Pietiek :: Rūpes par Maizīša „ofšordzīvokli” sagādā Datu valsts inspekcijai administratīvo lietu, iestādei jāsniedz paskaidrojumi tiesai
Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Datu valsts inspekcijas mēnešiem ilgās neatlaidīgās, kaut neveiksmīgās rūpes, lai no Pietiek publikācijām pazustu ziņas par Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora Jāņa Maizīša „ofšordzīvokli”, ir novedušas pie tā, ka administratīvā rajona tiesa sākusi pret inspekciju administratīvo lietu.

Mēnesi pēc mēneša Pietiek ir aprakstījis Daigas Avdejanovas vadītās Datu valsts inspekcijas neikdienišķi enerģiskās aktivitātes, dažādos veidos mēģinot panākt, lai no portāla Pietiek tiktu izdzēstas ziņas par namu Rīgā, Ģertrūdes ielā 39, kur, iespējams, joprojām atrodas SAB direktora Jāņa Maizīša bēdīgi slavenais „ofšordzīvoklis”.  

Publiski pieejamie dati liek domāt, ka slavenais SAB direktora Maizīša „privātais dators”, kurā saskaņā ar biroja apgalvojumiem neesot nekādas slepenas dienesta informācijas, visticamākais, bija ticis nozagts no viņa īrētā dzīvokļa Rīgā, Ģertrūdes ielā 39, kura izīrētāji noslēpušies Kipras ofšorā.

Pēdējos gados Maizīša amatpersonas deklarācija sakarā ar viņa „slepeno” amatu vairs nav pieejama, taču līdz 2013. gadam ar to varēja iepazīties katrs interesents. Cita starpā tā rāda, ka vairākus gadus amatpersona, kurai oficiāli pieder tikai zeme Taurenē, ir mētājusies no viena īrēta dzīvokļa uz citu – tas īrēts te no privātpersonas Valda Liepiņa, te no SIA T4.

Taču 2010. gadā Maizītis nostabilizējies un gadu no gada īrējis dzīvokli no viena izīrētāja – SIA Dekoruss. Pēc Pietiek rīcībā esošām ziņām, šo dzīvokli Maizītis īrē vēl joprojām, un tieši no tā tad arī notikusi viņa datora un policijas neatklātu citu „nenozīmīgu personisku mantu” zādzība.

Ja tā ir, tad izrādās, ka Latvijas galvenā specdienesta vadītājs īrē dzīvokli no uzņēmuma, kura patiesie īpašnieki ir noslēpušies kādā Kiprā reģistrētā ārzonas kompānijā un kurš pirms vairākiem gadiem bijis saistīts ar tādu odiozu personu kā kādreizējais Ogres komercbankas saimnieks Artūrs Jeresjko.

Jeresjko pirms pieciem gadiem tika minēts kā viens no Latvijas krievu preses kontrolētājiem kopā ar Krievijas senatoru, miljardieri Andreju Molčanovu un bijušo Krievijas Valsts domes deputātu, uzņēmēju Eduardu Janakovu.

Kā rāda Lursoft datu bāze, Maizīša īrētā dzīvokļa īpašnieka – SIA Dekoruss patiesie labuma guvēji jau kopš 2007. gada beigām ir noslēpušies ofšorā: Dekorusa vienīgais oficiālais kapitāldaļu īpašnieks ir Kiprā reģistrētā ārzonas kompānija Primasys Limited. Savukārt pirms tam uzņēmums piederējis vēl virknei citu ārzonas uzņēmumu.

Interesanti, ka sava nekustamā īpašuma izīrēšana Maizītim un citām personām Dekorusam nes nevis peļņu, bet gan zaudējumus: uzņēmuma 2016. gada apgrozījums ir bijis 227 tūkstoši eiro, bet zaudējumi – 89 tūkstoši eiro.

Laiks, kad Maizītis sāka īrēt dzīvokli no SIA Dekoruss, sakrīt ar laiku, kad ēka Rīgā, Ģertrūdes ielā 39 tika nodota ekspluatācijā. Pēc visa spriežot, Maizītis ne tikai nav savu dzīvokli aprīkojis ar signalizāciju, bet nav arī īres līgumu reģistrējis zemesgrāmatā.

Nekādus oficiālus komentārus par šīm Pietiek publiskotajām ziņām SAB direktors nav sniedzis, taču, pēc visa spriežot, tieši viņš oficiāli vai neoficiāli bija vērsies Datu valsts inspekcijā, tādā vai citādā formā lūdzot rīkoties saistībā ar viņa „privāto datu” izpaušanu.

Vispirms SIA Pietiek.lv saņēma inspekcijas vadītājas Avdejanovas parakstītu vēstījumu, kurā tika paziņots, ka „Datu valsts inspekcija aicina Interneta vietnes administrāciju pēc iespējas ātrāk anonimizēt interneta vietnē pieejamajā rakstā norādīto Datu subjekta dzīvesvietas adresi”.

Kad pēc ilgākas sarakstes un SIA Pietiek.lv norādes uz gatavību vērsties tiesā Datu valsts inspekcija atzina, ka tomēr neesot pamata ar šādām prasībām vērsties pie SIA Pietiek.lv, tā tomēr turpināja „pasūtījuma” pildīšanu.

Nespējot neko padarīt attiecībā uz portāla Pietiek saturu, inspekcija nu vērsās pie SIA Baltic Screen, kurai pieder domēns pietiek.lv (nevis pietiek.com, kura īpašnieku inspekcija tā arī nav spējusi noskaidrot) un pieprasīja, lai no šī domēna nebūtu iespējams nonākt uz Pietiek rakstu par Maizīša „ofšordzīvokli”.

Sekoja ilgstoša sarakste, uzņēmumam Baltic Screen mēģinot no Datu valsts inspekcijas saņemt atbildes uz jautājumiem par tās pieprasījumu pamatotību un tiesiskumu. Šīs sarakstes ietvaros pagājušā gada 9. novembrī SIA Baltic Screen vērsās Datu valsts inspekcijā ar iesniegumu, kurā cita starpā lūdza šai iestādei sniegt šādu informāciju:

„1) lūdzu Jūsu iestādi sniegt skaidrojumu – kādu tieši informāciju Jūsu iestāde vēlas saņemt attiecībā uz 2. punktā minēto. Kaut gan sākotnēji Jūsu iestāde apgalvo, ka tā vēloties saņemt kādu informāciju (citējot: „Inspekcija atkārtoti lūdz līdz 2017.gada 7.novembrim sniegt Inspekcijai šādu informāciju”), attiecīgajā punktā tiek runāts par kādu tehnisku pasākumu veikšanu, nevis par informācijas sniegšanu.

Līdz ar šo, lūdzu, precizējiet Jūsu iestādes vēlmi. Ja gadījumā aprakstītā pretruna skaidrojama ar 23.10.2017 dokumenta sagatavotāja valsts valodas neprasmi vai izglītības trūkumu, lūdzu, miniet attiecīgā darbinieka izglītības līmeni un pievienojiet šo izglītību apliecinoša dokumenta kopiju.

2) saistībā ar 1. punktu, no kura var izdarīt secinājumu, ka fiksēta „interneta vietnē www.pietiek.com pieejamās personas datu saturošās informācijas (satura) piegādāšana (pārraidīšana), veicot WEB pieprasījuma pārsūtīšanu (redirect), izmantojot Sabiedrības WEB servera izvietošanas (hosting) pakalpojumu Latvijas Republikā reģistrētā datu centrā ar domēnu www.pietiek.lv”, lūdzu Jūsu iestādi sniegt informāciju – vai šāda „piegādāšana (pārraidīšana)” patiešām ir fiksēta vai arī ir tikai Jūsu iestādes vai kādu tās darbinieku pieņēmums?

Ja šāda „piegādāšana (pārraidīšana) patiešām ir fiksēta, lūdzu Jūsu iestādi sniegt informāciju – kad tieši, kādā tieši veidā notikusi šī fiksēšana un vai tā atbilst LR normatīvajos aktos noteiktai šāda fakta fiksēšanas kārtībai. Atbildei, lūdzu, pievienojiet attiecīgā dokumenta kopiju.”

Taču nekādus skaidrojumus uz šiem jautājumiem Avdejanovas vadītā iestāde tā arī nesniedza, tā vietā paziņojot, ka tās interese par šiem jautājumiem esot zudusi. Toties Baltic Screen interese saņemt no valsts iestādes atbildes uz jautājumiem nezuda, un uzņēmums vērsās administratīvajā rajona tiesā.

Baltic Screen pieteikumā tiesai lūdza ierosināt administratīvo lietu, atzīt par prettiesisku Datu valsts inspekcijas rīcību, nesniedzot pieprasīto informāciju, uzlikt tai par pienākumu atvainoties par savu prettiesisko rīcību, nesniedzot pieprasīto informāciju, un sniegt šo informāciju.

5. janvārī administratīvā rajona tiesa nolēmusi ierosināt administratīvo lietu un uzdot Datu valsts inspekcijai sniegt rakstveida paskaidrojumu par pieteikumu viena mēneša laikā no lēmuma noraksta nosūtīšanas dienas.

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...