēt. Es atceros, ka mēs vienu reizi viņam palīdzējām uzrakstīt tekstu priekš runas, bija par kaut kādas rūpnīcas… bet, kad tas bija, to es atkal neatceros. Kurā gadā (smejas).
Kad Rolšteinam tika piedāvāts nosūtīt Pietiek šodien publiskoto viņa un Bell-Pottinger sarakstes fragmentu un tādā veidā atsvaidzināt atmiņu, viņš no tā atteicās ar vārdiem: "Sūtiet uz reizi Štokenbergam. Es ar reklāmu sen nenodarbojos."
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
