Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) apstiprināšanai Ministru kabinetā virza Ministru kabineta noteikumus “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa „Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana – zema enerģijas patēriņa ēkas” nolikums” (Noteikumi) (VSS-994). Noteikumi paredz no emisijas kvotu izsoļu ieņēmumiem 15 miljonus euro piešķirt zema enerģijas patēriņa jaunu ēku būvniecībai.

Likuma “Par piesārņojumu” (LPP) 32.2 panta (44) daļa nosaka, ka izsoļu ieņēmumus izmanto, lai mazinātu klimata pārmaiņas un nodrošinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām, kas saskaņā ar LPP 2.panta 8.punktā noteikto LPP mērķi jāveic, ņemot vērā izmaksu efektivitāti. Savukārt LPP 32.2 panta (46) daļa nosaka, ka izsoļu ieņēmumu izmantošanu nodrošina, organizējot atklātos projektu iesniegumu konkursus.

Noteikumu izstrādē VARAM, iespējams, nav ievērojusi LPP noteikto, ka izsoļu ieņēmumi jāizmanto, ņemot vērā izmaksu efektivitāti, kā arī organizējot atklātos projektu iesniegumu konkursus. Tā rezultātā VARAM varētu būt pārkāpusi pienākumu lietderīgi rīkoties ar valsts budžeta finansējumu. Minēto pamato šādi argumenti:

Noteikumi nenosaka maksimālo vienam jaunas ēkas būvniecības projektam piešķiramo finansējuma apjomu.[1] No tā izriet, ka viss konkursa ietvaros pieejamais finanšu instrumenta finansējums zema enerģijas patēriņa jaunu ēku būvniecībai (15 miljoni euro) faktiski var tikt piešķirts vienam projektam. Tādā veidā netiek nodrošināta siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšana izmaksu efektīvā veidā, ko saskaņā ar LPP 2.panta 8.punktu likumdevējs ir tieši paredzējis kā prioritāro kritēriju izsoļu ieņēmumu izmantošanā un kas uzliek VARAM pienākumu vērtēt, ar kādiem pasākumiem panākams efektīvākais emisiju samazinājums.

Lielākā daļa no Noteikumu 5.pielikumā noteiktajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem nav saistīti ar LPP noteikto mērķi mazināt klimata pārmaiņas un nodrošināt pielāgošanos klimata pārmaiņām. Tādējādi lielāko punktu skaitu var piešķirt un rezultātā uzvarēt projekts, kas neatbilst LPP mērķim (piemēram, palielina SEG emisijas).

Latvijas izsoļu ieņēmumi no 2012.gada novembra līdz 2015.gada jūnijam bija EUR 30 511 060.[2]Tātad zema enerģijas patēriņa ēku būvniecībai plānots piešķirt aptuveni pusi no visa izsoļu ieņēmumu finansējuma. Noteikumu anotācijas 2.punktā sniegts pamatojums, saskaņā ar kuru projekta konkursa mērķis nav uzbūvēt vai nosiltināt iespējami lielu skaitu ēku, bet gan atbalstīt paraugprojektus, tādā veidā, lai šiem projektiem būtu multiplikatīvs pozitīvs efekts uz tautsaimniecību, tai skaitā, lai pateicoties labākiem paraugiem attīstītos zema enerģijas patēriņa ēku būvniecība arī bez valsts atbalsta. Minētais pamatojums uzskatāms par hipotētisku, tādēļ tas nav pietiekams, lai pamatotu tik lielas finansējuma daļas piešķiršanu vienam vai dažiem projektiem, nevis vairāk projektu veikšanu.

Noteikumu anotācijas 2.punktā norādīts, ka konkursā noteikts ierobežots iespējamo konkursa dalībnieku loks un ēku klasifikācija. Saskaņā ar sabiedriskajā televīzijā izskanējušo informāciju Noteikumu prasībām atbilst Ventspils mūzikas vidusskolas ar koncertzāles funkcijām projekts, un VARAM rīcībā nav informācijas, ka Noteikumu prasībām atbilstu vēl kāds projekts. Minētais norāda uz apzinātu konkursa dalībnieku loka sašaurināšanu līdz vienam projektam, kas ir pretrunā LPP 32.2 panta (46) daļā noteiktā pienākuma organizēt atklātos projektu iesniegumu konkursus mērķim un jēgai (būtu jānodrošina vismaz trīs pretendentu atbilstība Noteikumu prasībām).

VARAM nav pamatojusi, kādēļ par spīti ierobežotam izsoļu ieņēmumu apjomam ir pieņemts lēmums finansējumu piešķirt faktiski emisiju palielināšanai, par kādu uzskatāma jaunu ēku būvniecība. Saskaņā ar enerģētikas ekspertu viedokli izmaksu ziņā efektīvāku SEG emisiju samazināju nodrošinātu esošo publisko ēku siltināšana. Tādējādi ne vien tiktu panākts lielāks SEG emisiju samazinājums, kas ir būtiski Latvijas SEG emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanai Eiropas Savienības ietvaros, bet arī labumu gūtu vairāk Latvijas pašvaldību un valsts iestāžu.

Papildus norādām, ka no Eiropas Savienības direktīvas 2003/87/EK 10.panta 3.punkta Latvijai izriet pienākums 50% no emisijas kvotu izsolēs iegūtajiem ieņēmumiem izmantot noteiktiem klimata mērķiem. Jaunu ēku būvniecība par ievērojamu Latvijas izsoļu ieņēmumu daļu varētu neatbilst minētajai prasībai.

Uzskatām, ka, lai novērstu korupcijas risku un nodrošinātu lietderīgu rīcību ar publisko finansējumu, emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu izmantošanā būtu jāņem vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas rekomendētie Labas prakses principi publisko vides aizsardzības izdevumu pārvaldībā.[3]

Minēto iemeslu dēļ uzskatām, ka Noteikumi ir pretrunā LPP un, iespējams, arī Latvijas saistībām Eiropas Savienības ietvaros, tādēļ lūdzam:

apturēt Noteikumu virzību;

izstrādāt likumam un mērķim atbilstošus Ministru kabineta noteikumus par emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu izmantošanu;

nodrošināt emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu izmantošanas atbilstību starptautiskajiem labas prakses principiem publisko vides aizsardzības izdevumu pārvaldībā;

izvērtēt amatpersonu atbildību par iespējamu prettiesisku rīcību.

Lūdzu par Ministru kabineta noteikumu izstrādes gaitu un lūgumu virzību informējiet Delnu.

 [1] Salīdzinājumam, Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumu Nr.1185 “Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Zema enerģijas patēriņa ēkas” nolikums” 6.punkts noteica, ka vienam projektam maksimāli pieļaujamais finanšu instrumenta finansējums ir 1 067 153,86 euro.

[2] http://ec.europa.eu/clima/policies/ets/cap/auctioning/docs/cap_report_201506_en.pdf, p. 22, Annex 1.

[3] Recommendation of the Council on Good Practices for Public Environmental Expenditure Management, 8 June 2006 – C(2006)84, http://www.oecd.org/env/outreach/38787377.pdf

* Sabiedrības par atklātību - Delna direktors

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...