Rubesai pietiek laika nekustamo īpašumu darījumiem: par 335 000 eiro pārdevusi Šķēles znotam lauku mājas
PIETIEK13.02.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neraugoties uz aizņemtību gan akciju sabiedrības RB Rail AS valdes priekšsēdētājas postenī, gan arī akciju sabiedrības Latvenergo padomes locekļa amatā, Baiba Rubesa pērn ir atradusi laiku arī iespaidīgiem nekustamā īpašuma darījumiem, par vairāk nekā 600 tūkstošiem eiro pārdodot abus savus oficiāli deklarētos īpašumus.
Kā rāda Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas dati, pagājušā gada 30. maijā B. Rubesa par 335 tūkstošiem eiro ir pārdevusi nekustamo īpašumu Kuldīgas novada Rendas pagasta Lauciņos – 7000 kvadrātmetrus zemes ar dzīvojamo ēku, darbnīcu un saimniecības ēku.
Zemesgrāmatas dati rāda, ka īpašumu Rubesa bija iegādājusies 2005. gadā, par to iepriekšējam īpašniekam – 1946. gadā dzimušajam Mihailam Vasečko. Savukārt tagad viņa to pārdevusi 1979. gadā dzimušajam Jurim Pētersonam.
Kā rāda Lursoft dati, jaunajam Lauciņu īpašniekam pieder 50% kapitāldaļu SIA Exit zone un 100% kapitāldaļu SIA Jazz Communications. Taču vairāk J. Pētersons ir pazīstams ar savām radu saitēm – viņš ir bijušā politiķa Andra Šķēles znots.
Zemesgrāmata rāda, ka, pēc visa spriežot, Rubesai no pirkuma summas īpaši liela daļa varētu arī nebūt tikusi: uz īpašumu par labu bijušajai DnB bankai bija reģistrēta iespaidīga – 305,7 tūkstošu latu (apmēram 435 tūkstošu eiro) liela hipotēka, kas trīs mēnešus pēc pagājušā gada darījuma ir noņemta.
Turklāt izrādās, ka šis nav vienīgais īpašums, no kura pērn atbrīvojusies B. Rubesa. Zemesgrāmatas dati rāda, ka līdz pagājušā gada maija vidum viņas īpašumā ir bijis arī 136 kvadrātmetrus liels dzīvoklis Rīgā, Zaubes ielā.
Šo dzīvokli viņa bija iegādājusies 2004. gada nogalē, par to samaksājot 145 800 latu (aptuveni 207 tūkstošus eiro), un, spriežot pēc zemesgrāmatas datiem, arī uz to bija attiecināma tā pati 305,7 tūkstošu latu hipotēka. Savukārt pagājušā gada 17. maijā viņa to 1947. gadā dzimušajam Aleksandram Milovam pārdevusi par 270 tūkstošiem eiro.
Arī šī B. Rubesas īpašuma pircējs ir pietiekami labi pazīstams uzņēmēju aprindās. A. Milovs ir LNK uzņēmumu grupas (būvniecība, nekustamie īpašumi utml.) līdzīpašnieks un faktiskais saimnieks, kura vārds atrodams arī Latvijas bagātāko cilvēku sarakstā.
2016. gada amatpersonas deklarācijā B. Rubesa bija deklarējusi iespaidīgas – 280 200 eiro lielas parādsaistības, un domājams, ka līdz ar šiem darījumiem tās varētu būt segtas. Nevienu citu nekustamo īpašumu, izņemot abus pērn pārdotos, B. Rubesa nebija deklarējusi.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.