Saeimas deputātu palīgu izvēlē - saimnieciskas un radniecīgas saites
PIETIEK29.01.2015.
Komentāri (22)
Iesaki rakstu: 
Arī 12. Saeimas deputāti, izvēloties, kam maksāt valsts piešķirto naudu (807 eiro pirms nodokļu nomaksas mēnesī) deputāta palīgu algošanai nereti izvēlas iepriekšējos saimnieciskos darījumos "pārbaudītus" cilvēkus vai ģimenes locekļus, kas ir bijusi sērga arī iepriekšējos parlamenta sasaukumos.
Zaļais zemnieks Rihards Eigims par palīdzi pieņēmis radinieci, no Latvijas Reģionu apvienības ievēlētā Nellija Kleinberga – personu, kas iepriekš uzvarējusi viņas vadītās pašvaldības iepirkumos, bet viņas kolēģis Dainis Liepiņš – jaunieti, kuras tēvu līdzīgā veidā savulaik palīdzējis iekārtot valsts amatā, izmantojot savas īpašās attiecības ar toreizējo satiksmes ministru Aināru Šleseru.
Saeimas deputātes, iepriekš Skrundas pašvaldības ilggadējās vadītājas Nellijas Kleinbergas tagadējais palīgs, jurists Edgars Štāls vairākkārtīgi ir ticis pie līgumiem ar Skrundas pašvaldību laikā, kad domi vadīja Kleinberga, un šāda prakse tiek turpināta. 2011. gada beigās Štāls tika pie 12 240 latu (17 285 eiro) vērta līguma par juridisko pakalpojumu sniegšanu Skrundas novada pašvaldības vajadzībām.
Pāris mēnešus pēc Kleinbergas ievēlēšanas 12. Saeimā Štāls ieguva jaunu, nu jau 23 280 eiro (neieskaitot nodokļus) vērtu līgumu par juridisko konsultāciju un pārstāvniecības pakalpojumu sniegšanu Skrundas novada pašvaldībai. Līgums paredz kopējo līguma summu sadalīt regulāros ikmēneša maksājumos uz trim gadiem 485 eiro apmērā (neskaitot nodokļus).
Formāli Kleinberga no Skrundas pašvaldības jau bija pārcēlusies uz Saeimu, un šo līgumu ar viņas palīgu parakstīja pēctece domes priekšsēdētājas amatā Loreta Robežniece. Robežniece tāpat kā Kleinberga 2013. gadā Skrundas novada domē tika ievēlēta no Reģionu alianses saraksta.
Ilggadējā Skrundas pašvaldības vadītāja Nellija Kleinberga Skrundas novada domes priekšsēdētājas amatā bija līdz pat 2014. gada oktobrim un ievēlēšanai 12. Saeimā. Kleinberga tiek uzskatīta par ietekmīgu Kurzemes pašvaldību vadītāju vidū, viņai ir labas attiecības Ventspils mēra Aivara Lemberga tuvākajā lokā. Lemberga ilggadējā "labā roka" Lilita Seimuškāne tiek uzskatīta par Kleinbergas "sirdsdraudzeni".
Vienkāršāk ir rīkojies no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) saraksta 12. Saeimā ievēlētais Rihards Eigims, kurš turpina nebeidzamo tradīciju deputāta palīgu amatos iekārtot savus radiniekus. Par Eigima palīdzi pieņemta viņa radiniece Anastasija Bēķe.
Daugavpiliete Bēķe strādājusi Daugavpils domes Revīzijas komisijā laikā, kad tajā bija ievēlēts Eigims. Arī Bēķes māte Elvīra Eigima savulaik strādājusi Daugavpils domē, kur darbojusies materiālo pabalstu piešķiršanas komisijā. Iepriekšējā Saeimas sasaukumā Elvīra Eigima, tolaik uzvārdā Gizatullina bija deputāta Eigima palīdze. Tādu pašu amatu viņa ieņēma Daugavpils domē, un tam tika izveidota speciāla štata vieta, kas 2009. gadā izraisīja vietējo mediju sašutumu. Šobrīd Elvīra Eigima saskaņā ar Lursoft datiem ir Rihardam Eigimam piederošās SIA Hokeja klubs STALKERS vienīgā valdes locekle.
Savukārt no Latvijas Reģionu apvienības 12. Saeimā ievēlētais deputāts Dainis Liepiņš par savu palīdzi pieņēmis darbā sena paziņas, Jelgavas uzņēmēja Andra Vereščagina meitu Elīnu Vereščaginu.
2008. gadā, kad Liepiņš politiskajās un uzņēmēju aprindās tika saukts par "Šlesera kasieri", jo kā toreizējā satiksmes ministra Aināra Šlesera uzticamības persona un "lietu kārtotājs" ieņēma amatus vairākās Satiksmes ministrijas (SM) kapitālsabiedrībās, pieskatot saimnieciskus lēmumus, bija parūpējies arī par Vereščagina karjeru. 2008. gada martā Andris Vereščagins tika iecelts par SM kapitālsabiedrības VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija valdes locekli.
Šlesera laiki SM vadībā iegājuši vēsturē ar "šofera dēlu" iecelšanu dažādu valstij piederošu uzņēmumu vadībā pēc lojalitātes, nevis profesionāliem kritērijiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
