Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms pieciem gadiem nopērkot rindu māju Ikšķilē, Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbiniekam Aigaram Sparānam gadījies Latvijas specdienestu darbinieku vidū jau kārtējais fantastiski izdevīgais nekustamā īpašuma darījums, - kā rāda Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas un nekustamo īpašumu kompāniju dati, īpašumu viņš nopircis par vismaz trīsreiz zemāku cenu nekā tā tirgus vērtība. SAB vadība sava darbinieka saimniecisko veiksmi un vērā ņemamos pēdējo gadu pirkumus, kas neatbilst viņa oficiālajiem ienākumiem valsts darbā, joprojām nevēlas komentēt.

Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas dati rāda, ka SAB darbinieks, kura alga saskaņā ar neoficiālām ziņām ir aptuveni 800 latu mēnesī (domājams, pēc nodokļu nomaksas), 181 kvadrātmetru lielo rindu mājas daļu (oficiāli – dzīvokli) Ikšķilē, Raudu ielā 2007. gadā iegādājies par 30 tūkstošiem latu.

Neraugoties uz to, ka 2007. gads bija tieši nekustamo īpašumu cenu burbuļa kulminācijas laiks, Sparānam īpašumu izdevies iegādāties par aptuveni 165 latiem kvadrātmetrā. Turklāt SAB darbiniekam, spriežot pēc zemesgrāmatas datiem, arī šim 30 tūkstošu latu pirkumam pilnīgi pieticis ar saviem paša ienākumiem, - bankas hipotēka uz īpašumu pirkuma laikā tā arī nav reģistrēta.

Kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, tikai trīsarpus gadus pēc pirkuma Sparāns īpašumu ieķīlājis Swedbank 22,4 tūkstošu latu kredīta saņemšanai. Taču 2011. gads SAB darbiniekam izrādījies finansiāli veiksmīgs – viņš ne tikai, kā minēts, spējis pagājušā gada nogalē par paša līdzekļiem iegādāties BMW X5 auto, bet arī šā gada februārī nomaksāt bankai visu aizdevumu.

Zemesgrāmatas un nekustamā īpašuma kompāniju dati uzskatāmi rāda, ka SAB darbiniekam 2007. gadā izdevies vienkārši fantastisks nekustamā īpašuma darījums, kādi nav bijuši pieejami citiem potenciālajiem Raudu ielas rindu māju pircējiem.

Tā, piemēram, dažus mēnešus vēlāk, 2008. gada janvārī faktiski identisku īpašumu tajā pašā Raudu ielas kompleksā 183,4 kvadrātmetru platībā iegādājies 1975. gadā dzimušais Valdis Korsītis. Taču atšķirībā no SAB darbinieka viņam rindu māju izdevies iegādāties par gandrīz trīsreiz lielāku summu – 85 tūkstošiem latu. Turklāt īpašuma patieso cenu parāda arī 136 484 latus lielā hipotēka, kas uz īpašumu reizē ar pirkumu nostiprināta par labu SEB bankai.

Zīmīgi, ka šie darījumi datējami ar nekustamā īpašuma cenu burbuļa kulmināciju, taču arī pašlaik pārdošanā ir izlikta vismaz viena Raudu ielas kompleksa rindu māja, bet arī tagad, kad cenas būtiski samazinājušās, par to tiek prasīta trīsreiz lielāka summa nekā tā, kuru it kā oficiāli samaksājis SAB darbinieks Sparāns. Par faktiski identisku rindu māju (183 kvadrātmetri, divi stāvi, piecas istabas, garāža) pat pašlaik tiek prasīti nevis 30, bet gan 107 tūkstoši latu.

Šis Sparāna izcili veiksmīgais darījums iekļaujas jau līdz šim atklātībā nākušajās ziņās par Latvijas specdienestu darbinieku izcili veiksmīgajiem nekustamā īpašuma darījumiem. Pietiek jau informējis, ka Militārās izlūkošanas un drošības dienesta darbinieks Maigurs Strīķis, kurš plašāk zināms kā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes dzīvesbiedrs, 2001. gada maijā dzīvokli Rīgā, Kurzemes prospektā iegādājies par cenu, kura ir bijusi būtiski mazāka par reālajām tirgus cenām attiecīgajā laika periodā, tādējādi radot aizdomas par fiktīvas cenas uzrādīšanu un valsts krāpšanu.

Pietiek jau informējis, tiesas oficiāli izprasīta informācija rāda, ka Strīķes deklarētā dzīvesvieta ir aptuveni 49 kvadrātmetrus liels dzīvoklis Rīgā, Kurzemes prospektā, kas oficiāli pieder Strīķes dzīvesbiedram, 1967. gadā dzimušajam Maiguram Strīķim. Kā rāda Pietiek oficiāli saņemtie Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas dati, šo dzīvokli Strīķis 2001. gada maijā no kādas 1940. gadā dzimušas kundzes iegādājies, oficiāli samaksājot 2800 latu, tas ir – aptuveni 57 latus kvadrātmetrā. Arī šī summa ir bijusi būtiski mazāka par reālajām tirgus cenām šajā laikā: kā apliecina Pietiek aptaujātie nekustamo īpašumu eksperti, 2000.-2001. gadā pat tālākajos mikrorajonos tādas cenas kā 100 dolāru par kvadrātmetru jau sen nav eksistējušas.

Saistībā ar šiem faktiem Pietiek pārstāvis, norādot uz publikāciju, kurā tie bija minēti, bija vērsies pie MIDD vadības ar šādu iesniegumā izteiktu vēlmi: „Ar šo vēlos no Jums saņemt atbildi uz jautājumu – vai MIDD gatavojas veikt kādu pārbaudi šajā sakarā, lūgt veikt šādu pārbaudi kādai citai valsts institūcijai, vai arī MIDD šādi fakti tās darbinieku biogrāfijās nešķiet būtiski? Atbildi pamatojiet.” Vesels mēnesis MIDD priekšniekam Indulim Krēķim pagāja, līdz viņš izanalizēja iesnieguma saturu un secināja, ka tas ir „klaji aizskarošs un izaicinošs”, līdz ar ko viņam saskaņā ar Iesniegumu likumu esot tiesības uz to neatbildēt.

Tikmēr KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks ir izvēlējies citu taktiku, - viņa ieskatā publiskotie fakti par Strīķu laulātā pāra dzīvokli vienkārši esot pārāk vispārīgi. „Lemjot par pasākumiem, kas veicami saistībā ar Jūsu iesniegumu, Birojs secināja, ka Jūsu norādītie fakti ir vispārīgi un nesatur informāciju, kura būtu par pamatu pārbaudes uzsākšanai par Biroja amatpersonas iespējamo prettiesisko rīcību,” teikts Streļčenoka oficiālajā atbildē.

KNAB negatavojoties izrādīt nekādu interesi par tā darbinieku vai viņu ģimenes locekļu izvairīšanos no nodokļu un līdzīgu maksājumu nomaksas, - tā esot Valsts ieņēmumu dienesta kompetence. „Birojs ir gatavs sadarboties ar kompetentajām institūcijām un savas kompetences ietvaros veiks attiecīgo faktu (ziņu) pārbaudi, ja kompetentās institūcijas attiecīgās lietas izskatīšanas gadījumā konstatēs faktus, kas būs par pamatu pārbaudes uzsākšanai par Biroja amatpersonas rīcību,” norādījis Streļčenoks.

Ne Strīķe, ne KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs nav vēlējušies atbildēt uz jautājumu, vai Strīķe ir lietas kursā, ka viņas dzīvesbiedrs dzīvokli, ko viņa deklarējusi kā savu dzīvesvietu, iegādājies par cenu, kas bijusi būtiski zemāka par tirgus cenu. 

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...