Saeimas drošības dienesta telpās mētājas trotils, "saimnieku" tā arī neatrod
PIETIEK28.06.2011.
Komentāri (15)
Iesaki rakstu: 
Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta telpās atrasta mētājamies sprāgstvielas – trotila brikete, kuras īpašnieks tā arī nav noskaidrots. Šis dienesta pārbaudes slēdziens, kas pēc vairāku gadu slēpšanas no atklātības nonācis Pietiek rīcībā, uzskatāmi apliecina – kamēr vieni Nacionālo bruņoto spēku karavīri stājas tiesas priekšā par dažām bagāžā aizmirstām patronām, tikmēr citās bruņotajās struktūrās daudz nopietnāki pārkāpumi tiek piesegti un noklusēti.
Pietiek rīcībā esošais dienesta izmeklēšanas atzinums, ko šodien publiskojam pilnībā, rāda, ka 2007. gada janvārī kādā Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta štāba administratīvās ēkas kabinetā Čiekurkalna 7. šķērslīnijā uzieta 400 gramu trotila spridzināšanas brikete.
Dienesta izmeklēšanas veicēji tā arī nav spējuši noskaidrot ne to, kā sprāgstvielu brikete nonākusi kabinetā, ne arī to, kas ir bijis tās „īpašnieks”. „Dienesta izmeklēšanas komisija secināja, ka nav iespējams konstatēt, kurš .. šo sprāgstvielu minētajā telpā novietojis, kā arī, cik ilgu laiku tā tur atradusies,” teikts atzinumā.
Savukārt par grēkāzi noteikts dienesta Operatīvās daļas dežūrdaļas priekšnieks, majors Gunārs Rusiņš, kurš oficiāli ir pildījis vada komandiera pienākumus, kaut gan liecinājis, ka „neuzturas 303. kabinetā, nezina telpas durvju kodus un iekļūt telpās var tikai tādā gadījumā, ja tajās atrodas kāds no ISIN vada karavīriem”.
Toties vienlaikus Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienestā atklāta vesela virkne citu neizdarību un pārkāpumu. Noskaidrots, ka vispār nav noteikts karavīru saraksts, kuriem ir atļauja ieiet šajā kabinetā, kā rezultātā tas pieejams faktiski jebkuram, - „telpa apsardzes signalizācijai netiek pieslēgta, ISIN vada karavīri nezina, ka viņiem ir iespēja pieslēgt 303. kabinetu signalizācijai”. Turklāt vispār nav noteikta kārtība, kādā, mainoties norīkojumam, tiek nodotas un pieņemtas telpas un tajās esošie priekšmeti.
Taču vēl interesantāki bijuši dienesta izmeklēšanas rezultāti par trotila briketes izcelsmi, - izrādās, pēdējā laika mācībās šāda svara trotila briketes vispār nav izmantotas, turklāt arī par izmantotajām sprāgstvielām saņemti oficiāli apliecinājumi, ka tās iznīcinātas un norakstītas. Līdz ar to jautājums par to, kā Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta telpās nonākušas „kreisas” sprāgstvielas, palicis atklāts, - dienesta izmeklēšanas veicēji uz to nav pat mēģinājuši gūt skaidru atbildi.
Pietiek otrdien neizdevās saņemt nekādus Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta vadības komentārus par šo dienesta izmeklēšanu un tās rezultātiem.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.